Vidzemes koncertzālē “Cēsis”
atklāta fotogrāfa Marka Šova Kenediju ģimenei veltīta fotoizstāde “Kenediji Marka Šova fotogrāfijās”. Cēsniekiem šī ir unikāla iespēja apskatīt vēsturiskās fotogrāfijas. Latvijā tās pabijušas vēl tikai Rīgā.
Izstāde tapusi, ASV vēstniecībai Rīgā sadarbojoties ar Dmitriju Krupņikovu. Viņš skaidro, ka Kenediju ģimenes liktenis zināms daudziem visā pasaulē, un arī viņš daudz interesējies par Kenediju dzīvi: “Man personīgi Kenedija nāve ir viens no pirmajiem notikumiem pasaules vēsturē, ko atceros. Man bija deviņi gadi. Bija vakars, vecāki pārnāca no ciemiem un kaut ko čukstēja vecākajam brālim. Man tik noteica – tev jāguļ, ej atpakaļ gultā, Kenediju nošāva! Es to atceros vēl tagad. Vēlāk vēroju arī televīzijā Kenedija bēres, sekoju līdzi informācijai par izmeklēšanu un Kenediju ģimenes vēsturei.
Kenedijs bija pirmais ASV prezidents, kurš piedzima 20. gadsimtā. Viņš pats inaugurācijas uzrunā teica – ir pavērta jauna lappuse ASV vēsturē. Viņa runas aizvien var
citēt un ir aktuālas ne tikai ASV, bet visā pasaulē, arī Latvijā.”
D.Krupņikovs pastāstīja daudziem līdz šim nezināmu faktu – šogad aprit 75 gadi, kopš Kenedijs pabijis Rīgā: “Pie bijušās ASV vēstniecības ēkas ir plāksne, ka 1939. gadā ASV students Džons Kenedijs, braucot pa Eiropu, uzturējās arī Rīgā. Vēlāk sekoja dramatiski notikumi Eiropas un Latvijas vēsturē. Tagad dzīvojam brīvā pasaulē, un gribu teikt, ka tas ir daļēji pateicoties Kenedija prezidentūrai, kas gan bija īsa, bet viņš šajā laikā paveica daudz.”
D. Krupņikovs atklāja, ka tad, kad ieraudzījis fotogrāfijas, nemaz nav zinājis, ka tās veidojis Marks Šovs. Ziņās uzzinājis par
fotoizstādi Berlīnē un nolēmis, ka tā jāatved uz Latviju! “ASV pamatdokumentā – konstitūcijā –
rakstīts “Mēs – amerikāņu tauta”. Skatoties šīs fotogrāfijas, patiešām var redzēt, ka prezidents ir viens no tautas. Viņam tāpat kā visiem ir sieva, bērni, prieki, skumjas un bažas. Fotogrāfijas atspoguļo, ka Amerikas prezidents pieturas pie principiem, kas ierakstīti konstitūcijā. Tas ir svarīgs ziņojums tautai – vārdi un darbi sakrīt,” saka D. Krupņikovs.
ASV vēstnieka vietnieces pienākumu izpildītāja Konija Filipota atzina, ka viņai ir ļoti liels prieks būt skaistajās Cēsīs un jaunajā koncertzālē: “Šī Amerikai tik nozīmīgā foto kolekcija Latvijā ir apskatāma pirmo reizi. Šīs ir vairāk nekā skaistas fotogrāfijas. Tās parāda amerikāņu tautas iedvesmas un ilgu avotu. Marks Šovs savos darbos atainojis prezidenta ģimenes cilvēcisko pusi. Šīs ir ikoniskas foto. Kenediju ģimenei ir ļoti nozīmīga vieta amerikāņu apziņā un fotogrāfijas ļauj sajust, ka atšķirība starp prezidenta ģimeni un vienkāršiem iedzīvotājiem nav liela,
visiem taču ir
ilgas, cerības, prieki.
Prezidenta Kenedija mantojuma nozīme jūtama aizvien. Viņš
valsts pārvaldi padarīja pieejamu visiem, veicināja tautas vienotību, mudināja darīt labu sabiedrībai. Ikviens amerikānis zina viņa slavenos vārdus: “Nejautā, ko valsts var darīt tavā labā, bet gan – ko tu vari darīt savas valsts labā”. Tie ir iedvesmojuši daudzus. Kenedijs ir dibinājis miera korpusus, veicinājis dažādas kultūras apmaiņas programmas. Ceram, ka arī šī izstāde palīdzēs mums kopā saglabāt Kenedija mantojumu, uzturot draudzību, veicinot jauno paaudzi interesēties vienam par otru.”
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs izstādes atklāšanā atzina, ka šī ir jau otrā reize, kad Kenediju dzimta “ienāk” atjaunotās koncertzāles sienās: “Mākslas festivālā bija iespēja redzēt režisora Jona Meka filmu retrospekciju un viena no filmām bija veltīta tā laika ASV valstsvīriem, Kenediju dzimtas neformālajām pusēm,” J. Rozenbergs atzina, ka ir ļoti interesenti skatīt fotogrāfijas, kas atklāj, ka tik pazīstamā prezidenta ikdiena bija vienkārša, ka arī prezidenta ģimenē bija tādi paši prieki, bēdas, rūpes, kā ikvienam no mums.
Cēsīs izstāde būs atvērta apskatei līdz 7. novembrim, savukārt 18. oktobrī koncertzālē “Cēsis” tiks demonstrēta dokumentālā filma “Kenediju ģimenes pazudušais arhīvs” ar tulkojumu latviešu valodā.
Marks Šovs daudzu gadu garumā strādājot žurnālā “Life”, fotografēja aktierus, politiķus un citas slavenības. 1959. gadā žurnāls “Life” izvēlējās Marku Šovu fotogrāfēt Žaklīnu Kenediju, kamēr viņas vīrs, tā brīža senators Džons Kenedijs, kandidēja uz ASV prezidenta amatu. Šī fotosesija aizsāka sadarbību, kurā tapa vienas no pazīstamākajām slavenā pāra un viņu bērnu fotogrāfijām.
Māra Majore – Linē
Komentāri