Šodien Latvijā Vasarsvētki. Tie ir trešie lielākie kristīgie svētki pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem. Vasarsvētkus svin 50. dienā pēc Lieldienām. Bībele stāsta, ka Vasarsvētku dienā Jēzus mācekļi bija sapulcējušies, kad pār viņiem tika izliets Svētais Gars. Namā, kur viņi sēdēja, “nāca rūkoņa, it kā pūstu stiprs vējš, (…) un parādījās uguns mēles.” Turklāt ļaudis, kurus līdz tam šķīra atšķirīgas valodas un pat domāšana, piepeši spēja viens otru saprast. Līdz ar Svētā Gara nākšanu pār nedaudzajiem Jēzus sekotājiem, kristīgās vēsts pasludināšana sāka pulcināt arvien vairāk un vairāk cilvēkus visās vietās un laikos, aizsniedzot un pārvēršot visdažādāko cilvēku dzīves.
“Vasarsvētki ir drosmes pilni ticības apliecināšanas svētki. Svētā gara, svētdarītāja
palīdzība mums ikdienā ir ļoti vajadzīga. Ja visu darīsim ar Dievpalīgu, izdosies,” saka Cēsu katoļu draudzes prāvests Bernards Kublinskis.
Aglonā Vasarsvētkus svin trīs dienas. Otrdien vairāki desmiti cēsnieku brauks uz Aglonu, lai piedalītos misēs, procesijā apkārt bazilikai un lūgšanās.
Vecpiebalgas, Lodes – Apšu un Skujenes evaņģēliski luteriskajās baznīcās
Vasarsvētkos uz pārdomām rosinās un īpašu noskaņu radīs
Rīgas jauktais
no Rīgas “Laudate” un atskaņos F. Šūberta „Mesa G-dur”.
Ikdienā Vasarsvētki saistās meijām istabā. Latviešu fokloras zinātājs Daumants Kalniņš stāsta, ka vārds meijas radies
no may day (maija diena), ko svinēja pēc Valpurģu nakts. “Meiju tradīcija visticamāk meklējama
senās pagānu tradīcijās,” bilst Daumants Kalniņš. Savukārt folkloras kopas “Ore” vadītāja Inese Roze zina stāstīt, ka pastāv uzskats, ka kādreiz Vasarsvētki bijuši saistīti ar Jāņiem. “Mēs tos nesvinam. Latviešu folklorā tie pieminēti garāmejot, visticamāk šī diena ienākusi no kristīgajām tradīcijām,” domās dalās Inese.
Ar Vasarsvētkiem saistīti dažādi latviešu tautas ticējumi. Šajā dienā nedrīkst ēst gaļu, jo tad lopi slimojot, bet svētku rītā agri jāiet uz upi mazgāties, kas tek pret rītiem, lai nekad neaizgulētos un nenāktu miegs. Bērzu un pīlādžu meijas uz mājām nedrīkst pa zemi vilkt, var dabūt kašķi. Pērkons pirms Vasarsvētkiem liecinot par gaidāmu siltu un auglīgu vasaru.
Sarmīte Feldmane
Komentāri