Par veselības stūrakmeņiem allaž uzskatītas trīs labas lietas –
labs uzturs, fiziskas aktivitātes un izsargāšanās no negatīva stresa. Uzturs nodrošina enerģijas avotus fiziskām aktivitātēm un garīgam darbam. Fiziskas aktivitātes aktivizē vielmaiņu, palielina enerģijas patēriņu. Fiziskas aktivitātes mazina spriedzi, palīdzot nostiprināt izturību pret negatīvo stresu. Tajā pat laikā stress ietekmē enerģijas patēriņu, var izraisīt pastiprinātu velmi pēc ēdiena vai – gluži otrādi – atsacīšanos no tā.
„Druvas” aptaujātie cēsnieki apliecināja, ka ikviens labi zina par veselību veicinošiem faktoriem, zina gan uztura, gan aktivitāšu ietekmi uz organismu, it sevišķi ziemā, un zina, ko mediķi rekomendējuši, lai izvairītos no vīrusu slimībām. Taču attieksme pret veselību dažādos dzīves posmos atšķiras. Tas atkarīgs no pieredzes un dzīvesveida.
Cēsniece Liene Kalēja stāsta: ”Es ik rītu sāku ar aukstu dušu. Nevis kontrastdušu, ejot gan aukstā, gan karstā dušā, bet tieši ar aukstu ūdeni. Ļoti būtiska veselības uzturēšanai ir aktivitāte un došanās svaigā gaisā. Man šķiet, tas norūda un tur pie labas veselības. Agrāk es bieži slimoju, angīnas man nebija svešas, bet kopš esmu sākusi regulāras fiziskās nodarbības, veselība ir uzlabojusies.
Man sportiskās aktivitātes jau kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Ik dienu svaigā gaisā, dažādās nodarbēs pavadu apmēram pusotru stundu. Man ir nepieciešama kustība, ”izlādēšanās”, dinamika un nepietiek tikai ar pastaigām, vajadzīga arī
aktīva darbība.
Lai uzsāktu sportot, ir nepieciešama iekšējā pārliecība, motivācija. Tad arī to var sākt darīt. Ja iesi ārā, svaigā gaisā, ar domu, ka tūlīt, tūlīt saaukstēsies, tad ļoti iespējams, ka tā arī notiks.
Protams, ja cilvēks nekad nav sportojis – skrējis, slēpojis, tad ziemā nevajadzētu uzreiz sākt ar intensīvu slodzi, bet gan ar pastaigām, nelielām aktivitātēm. Būtiski apzināties, ka fiziskā rosība nepieciešama visu gadu, nevis tikai kādā konkrētā mirklī.”
Pilsētniece Aija Riekstiņa: „Ziema ir laiks, kad vērojamas dažādas vīrusu saslimšanas, un tas droši vien bažīgu dara katru mammu. Man ir divi bērni. Viens iet bērnudārzā, bet otrs vēl ir pavisam mazs. Jāteic, ka slimošana un gripas laiks mani satrauc. Arī šajā ziemā mans bērnudārznieks jau vairākkārt slimojis. Šobrīd, gripas laikā, bērnu uz bērnudārzu nevedu, jo cenšos viņu pasargāt. Mammas, kuru bērni apmeklē bērnudārzu, zina, ka saķert kādu vīrusu pirmsskolas mācību iestādē ir pavisam vienkārši. Ir vecāki, kuri, aizbildinoties ar aizņemtību, uz dārziņu atved arī slimus bērnus, tad nu tiek aplipināti citi. Pēc tam tas viss tiek atnests mājās. Tāpat ir grūti vecākajam dēlam pateikt, lai neiet pie mazākā brālīša rotaļāties, ja ir slims. Bērns to nesaprot, tad arī mazajam tiek gan iesnas, gan vīrusi.
Šajā laikā domāju arī par to, kā bērnus pasargāt no dažādām sasirgšanām. Cenšos vecākajam bērnam uzturā dot svaigus dārzeņus, augļus. Dzeram dažādus vitamīnus, ēdam bišu produktus un pavadām daudz laika svaigā gaisā. Ik dienu vēdinām vairākas reizes telpas un lieku bērniem mazgāt rokas.
Taču vairāk mani satrauc tieši tas, kas notiek bērnudārzos, skolās, jo bērni viens otram pielipina dažādas slimības. Domāju, veselības jautājumiem
būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība mācību iestādēs. Pagaidām daudz kas notiek tikai formāli.”
Cēsniece Alīna Sēbriņa atzīst, ka studijas Rīgā aizņem daudz viņas laika, tādēļ šogad pret savu veselību viņa kļuvusi bezrūpīga. ”Lai izietu ārā un baudītu ziemu, aizbrauktu uz kalnu vai kā citādi izvēdinātu galvu, nav laika. Brīvdienās pēc garās darba nedēļas jūtos nogurusi, lai kaut ko darītu, tādēļ labprātāk ieritinos siltā segā un paslinkoju,” smaidot saka jauniete. Veselības profilaksei vitamīnus viņa nelieto, jo neuzskata tos par vajadzīgiem. ”Arī bez tiem jūtos labi un slimoju daudz retāk nekā kāds entuziasts, kurš, baidoties no vīrusiem, ik dienu dzer vitamīnus. To vietā es uzturā lietoju ķiplokus – gatavoju no tiem mērcīti. Lai ziemā paliktu vesela, daudz dzeru tējas, nevaru iztikt arī bez zupām. Tās prasa pats organisms, tādēļ domāju, ka sev imunitāti ziemā esmu nodrošinājusi,” pārliecināta Alīna.
Vairāk kā sevi jauniete ziemā uzpasē mājās esošo trusi: ”Baidoties, ka viņš var
saaukstēties, māju ziemā vēdinu piesardzīgi – uz īsu brītiņu un diezgan reti.”
Anda Dzenža
Liene Lote Grizāne
Māra Majore -Linē
Komentāri