Aktīvās atpūtas uzņēmums “Eži” trešo gadu, aktīvai tūrisma sezonai sākoties,
nodrošinājuši Cēsu Pils parka apmeklētājiem iespēju vizināties arī pa
parka dīķi. Uz
kuģīša “Kārlis” pārmaiņus strādā trīs tā vadītāji. Jaunākie no viņiem Cēsīs gājuši gidu kursos un tāpēc stāstniecībā par
parku, pilsdrupām, par senvēsturi, par mūsdienu Cēsīm cenšas turēt līdzi erudītajam cēsniekam Ivaram Prauliņam.
Atkarībā no auditorijas, kas uz kuģīša klausās stāstus, ir arī temati – bērniem ļoti patīk spoku stāsts par Cēsu pilsdrupām, bet pieaugušajiem, it sevišķi, ja tie ir vēsturnieki, stāstot nedrīkst kļūdīties nevienā gada skaitlī un faktā.
Uz ūdens rūpīgi tiekot gādāts par pasažieru drošību. Kā nekā dīķa vidū, kur uzstādīta strūklaka – zvejnieks ar samu -,
ir ap četriem metriem dziļš. Uz “Kārļa” sēdvietās ērti var justies 20 cilvēku, bet drošības noteikumi pieļauj arī vairāk pasažieru.
Jaunie puiši – kuģīša vadītāji Emīls Lukjanskis un Artūrs Zaikovskis -, kā arī kuģīša kapteinis Ivars Prauliņš vasaras sezonā ir viegli sazvanāmi. Viņi teic, ka pagājušajā gadā nav bijis būtiski, kurā diennakts stundā uzrodas pasažieri. Kuģītis pa Pils parka dīķi varot kursēt arī nakts melnumā, vien laternu gaismu atspīdumā uz ūdens.
“Vakaros parkā ir ļoti, ļoti skaisti,” teic Emīls Lukjanskis un piebilst, ka
iededzies ar
jaunu ideju – sarīkot muzikālus izbraucienus pa lielo dīķi. Viņš stāsta, ka kuģītis “Kārlis” savā ziņā top par virtuālās pasaules personību, kura demonstrē labas
novērošanas spējas.
Cēsu kuģītis tagad atrodams
interneta populārākajos sociālajos tīklos. Tajos nonāk kuģīša stāstītie Cēsu Pils parka stāsti, kā arī stāsti par parka apmeklētājiem, kuri gribot negribot ar kaut ko izceļas, piemēram, tūristi no Francijas sadomājuši kaili dīķī nopeldēties. Stāsti ir par parka iemītniekiem, piemēram, balto gulbi, kurš pagājušajā vasarā atraidīja atlidojušo meža gulbi, par pīļu ģimeņu pieaugumiem un pīļu draugiem parkā. Pīles pašas īpaši uzmanot kuģīti cerībā, ka braucēji tās dāsni uzcienās, piemēram, tie, kuri uz peldošā transporta līdzekļa
svin jubilejas un uz galda liek kārumus. Ivars Prauliņš pasmejas, ka dažas pīles iemanās uzlaisties uz malas un vizināties līdzi.
Uz kuģīša sanāk arī omulīgas kompānijas, kurās ir viens vai vairāki jubilāri. Kuģīša vadītājam jābūt tam, kurš
pārrauga notikumu attīstību dzimšanas dienu ballītēs, kāzās, bērnudārza ballītēs, Pēdējā zvana svinībās uz ūdens. Viņš palīdz gaisā palaist balonus vai, kā kāzās, – baložus.
Mehāniķis Dainis Malcenieks šopavasar kopā ar kuģīša vadītājiem
pārbaudīja
kuģīša tehnisko stāvokli un uzlaboja izskatu, uztaisot jaunu ratu, kas kuģīti dzīs pa ūdeņiem, kā arī
novēršot rūsas plankumus. Ietilpīgākais darbs ikdienā ir elektriskā
dzinēja uzturēšana kārtībā.
Cēsu kuģīša “Kārlis” vecākais brālis ir Gaujas tramvajs Valmierā, kas arī kursē pa ūdeņiem pilsētas vidū. Abās pilsētās svešinieki, pirmo reizi tos ieraugot, mēdz priecīgi iesaukties: “Re, kuģītis!” Bērni
prieku paužot visvairāk.
Mairita Kaņepe
Komentāri