Valdība lēmusi, ka vismaz līdz 2014. gadam
saglabās vecāku pabalstu, maternitātes, paternitātes, bezdarba palikušo un slimības pabalstu izmaksu griestus. Joprojām ir diskusijas par to, vai nākamajā gadā valsts garantēs ģimenes pabalsta izmaksu, kas Latvijā ir vien astoņi lati mēnesī.
“Valstī saka, ka bērni vajadzīgi, vajadzīgi gudri bērni, bet jaunās ģimenes baida ar to, ka atņems pat minimālo atbalstu – astoņus latus. Tas ir neloģiski, jo ģimenes nevar justies droši un stabili, ” sacīja topošā māmiņa Madara, līdzīgi domāja cēsnieces, kuras jau auklē mazos vecumā līdz gadam.
“Mana māmiņalga nebija ierobežota, jo bērniņš
piedzima pērn, kad griesti vēl nebija noteikti. Aprēķināja pabalstu pēc algas apmēra. Cik bija, tik bija, iztiekam.
Darbā atgriezīšos pēc dažiem mēnešiem, saņemšu algu, nekas ienākumos nemainīsies. Tāpēc jūtos droši, jo zinu, ka būšu strādājošā māmiņa. Mazo pieskatīs vecmāmiņa, nebūs papildu izdevumu,” sacīja Solvita, bet pusgadu vecā Dominika Alvja mamma Karīna Mitkēviča neslēpa, ka pašlaik paļaujas uz vīra ienākumiem un naudiņu, ko saņem, rūpējoties par diviem bērniņiem.
“Par māsiņu astoņi lati, brālītim pašlaik 50. Tas arī viss. Agrāk domājām, ka mums ģimenē augs trīs bērniņi, tagad esam izlēmuši, ka paliksim pie diviem,” tā Karīna, cerot, ka vīrs noturēsies darba tirgū, ka pati, dēliņam paaugoties, darba vietu atradīs.
Mammas sarunā arī atzina, ka, viņuprāt, valstī kā lozungi skan aicinājumi veidot kuplas ģimenes, palikt un dzīvot Latvijā.
“Internetā lasīju, cik valstī izmaksā
cietumu un viena ieslodzītā uzturēšana. Daudz vairāk tērē vienam cietumniekam, nekā no valsts saņem jaunās ģimenes. Tātad valstij bērni nav pats svarīgākais, “ noteica Solvita.
Starp citu, līdzīgi “Druvas” uzrunātajām mammām sarunā, kas plašāk būs lasāma laikraksta sestdienas numurā, atzina demogrāfs Ilmārs Mežs.
“Esmu aicināts runāt ar Saeimas deputātiem, parlamenta komisijās, bet es nemanu politiķos īstu
klikšķi. Joprojām mēģina šo problēmu ignorēt. Jo tā ir nepateicīga. Pašlaik izlemtajam,
izdarītajam pozitīva atdeve paredzama vien pēc 20 gadiem, bet diemžēl valdība un politiķi nereti nespēj domāt tālāk par nākošajām vēlēšanām. Tas nav tikai Latvijas, bet daudzu valstu fenomens,” tā demogrāfs Ilmārs Mežs, kurš pirmais skaļi pauda viedokli, ka latviešu skaits tik strauji sarūk, ka pavisam drīz, 50, simt gadi ir pārskatāms laika periods, latvieši savā valstī, ja to izdosies saglabāt kā pašreizējo demokrātiju, būs galēja minoritāte.
“Ja nodokļu lietas, pensiju fondi ir
vienādi ģimenēm ar un bez bērniem, tad tas nav taisnīgi. Izejas punkts nav pareizs, bet sabiedrība skaļi neiebilst. Valsts pasaka- ja ģimene izvēlas bērnus, tad tā ir viņu problēma, jo tikpat labi viņi varēja iet uz kino, teātri, dzert krogā, pirkt hokeja biļetes, braukt uz Kanāriju salām. Ja esat tādi “muļķi”, izvēlējāties bērnus, tad paši vainīgi un finansiāli ciešat. Starp citu, tāda ir ne tikai valdības, bet arī vidējā latvieša attieksme pret ģimenēm, kurās aug bērni. Tāpēc izdodas nosargāt pensijas, bet par prioritāti netiek nosaukti Latvijas bērni,” tā Ilmārs Mežs.
Jāpaskaidro, ka ierobežojumi vecāku un pārējiem iepriekš minētajiem pabalstiem, Latvijā noteikti kopš 2010. gada 3. novembra.
Proti, ja aprēķinātā pabalsta apmērs, kuru veido nodarbināto veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, pārsniedz 11,51 latu dienā, izmaksājamā pabalsta maksimālais apmērs dienā būs 11,51 lats plus puse no summas, kas ir
virs 11,51 lata.
“Druva”, runājot ar Cēsu jaunajām ģimenēm, samanīja tendenci, ka lielākā daļa cēsnieku un noteikti arī laukos dzīvojošie, priecājas par jebkuru valsts un pašvaldību atbalstu, jo nereti rēķinās ar 50, 100 latiem mēnesī, audzinot zīdainīti. Vecākus, kuri mēnesī saņem 200, 300 latu lielus pabalstus uzskata par visai turīgiem. Līdz ar to valdības lēmumam par vecāku pabalsta griestiem – 350 latiem, nepievērš uzmanību un neizprot par ko ir runa, jo algas bijušas zemas un ar maziem pabalstiem vecāki rēķinājušies.
Šo novērojumu apstiprina arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) darbinieki.
“Reti mums nākas aprēķināt vecāku pabalstu, kas pārsniedz 350 latus
mēnesī. Pēdējā gada laikā algas vēl vairāk sarukušas, jaunie vecāki rēķinās ar daudz mazākām summām. Pabalstu ierobežojums tika uzlikts, domājot par trekno gadu pabalstu izmaksām. Domāju, ja vērtē reāli, tad pabalsti, kas pārsniedz vai stipri pārsniedz noteiktos griestus, ir Rīgā un citās lielajās pilsētās. Cēsis un novadi tām nepieder,” tā VSAA Valmieras reģionālās nodaļas vadītāja Dzintra Pužule.
Ilze Kalniņa
Foto: Māris Buholcs Ko sacītu bērniņš? Atbildīgas ģimenes lielāko pabalsta daļu iztērē bērniņa vajadzībām- apģērbam, siltumam, ēdienam. Taču līdzekļi nepieciešami arī bērna attīstībai un pasaules redzējumam.
Komentāri