Šoruden Drustos atzīmēja 75. gadskārtu vienam no svarīgākajiem
notikumiem
pagasta skolu vairāk nekā trīs gadsimtu ilgajā vēsturē.
Skolotāji, audzēkņi un viņu vecāki svinēja svētkus par godu tam, ka 1937. gada septembrī
Drustu
centrā durvis vēra
jaunuzceltais pamatskolas nams. To būvēja vietēja vara, kuru aktīvi atbalstīja sabiedrība. Saimniecību īpašnieki ziedoja 500 līdz 1000 latus, bet Drustu centra tirgotāju kopējā artava bija 4000 latu.
30. gadu otrajā pusē pagasta valžu centienus celt jaunas skolas
aktīvi atbalstīja valsts, piešķirot dotācijas. Gada laikā par 125 tūkstošiem latu tika uzcelts apkārtnē labiekārtotākais nams, kurā bija iebūvēta centrālapkure, ūdensvads, kanalizācija un vietējā elektrostacija. Lai iegūtu
I pakāpes, pēc tam II pakāpes pamatizglītību, bērni no apkārtējām Drustu pagasta skoliņām tika pārcelti uz mācību iestādi pagasta centrā, mazās skolas beidza pastāvēt, daļa skolotāju pārgāja darbā uz jauno skolu. No tuvējām skolām turpināja darboties vien Gatartas pamatskola.
Pagājuši gadu desmiti, bet skolas nams joprojām ir ne vien iespaidīgākā ēka Drustos, bet arī viens no pagasta izglītības un sabiedriskās dzīves nozīmīgākajiem centriem. Pirms trīs gadiem, Drustu pagastam iekļaujoties Raunas novadā, skolā sākuši ieplūst lielāki finanšu līdzekļi un daļa no savu laiku nokalpojušām skolas telpām jau piedzīvojušas remontu. Jubilejas svinībās pedagogi un vecāki ar prieku uzņēma ziņu, ka novada dome piešķīrusi 15 tūkstošus latu sporta laukuma un apkārtnes labiekārtošanai. Novada domes priekšsēdētājs Andris Neimanis
apsveikuma runā pateicās par skolas labo sadarbību ar novada ļaudīm, ar lieliskiem piemēriem, kā jaunā paaudze tiek audzināta par Drustu un Latvijas patriotiem. “Kopš Raunas novada izveidošanas, kurā apvienojās Raunas un Drustu pagasts, pašvaldībā esam sapratuši, ka drustēnieši ir ar raksturiņu, ka skolas direktorei un skolotājiem jādod rīcības brīvība,” sacīja Andris Neimanis. ” Allaž skolai jāpalīdz materiāli, to arī darām, jo tas mūsu pienākums.”
Pensionētie skolotāji, kas svinībās tika īpaši pagodināti, savos vēlējumos mācību iestādes nākotnei bija vienprātīgi, aicinot pielāgoties laikam, noturēties. Janīna Arāja atcerējās, ka viņas pedagoģisko gaitu sākumā Drustu pamatskolā mācījās krietni vairāk nekā 200 skolēnu. Dzimstības samazināšanās, iedzīvotāju pārcelšanās, kā arī vecāku iespējas izvēlēties bērnam skolu būtiski ietekmējusi audzēkņu skaitu. Šogad skolā mācās 65 audzēkņi, bet skolas gaitām tiek sagatavoti 20 mazuļi.
Aida Vašile, kura
Drustu pamatskolu vada 23 gadus, atzina, ka mainīties līdzi laikam vienmēr bijusi viņas ikdiena. Šajā laikā valdībā nomainījušies 16 izglītības ministri.
Atskatoties uz
bijušo, direktore par grūtākajiem nosauca pēdējos trīs gadus, kuros, ekonomiskās krīzes iespaidā un skolēnu skaitam sarūkot, pamatskola no valsts saņēmusi krietni mazāk budžeta līdzekļu, radušās problēmas pedagogiem samaksāt par darbu, kā arī nodrošināt darba slodzi.
Zinot, ka Drustu pagastā bērnu skolas vecumā nav daudz, pedagogi, vispirms Aida Vašile un viņas piemēram gatavi sekot arī citi, uzņemas jaunus pienākumus. Viņi kļūst par audžuvecākiem Latvijas bērniem, kuru īstie vecāki dažādu iemeslu dēļ
nenodrošina ģimenes siltumu un
reizē gādību par bērna skolas gaitām.
Mairita Kaņepe
Komentāri