Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Gaujas dzidrums dziesmās

Druva
12:03
12.04.2012
146
Mbf 2144

Cēsu senioru sieviešu ansamblim “Gauja” 50 dziesmās aizvadīti gadi. Daudz vai maz, var spriest katrs pats, taču Latvijā šādu pieredzes bagātu kolektīvu ir maz. Toreiz, un tas bija pirms 50 gadiem, patērētāju biedrības klubā darbojās koris. Vadītājam Arvīdam Vasmanim radās ideja no kora dalībniecēm izveidot vokālo ansambli. Un tā 1962.gada rudenī radās jauns kolektīvs, kas savā dziesmotajā mūžā nodziedājis vairāk nekā 400 dziesmu.

“Dziedātājas nav zaudējušas ne balsu skanīgumu, ne dziedājuma vieglumu un plūdumu. Klāt nācis balss stingrums,” saka komponists Juris Krūze un atzīst, ka viņam

“Gauja” vienmēr patikusi. “Dzirdot, kā dzied “Gauja”, vienmēr atceros kultūras nama sieviešu vokālo ansambli “Rondo”, ko vadīja Mirdza Stirna, kas toreiz rajonā bija labākais. “Gauja” vienmēr stāvēja tam līdzās,” bilst Juris Krūze un ir gandarīts, ka viņam lūgts vadīt ansambļa jubilejas koncertu.

Patlaban “Gaujā” dzied astoņas dāmas. Visas kolektīvā ir ilgus gadus. Smaida Krastiņa “Gaujā” dzied jau 45 gadus. “Dziedāju korī, un diriģents Arvīds uzaicināja uz ansambli. Tajā trūka otrā soprāna,” pastāsta Smaida. Viņa atzīst, ka “Gaujas” repertuārs vienmēr bijis gana sarežģīts.

“Divbalsīgas dziesmas nedziedājām. Arvīds prata no plikas melodijas radīt skanīgas dziesmas. Daudzas vēl tagad dziedam. Nezinu kāpēc, bet šķiet, mēs dziedam tikai tās pašas skanīgākās un skaistākās dziesmas,” domās dalās Smaida. Kolektīva dvēsele un organizatore ir Rita Randare. Viņa ar “Gauju” kopā ir 41 gadu, 39 no tiem ansambļa vecākā. Pārējās dziedātājas patiesi brīnās, kā Raita spēj ne tikai saturēt ansambli, bet noorganizēt koncertbraucienus, tagad arī plašo jubilejas koncertu. “Gājis mums visādi. Vienmēr palīdzējusi dziesmas mīlestība,” atskatoties uz aizvadītajiem gadiem saka Raita. Liktenīgs izšķiršanās “Gaujas” dziedātājām bija pēc patērētāju biedrības kluba likvidēšanas, bija zaudētas mājas. 35 gadu jubilejā viņu lēmums bija strikts – jāturpina dziedāt kā brīvmāksliniecēm bez konkrēta atbalsta. “Tas bija patiess gandarījums, kad 2005.gadā rajona skatē, kur piedalījāmies kā ansamblis no Cēsīm, ieguvām pirmās kategorijas novērtējumu tāpat kā pirmoreiz, 1974.gadā, un šo līmeni gadu gaitā neesam zaudējušas,” saka Raita. Viņa spēja uzņemties atbildību par “Gauju”, būt par ansambļa kopā turētāju un balstu. Rajona patērētāju biedrība aizvien ļauj “Gaujai” mēģināt savā zālē. Savulaik daudzas dziedātājas bijušas tā darbinieces. Ansamblim ir savi atbalstītāji, kuri izpalīdz ar transportu, kad jādodas uz koncertiem. “Strādājam daudz un nopietni. Mēģinājumi – tā ir kopābūšana dziesmā,” saka “Gaujas” vadītāja Anda Kalniņa. Viņa ansamblī ir jau 37 gadus. Toreiz, vadītāja Arvīda Vasmaņa uzaicināta, sāka kā koncertmeistare, tad kļuva par vadītāju. “Man bija prieks ansamblī, tika dziedātas tik jaukas, romantiskas dziesmas. Tagad “Gauja” ir otrās mājas.

Kopā ar dziedātājām mūža daļa pavadīta kā skaists dziedājums. Te gūta pieredze, kā pārvarēt dzīves grūtības, te izdzīvotas visas dzīves krāsas. Mēs dziedam dziesmas, kas pašām patīk,” domās dalās vadītāja. “Gauja” regulāri koncertē. Tiek kopā dziedāts ar draugiem Valmierā, Gulbenē, priecēti vecļaudis Cēsu pansionātā. 13 gadus ansamblis piedalījies Latvijas senioru ansambļu svētkos “Daugavas abas malas”, tur satikti un iepazīti daudzi draugi. Arī šovasar “Gauja” brauks uz Mālpili. Uzaicinājumu ir daudz, tāpat kā pirms gadu desmitiem. “Laikam gan bijušajā Cēsu rajonā nav kluba un kultūras nama, kur savulaik neesam dziedājušas,” bilst Raita, bet Gaida atzīst, ka neaizmirstams bijis brauciens uz Vāciju. Cēsīs agrā rīta stundā savējie pavadīja ceļā, bet tās emocijas, kas pārņēma dziedot

Berlīnes stacijā uz perona, var novēlēt izdzīvot ikvienam. Savulaik dziedāts arī Igaunijā, Lietuvā, Moldovā.

Kas gan tik ilgus gadus spēj turēt kopā dziedātājas? Varbūt atbilde meklējamā ansambļa nosaukumā? 15 gadu jubilejā dziedātājas savam kolektīvam deva vidzemnieku svētvārdu – Gauja. Tās nemainīgais plūdums, spēja tikt pāri ikvienam šķērslim, pali un rāmums, prasme būt, priecēt – raksturo arī “Gauju”. ““Gauja” ne tikai prot dziedāt, mēs ļoti labi protam kopā pavadīt laiku, katru brīdi. Pēc mēģinājuma vienmēr eju mājās ar jaunām idejām. “Gaujā” esmu iemācījusies priecāties. Te kopā ir skanīgas un jautras dāmas,” saka Tija Slišāne, bet Tamāra Elsiņa piebilst: “Esam tik dažādas un tik daudz kas mūs saista.” Ikdienā katrai savas rūpes, prieki, bet, sanākot kopā, tie tiek dalīti ar citām.. “Ar “Gauju” kopā pavadīti tik daudz jauku brīžu, tos allaž gribas atcerēties,” saka Gaida Oša. Viņa ir ansamblī ir vecākā, gadu skaits jau pārsniedzis astoto desmitu. Jaunākā dziedātāja Ingrīda Gasiņa varētu būt Smaidas mazmeita, viņa ir “Gaujas” dziesmu vācelīte un repertuāram allaž atrod kādu jaunu dziesmu. “Dziesmu mums nepietrūks, jo visām patīk dziedāt,” visu domas apkopo Daiga Pētersone. Lai tas izskan kā vēlējums. Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
3

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi