Banku sparīgākam startam kreditēšanas tirgū priekšnoteikums ir pilnīga Latvijas iziešana no krīzes, 11.Baltijas ekonomikas forumā atzina gan pašmāju, gan starptautiskie eksperti.
“DnB Nord bankas” grupas vadošā ekonomiste Jekaterina Rojaka atzina, ka, lai gan ekonomikas straujākam atkopšanās procesam ir svarīga finansēšanas avotu pieejamība, pagaidām vēl riski aktīvai kreditēšanai ir pārāk augsti.
Viņas skatījumā banku sektors joprojām atrodas pēckrīzes fāzē, tāpēc par kredītu aktīvu izsniegšanu vēl nav pamata runāt, turklāt jāņem vērā arī tas, ka vēl kādu laiku saglabāsies augsts bezdarbs un arī iekšējais pieprasījums būs zems.
Rojaka arī skaidroja, ka kreditēšanas tirgus attīstība būs atkarīga no konkurences, proti, ja būs kāds spēlētājs, kas sāks straujāk kreditēt, tam var sekot arī citi. “Viens spēlētājs nespēj strauji mainīt situāciju, bet visi kopā to varētu,” sacīja ekonomiste, piebilstot, ka jāiesaistās arī uzņēmējiem un valdībai.
“UniCredit” grupas vecākais ekonomists Fabio Muči norādīja, ka Latvijai jādomā par finanšu avotu diversificēšanu, jo kreditēšanas tirgus pilnīga atkopšanās prasīs vēl vairākus gadus, jo bankas ir daudz piesardzīgākas un tām būs vajadzīgs laiks, lai atsāktu aktīvu kreditēšanu. Muči domā, ka, runājot par kreditēšanas apjomiem, ir jāņem vērā arī pieprasījums un tā kvalitāte.
“Ja bankas, tikai paskatoties uz dažiem pozitīviem makroekonomikas rādītājiem, atkal strauji sāktu iepludināt naudu tirgū, tad tas tikai pierādītu, ka neesam guvuši krīzes mācības,” sacīja Muči.
Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Kārlis Danēvičs pauda stingru pārliecību, ka bankas Latvijā pat vissmagākajos krīzes laikos nepārtrauca kreditēšanu un arī 2009.gada otrajā ceturksnī, kas bija smagākais posms, bankas jaunos kredītos izsniedza 300 miljonus latu.
Viņaprāt, jautājums par to, ka kad bankas sāks kreditēt, ir jautājums par vistu un olu, proti, vai kreditēšana nāks pirms ekonomikas izaugsmes vai izaugsmei sekos kreditēšanas pieaugums?
Viņš pats uzskata, ka, pirms bankas atsāk aktīvu kredītu izsniegšanu, ir nepieciešami vairāki priekšnoteikumi. Pirmkārt, nepieciešama ticība Latvijas ekonomikai un tās ilgtspējai. Otrkārt, Latvijas kredītreitingiem jāpalielinās vismaz līdz investīciju līmenim. Tāpat esot nepieciešams visaptverošs kredītu reģistrs, kā arī nopietna cīņa pret ekonomiskajiem noziegumiem, kas patlaban pieklibojot.
Danēvičs arī norādīja, ka kreditēšanas politikā ļoti svarīga ir arī prognozējama tiesiskā vide, kas aizsargātu investīcijas.
Vienlaikus baņķieris arī norādīja, ka situācija Latvijā varēja būt vēl dramatiskāka un aicināja konferences dalībniekus iedomāties vairākus citus scenārijus, piemēram, kāda situācija patlaban Latvijā būtu, ja visas Latvijas komercbankas būtu bijušas vietējās kā “Parex banka”, ja visas bankas būtu īslandiešu, kā arī, ja bankas tiešām būtu pārtraukušas kreditēšanu.
Danēviča skatījumā no bankām nevar prasīt strauju kreditēšanu, jo ne jau bankas pašas izdomās biznesa plānus, bet gan tās sekos uzņēmēju iniciatīvām.
NOZARE.LV
Komentāri