Sagaidāms, ka eksporta gada izaugsmes tempi mazināsies jau februārī, lai gan eksporta apjomi varētu saglabāties aptuveni tādā pašā līmenī. Arī nākamajos mēnešos eksporta izaugsme turpinās bremzēties.
2011.gadā kopumā preču eksporta un importa izaugsme joprojām varētu pārsniegt 15%, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Savukārt “DnB Nord bankas” analītiķis Pēteris Strautiņš norāda, ka, skatoties pa mēnešiem, kopš septembra eksporta apjoms ir samazinājies, taču tā ir normāla sezonāla parādība, turpmākajos mēnešos atkal visdrīzāk būs vērojams eksporta apjomu kāpums.
Abi eksperti uzsver, ka preču eksporta pieaugums gada griezumā sasniedzis jaunu rekordu, pieaugot par 51,4%. “Jāpiebilst, ka tas ir tekošajās cenās. Salīdzināmajās cenās pieaugums būtu mazāks, tuvu 40%, taču rezultāts vienalga ir lielisks,” piebilda Strautiņš.
“2011.gada janvāra ārējās preču tirdzniecības dati rada diezgan priecīgu ainu. Proti, sezonālo faktoru dēļ eksports samazinājās vien nedaudz, kamēr imports krita daudz straujāk, jo iepriekšējā mēnesī to palielināja vienreizējie efekti. Rezultātā tirdzniecības deficīts atkal ievērojami samazinājās,” sacīja Strašuna.
Viņa piebilda, ka janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, eksporta pieaugumi bija vērojami metāla izstrādājumos, koka izstrādājumos, minerālproduktos, transportlīdzekļos un to daļās. Likumsakarīgi Latvijas eksporta struktūrā arvien palielinās pašlaik straujāk augošo valstu loma, proti, pieaug eksporta īpatsvars uz Vāciju, Krieviju, Zviedriju. Importa samazinājumu galvenokārt veicināja mašīnu un iekārtu, transportlīdzekļu un farmācijas produktu kritums.
“Salīdzinājums ar iepriekšējiem mēnešiem liek domāt, ka pieauguma potenciāls ir ķīmiskās rūpniecības un mašīnbūves produktu eksportā, arī pārtikas eksportā. Turpretim tuvu potenciālam ir strādājusi kokapstrāde, eksporta apjomam atkal pārsniedzot 80 miljonus latu. Neraugoties uz bažām par iespējamu zāģmateriālu tirgus lejupslīdi šogad, kokapstrādes sniegums eksportā ir bijis apbrīnojami stabils,” norāda Strautiņš.
Runājot par negatīvajiem aspektiem, jāatzīmē, ka janvārī eksportā varētu būt bijis salīdzinoši augsts reeksporta īpatsvars, jo īpaši lielos apmēros eksportēts dzelzs un tērauds, apjomam gada laikā pieaugot 3,5 reizes, piebilda Strautiņš.
“Situācijā, kad ir apturēta daļa ražošanas funkciju lielākajā metalurģijas uzņēmumā, tas var nozīmēt tikai vai nu “tīru” reeksportu vai tādu Latvijā ražotu preču eksportu, kurās tomēr ir īpaši augsts importētās pievienotās vērtības īpatsvars,” piebilda Strautiņš.
Viņš piebilda, ka bija sagaidāms, ka pēc decembra ļoti augstā līmeņa atkal kritīsies importa apjoms, taču krituma temps ir bijis straujāks par gaidīto. Imports samazinājies par 134,5 miljoniem latu. Rezultātā preču tirdzniecības deficīts samazinājies līdz 67,3 miljoniem latu, kas ir pietiekami, lai kopējā preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance janvārī atkal būtu tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu.
“Taču šāda situācija visdrīzāk neturpināsies, patēriņam un jo īpaši investīcijām šogad pieaugot, tirdzniecības deficītam šogad atkal jāpalielinās,” prognozē Strautiņš.
“Nordea bankas” vecākais ekonomists Andris Strazds biznesa portālam “Nozare.lv” skaidroja, ka preču tirdzniecības bilancē šā gada janvārī sasniegts labākais rādītājs kopš pagājušā gada aprīļa, kam par pamatu bijis tieši straujais importa samazinājums. Decembrī importa apjomus strauji esot kāpinājis vienreizējs postenis 77 miljonu latu apjomā, kas statistikas datos uzrādīts kā “preces, kas nav norādītas komerciālu iemeslu dēļ”. Strazds pieļauj, ka, visticamāk, šajā sadaļā decembrī iekļautas “airBaltic” iegādātās jaunās lidmašīnas.
Strazds uzsver, ka preču tirdzniecības bilances deficīta samazinājumam ir pozitīva ietekme uz ekonomiku. Viņš gan sagaida, ka tuvāko mēnešu laikā eksporta apjomi atsāks nedaudz pieaugt, taču importa apjoms, visticamāk, pieaugs pat nedaudz straujāk. Tāpēc viņš pieļauj, ka preču tirdzniecības bilance varētu nedaudz pasliktināties, taču kopumā šī gada pirmajā ceturksnī tā būšot mazāk negatīva nekā pagājušā gada ceturtajā ceturksnī.
Jau ziņots, ka šā gada janvārī ārējās tirdzniecības negatīvais saldo bijis 67,3 miljoni latu, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
Latvijas eksports janvārī veidojis 406,7 miljonus latu, kas ir par 51,3% vairāk nekā pērn janvārī, savukārt imports palielinājies par 35,9%, sasniedzot 474 miljonus latu.
Pagājušā gada decembrī ārējās tirdzniecības bilancē bija 184,4 miljonu latu deficīts, novembrī – 122 miljoni latu, bet 2010.gada janvārī ārējās tirdzniecības negatīvais saldo bija 80,2 miljoni latu.
Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2011.gada janvārī bija 880,7 miljoni latu, kas ir par 14,7% jeb 151,9 miljoniem latu mazāk nekā iepriekšējā mēnesī, bet par 42,6% jeb 263,1 miljonu latu vairāk nekā 2010.gada janvārī.
2011.gada janvārī nozīmīgākā daļa (72,5%) Latvijas eksportā bija izvedumam uz Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja eksports uz NVS valstīm – 11,7%. Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (16,4% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,8%), Vācija (8,9%), Krievija (8,3%) un Zviedrija (7,5%).
2011.gada janvārī nozīmīgākā daļa (71,8%) Latvijas importā bija ievedumam no Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja imports no NVS valstīm ar 20,1%. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva (18,2% no importa kopapjoma), Krievija (14,3%), Vācija (10,6%), Polija (6,4%) un Igaunija (5,9%).
Kā ziņots, pagājušajā gadā Latvijas eksporta apjoms sasniedza 4,67 miljardus latu, kas salīdzinājumā ar 2009.gadu ir pieaugums par 29,5% jeb 1,06 miljardiem latu, liecina CSP dati.
Savukārt importa apjoms 2010.gadā veidoja 5,84 miljardus latu, kas bija par 24% jeb 1,13 miljardiem latu vairāk nekā 2009.gadā.
Tādējādi ārējās tirdzniecības negatīvais saldo pērn kopumā bija aptuveni 1,17 miljardi latu.
NOZARE.LV
Komentāri