Vai lopkautuvēm ir vai nav darba, atkarīgs no situācijas lauku saimniecībās, kā arī gaļas pieprasījuma un pirktspējas.
„Druvas” aptaujāto lopkautuvju pārstāvji atzīst, ka darba pietiek, tomēr apjomi
samazinājušies.
Amatas pagastā esošās kautuves “Rencēni” īpašnieks Viesturs Skujiņš vērtē: “Jādomā jau, ka gaļu cilvēki ēdīs vienmēr – tā tas ir bijis visos laikos. Tad arī kautuvēm darbs būs. Taču daudz atkarīgs no pirktspējas. Ja naudas nav, gaļu pērk mazāk un arī mums mazāk darba. Protams, tagad pieprasījums ir mazāks nekā pirms gada, diviem. Pērn Cēsu tirgū bija iespējams pārdot 20 cūkas nedēļā, tagad mazāk nekā desmit. Svētkos gan gaļu pērk vairāk, bet tas ir tikai dažas reizes gadā – uz Jāņiem, Ziemassvētkiem, Jaunā gada svinībām. Tas tā ir nevis tādēļ, ka cilvēki gaļu vairs neēstu, bet gan tādēļ, ka makā ir mazāk naudas. Kā būs tālāk grūti pateikt – esam tieši atkarīgi no pircēju maciņiem. No vienas puses esmu nedaudz labākā situācijā, jo nodarbojos arī ar gaļas pārstrādi , nevis kā daudzi citi, kuriem ir tikai kautuves.”
Drabešu pagastā esošās SIA “J & Kevis” kautuves darbinieks Juris Kidelis atzīst, ka lopu kaušanas aktivitāte ir cikliska: „Īpaši jau ziemas periodā varētu vēlēties vairāk darba. Ziemā lopus lielākoties kauj mazāk, bet pavasarī vairāk. Lauciniekam ap to laiku vajag naudu pavasara darbiem.” Arī J. Kidelis atzīst, ka arī kautuves darbu ietekmē pirktspējas mazināšanās, gaļas cena, zemnieku saimniecību iespējas strādāt, kā arī citi faktori. Tādēļ prognozēt, kāds būs šis gads, grūti.
Decembrī SIA “J & Kevis” kautuvē sagatavots
apmēram astoņas tonnas gaļas. J. Kidelis saka, ka tas, ņemot vērā kautuves jaudu – apmēram 20 tonnas gaļa mēnesī – esot gana daudz. Agrāk izmantota visa jauda, tagad vairāk par desmit tonnām mēnesī gan neesot. Gaļu pārdod Rīgā. Darba apjoms atkarīgs no pieprasījuma – ja tas palielinās, lopkautuve strādā aktīvāk, ja samazinās, arī kaušana notiek mazākos apjomos. J. Kidelis stāsta, ka ne vienmēr cūku vai liellopu kautuve var iepirkt tad, kad dzīvnieka saimnieks vēlas, reizēm nākas pagaidīt.
J. Kidelis atzīst, ka ik gadu diezgan lieli ieguldījumi nepieciešami transporta līdzekļa uzturēšanai, pārvadājumiem, jo pēc lopiem jābrauc arī uz attālām saimniecībām Cēsu rajona teritorijā, turklāt ne visur ceļi ir viegli izbraucami. Jāņem vērā, ka lielākoties viena saimniecība pārdod tikai dažus lopus, nākas izbraukāt daudzas mazas saimniecības, lai savāktu nepieciešamo lopu skaitu.
Abas kautuves ne tikai uzpērk lopus,
bet arī piedāvā pakalpojumu –
nokauj lopu un atdod gaļu saimniekam.
Šādu pakalpojumu gan lopu turētāji pieprasot samērā reti. Pirms svētkiem gan pakalpojuma izmantotāju skaits palielinās, jo pašu izaudzēto gaļu daudzi vēlas celt svētku galdā.
Vaicāts vai kautuves izjūt konkurenci, V. Skujiņš vērtē, ka konkurences nav, jo katrs strādā citam
tirgum.
Māra Majore – Linē
Komentāri