Lielākā nepieciešamība pēc optimizācijas Latvijā ir saskatāma koledžu un specializēto augstskolu sistēmā, šādu viedokli Latvijas Radio pauda izglītības ministrs Roberts Ķīlis.
Ķīlis ir paudis viedokli, ka divas trešdaļas no Latvijas augstākās izglītības iestādēm būtu slēdzamas vai reorganizējamas, tās apvienojot. Problēmas augstākajā izglītībā esot radušās, jo Latvijā piedāvāta vāja profesionālā izglītība, kā rezultātā faktiski vienīgais ceļš pēc vidusskolas jauniešiem bijis uz augstskolām. Tāpat augstskolās esot vērojama nepietiekama sasaiste ar zinātni.
Kā piemēru iespējamai reorganizācijai politiķis minēja Rīgas Juridisko augstskolu un Stokholmas Ekonomikas augstskolu, kuru darbībā esot redzama sasaiste ar Latvijas Universitāti, sekojoši būtu iespējama šo augstskolu konsolidācija. Ministrs atzīmēja, ka augstākās izglītības iestāžu apvienošana ir iespējama tur, kur ir redzama šāda studiju programmu līdzība.
Ķīlis pēc pēdējiem konfliktiem augstākās izglītības nozarē ir pārliecināts, ka viņam ir jāpaliek amatā, jo piedāvātās reformas beidzot esot radījušas diskusijas, kas var būt pamats nepieciešamajām reformām. Politiķis atzīmēja, ka nekā negaidīta viņa piedāvātajās reformās nav, jo jau 2009.gadā Valda Dombrovska (V) toreizējā valdība pieņēma ziņojumu par iecerēm izmaiņām izglītībā, kas iezīmēja pašlaik piedāvātās reformas.
Ministrs atzīmēja, ka gan rektoru, gan studentu vidū ir dažādi viedokļi par viņa piedāvātajām reformām. Asu vēršanos pret sevi Ķīlis vairāk skaidro kā nevēlēšanos likt prātus kopā, lai strādātu uz valstiski nepieciešamām izmaiņām augstākās izglītības jomā. Politiķis aicināja diskusijās par augstāko izglītību neaizmirst par nodokļu maksātāju naudu, kura ir jāizmanto saimnieciski un par kvalitatīvu produktu.
Pēc Ķīļa vārdiem, valdošajā koalīcijā valdot vienprātība, ka Latvijā nav konkurētspējīgas augstākās izglītības, sektors nedrīkst pats sevi kontrolēt un augstskolu ir pārāk daudz.
Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis šorīt telekompānijā LNT uzsvēra, ka augstskolas piekrīt daļai reformu, taču tās tracinot dažādas neskaidrības, piemēram, vai un kāpēc augstskolām būs atkārtoti jātērē resursi atzinumu sagatavošanai par savām programmām un kam tiks uzticēta augstskolu programmu akreditācija. Augstskolas neapmierinot arī Ķīļa komunikācijas veids, kam daļēji piekrita arī pats ministrs.
Barševska vērtējumā Ķīlis esot reformators pēc būtības, taču neesot reformu realizētājs, un šim mērķim viņam pietrūkstot kvalificētas komandas, kas ļautu kvalitatīvi virzīties uz priekšu.
Savukārt Ķīlis uzsvēra, ka nav gatavs kompromisam, kas būtu viņa vienpusēja piekāpšanās. Viņaprāt, pamatā viedokļi atšķiras par tempu, kādā jāveic reformas – Ķīlis vēlas iet uz priekšu straujāk nekā līdz šim, jo kavēšanās vairs neesot pieļaujama, bet Barševskis domā, ka visam jānotiek pakāpeniski un brīvprātīgi.
LETA
Komentāri