Sarkano gāzes balonu tirgū 2013.gadā apritē bija 50 000 līdz 60 000 balonu, kas nav derīgi lietošanai, jo balonu tirgus ir nekontrolēts, biznesa portālam “Nozare.lv” norāda “Latvijas Propāna gāzes” Pārdošanas daļas vadītāja Evija Felda.
Viņa skaidro, ka “Latvijas Propāna gāze” vidēji gadā no apgrozījuma kā nederīgus izņem piecus līdz astoņus tūkstošus balonu.
Kā ziņots, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ar pērnā gada nogales lēmumu aizliedzis UAB “Saurida” izplatīt un uzlicis par pienākumu izņemt no tirgus 50 litru tilpuma gāzes balonus, kas ražoti Padomju Savienībā saskaņā ar GOST tehniskajām prasībām, laisti tirgū pirms 2003.gada un nav uzpildīti Latvijā saskaņā ar pašreiz spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Felda norāda, ka šis ir pirmais gadījums, kad oficiāli tiek publicēti šādi dati. “Tas, ka tirgus bija nesakārtots visu laiku, bija skaidrs jau sen. Šis ir pirmais solis un pirmā vērienīgā aktivitāte no PTAC, kas priecē,” uzsver uzņēmuma pārstāve. Viņa skaidro, ka, pēc iepriekšējo gadu datiem, gadā vidēji 40 000 balonu bija jāveic pāratestācija, bet, tā kā noteikumi nosaka, ka pāratestāciju vairs nevar veikt, tie ir jāizņem no aprites.
“Mēs gribam patērētājiem atgādināt, ka no 2015.gada 1.janvāra nedrīkstēs uzpildīt un no jūlija mēneša lietot visus GOST balonus un tie tiks izņemti no aprites. Tāpat mēs gaidām no Ekonomikas ministrijas balonu aprites noteikumus, kam arī vajadzētu stāties spēkā ar 2015.gadu un kas beidzot tirgu sakārtotu,” uzsver Felda.
Patlaban balonu aprites noteikumi esot izstrādes stadijā, un tagad esot jāseko līdzi, kad tos publicēs.
Kompānijas pārstāve arī norāda, ka “Saurida” ne tuvu nav vienīgā kompānija, kas tirgo bīstamus balonus. “Bez lietuviešu firmas ir ļoti daudz mazo nelegālo tirgoņu, īpaši pierobežas pilsētās, kas primitīvi ar autobusiem ved iekšā balonus lielos apmēros,” skaidro Felda.
Viņa aicina patērētājus balonus pirkt sertificētās tirdzniecības vietās un tāpat pārliecināties, kas ir šī gāzes balona uzpildītājs.
“Tas, pirmām kārtām, ir jautājums par drošību, taču, pērkot kaut kādus balonus, nav arī zināms, cik tajos ir iekšā gāzes,” skaidro uzņēmuma pārstāve.
Kā ziņots, par gadu pērnā gada nogalē tika pārcelts datums, kad no tirgus jāizņem Eiropas Savienības (ES) tehniskajām prasībām neatbilstošie gāzes baloni. Līdz ar šo valdības lēmumu transportējamo spiedieniekārtu tirdzniecības jomā iesaistītie komersanti varēs turpināt tirgot un uzpildīt transportējamās spiedieniekārtas – balonus, kas ražoti ārpus ES teritorijas un neatbilst ES izvirzītajām tehniskajām prasībām, līdz 2014.gada 31.decembrim, savukārt transportējamo spiedieniekārtu lietotājiem tiek pagarinātas tiesības lietot šādus balonus līdz 2015.gada 30.jūnijam.
Ekonomikas ministrija (EM) iepriekš norādīja, ka vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka Baltijas valstu gāzes balonu apriti galvenokārt veido gāzes baloni, kas mantoti no Padomju Savienības, kas nav ražoti pēc ES izvirzītajām tehniskajām prasībām, un to drošības līmenis ir apšaubāms. “Problēmas ar šādu gāzes balonu atrašanos ES tirgū ir Baltijas valstīs, un katrā no Baltijas valstīm šī problēma tiek risināta nacionālajā līmenī. Taču šīs situācijas vēlamais un pareizākais risinājums būtu gāzes balonu aprites nosacījumu harmonizācija visās Baltijas valstīs vienlaicīgi, veidojot drošu Baltijas valstu gāzes balonu tirgu. Jāņem vērā, ka Baltijas valstu starpā nepastāv robežas un gāzes baloni var tikt brīvi pārvietoti no vienas valsts uz otru, līdz ar to apgrūtinot uzraugošo institūciju iespējas izsekot gāzes balonu aprites ciklu. Baltijas valstu gāzes balonu tirgus nav dalāms, un tas ir cieši saistīts,” uzsver EM.
Katrā no Baltijas valstīm šo balonu izņemšanas termiņš ir atšķirīgs. Igaunijā, sākot ar 2015.gada 1.jūliju, gāzes baloni nevarēs atrasties tirdzniecībā un lietošanā, Lietuvā – nav pieņemts lēmums par gāzes balonu izņemšanu no tirgus, bet tiek plānots, ka tas varētu būt 2016.gads vai 2017.gads, savukārt Latvijā gāzes balonus aizliegts uzpildīt un tirgot, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, bet lietot – sākot ar 2014.gada 1.jūliju.
LETA
Komentāri