Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

FM: Izmaksāta lielākā daļa ESF projektiem pieejamās naudas

Druva
12:32
04.10.2012
5

Līdz šā gada septembrim projektu ieviesējiem izmaksāti 72% no Eiropas Sociālā fonda (ESF) 410 miljonu latu finansējuma, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Finanšu ministrijā (FM).

Līdz šā gada septembrim ESF projekti Latvijā uz pieņemto virssaistību rēķina apstiprināti par 102% no ESF 410 miljonu latu finansējuma, savukārt valsts budžeta ieņēmumos no Eiropas Komisijas (EK) saņemti 65% no kopējā ESF piešķīruma.

Tādējādi Latvija budžetu ieņēmumos no EK saņemtajiem ESF maksājumiem līdz šā gada septembrim tiek ierindota otrajā vietā starp jaunajām dalībvalstīm, par vienu procentpunktu atpaliekot no Igaunijas.

EK Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas ģenerāldirektorāta ESF programmas nodaļas vadītājs Jiri Švarcs un ESF programmas vadītājs Zigo Rutkovskis, tiekoties ar FM pārstāvjiem ikgadējā sanāksmē par ESF aktivitāšu ieviešanu 2007.-2013.gada plānošanas periodā, atzinīgi novērtējuši Latvijas ik gadu stabilo sniegumu ESF apguvē, kā arī ievērojami stiprināto vadības un kontroles sistēmu. Pārrunāti arī aktuālie 2014.-2020.gada plānošanas perioda jautājumi.

EK novērtēja pozitīvi, ka Latvija sarunās ar EK akcentē efektivitātes un pasākumu satura kvalitātes jautājumus, ne tikai finanšu apguves rādītājus. Vienlaikus EK saredz iespējamus uzlabojumus un akcentē nepieciešamību sadarbībā ar nozaru ministrijām sasniegt augstāku projektu ieguldījumu atdevi, it īpaši risinot administratīvās kapacitātes jautājumus. Tāpat EK uzsvēra arvien pieaugošu nepieciešamību īstenot reālus aktīvās nodarbinātības pasākumus, kas izriet no darba tirgus analīzes un pieprasījuma specifiski Latvijas situācijā, kā arī aicināja pārvērtēt algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmas efektivitāti, arvien samazinot šādas programmas pieejamību.

Eiropas Savienības (ES) fondu vadošās iestādes vadītājs Armands Eberhards tikšanās laikā akcentēja ESF nozīmīgo lomu, uzlabojot Latvijas sociāli ekonomisko situāciju un pauda, ka Latvijai ir būtiski arī nākamajā plānošanas periodā saņemt ES fondu finansējumu vismaz tādā pašā apjomā kā 2007.-2013.gada periodā, vienlaikus nodrošinot vienkāršotu ieviešanas sistēmu, sabalansētas prasības kontrolēm un uz rezultātu balstītu pieeju, lai mazāk administratīvo resursu tiktu tērēti procesā, vairāk koncentrējoties uz reālo pievienoto vērtību no ES finansējuma.

FM informēja arī par progresu saistībā ar novēloti uzsākto Ekonomikas ministrijas aktivitāti “Atbalsts darba vietu radīšanai”, kas paredz atbalstu komersantiem, kuri radīs vismaz 50 jaunas darba vietas un investēs ne mazāk kā piecus miljonus eiro (3,5 miljoni latu). Aktivitātes gaitā plānots izveidot 250 jaunu darba vietu. Uzņēmēji kopš 28.septembra līdz nākamā gada 28.martam var iesniegt projektus šajā projektu konkursā.

Sešu mēnešu pieteikšanās laiks saistīts ar iecerēto projektu atlases popularizēšanu arī ārvalstīs, dodot iespēju ārvalstu firmām iepazīties ar šī konkursa nosacījumiem un iesniegt projektu pieteikumus. Ekonomikas ministrija plāno projektu pieteikumu vērtēšanu pabeigt līdz 2013.gada septembrim, savukārt projektu īstenošana varētu tikt uzsākta 2013.gada beigās.

Sanāksmes noslēgumā FM iepazīstināja ar nākamā ES fondu plānošanas perioda sagatavošanas grafiku, saskaņā ar kuru jau šajā rudenī plānots uzsākt neformālās konsultācijas ar EK. Oficiālās konsultācijas ar EK par 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas dokumentiem sāksies 2013.gadā.

EK akcentēja savlaicīgas plānošanas dokumentu sagatavošanas būtiskumu. Puses bija vienisprātis, ka arī turpmāk ES fondu plānošanā un ieviešanā arvien vairāk jāizmanto vienkāršošanas iespējas, tās sabalansējot ar nepieciešamajiem kontroles pasākumiem un uzsvaru liekot uz sasniedzamo rezultātu.

FM skaidroja, ka tieši ESF finanšu progress ir visaugstākais, ko var skaidrot gan ar ESF pienesumu sociālās spriedzes mazināšanā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, kā arī ar apzināto nepieciešamību un mērķtiecīgo rīcību aktīvās nodarbinātības pasākumu virzīšanā un iedzīvotāju aktivizēšanā darba tirgū.

Kopumā Latvijā apstiprināti ES fondu projekti par 93% no ES fondu 3,18 miljardu latu finansējuma. Projektu īstenotājiem veikti maksājumi par pusi no kopējā ES fondu finansējuma, bet no EK valsts budžetā saņemtas atmaksas 45% apmērā.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
25

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
35

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
165

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
432
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
13
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi