Šogad gaidāma aktīvāka darbinieku kvalifikācijas celšanas izglītošana, jo tai pieejamāki kļūs Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļi, norādīja “Nordea bankas” Personāla vadības departamenta vadītāja Viktorija Veisa.
Mērķtiecīgi pārdomājot un plānojot mācību pasākumus, iespējams pieteikties ES struktūrfondu atbalstam, kas var būtiski samazināt darba devēja finansiālo ieguldījumu.
“Aizvien aktuālāks kļūs mūžizglītības jautājums. Ja krīzes laiks kaut ko mācīja, tad tieši to, ka nevar paļauties uz viena veida zināšanām un prasmēm, jo, laikam ejot, tās var zaudēt savu aktualitāti. Šo atziņu labi raksturo Latvijā izveidojusies situācija – augsts bezdarba līmenis mijas ar kvalificētu speciālistu trūkumu. Ir aktualizējies jautājums par konkurētspējas atjaunošanu, spēju attīstīties un nepieciešamības gadījumā arī pārkvalificēties – apgūt pavisam jaunas iemaņas, kas ir pieprasītas darba tirgū,” skaidro eksperte.
Pēc viņas teiktā, tieši nedrošība par nākotni esot faktors, kas aktualizējot mūžizglītības tēmu. Pastāvot mazāk iespēju paļauties uz sociālo pabalstu sistēmu gan bezdarba gadījumā, gan arī pensiju garantijām, līdz ar to katram pašam jārūpējas par savu nodarbinātību mūža garumā.
Veisa uzsver, ka izglītība visas dzīves garumā paver iespējas ikvienam sabiedrības loceklim paaugstināt savu kvalifikāciju vai iegūt citu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām.
“Par pašizglītību, visticamāk, domās tieši nodarbināto progresīvākā daļa, īpaši situācijās, kad darba devēji šādas iespējas nepiedāvās,” piebilst Veisa.
Vienlaikus viņa norāda, ka apmācību kompāniju pārstāvji atzīstot, ka pēdējos gados mācību skaits samazinājies. Darba devēju relatīvi izvairīgā attieksme pret ilgtermiņa investīcijām darbiniekos esot skaidrojama ar darbinieku pārvilināšanas risku un to, ka dažādas profesionālas apmācības varētu nesniegt gaidīto atdevi.
“Šis apstāklis vēl vairāk attālina brīdi, kad darbinieku produktivitāte palielināsies, jo prasmju un zināšanu attīstībai ir būtiska loma tās celšanā. Jāņem vērā, ka darbinieku attīstība dod rezultātus pieaugošā produktivitāte tikai pēc laika, un, jo ilgāk tiek atliktas būtiskas investīcijas, jo ilgāk būs jāgaida uz produktivitātes pieaugumu,” uzskata “Nordea bankas” Personāla vadības departamenta vadītāja.
Jau ziņots, ka “Nordea bankas” Latvijas filiāle 2010.gada trešajā ceturksnī guvusi 42 000 latu peļņu. Otrajā ceturksnī banka strādāja ar 2,8 miljonu latu zaudējumiem, bet pirmajā ceturksnī zaudējumu apjoms sasniedza pat 8,5 miljonus latu.
Pagājušā gada trīs ceturkšņos kopumā “Nordea banka” strādājusi ar 11,3 miljonu latu zaudējumiem.
“Nordea” banka darbojas Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā, kā arī atvērusi filiāles citās valstīs, ar kurām Ziemeļeiropa uztur ciešas biznesa attiecības, piemēram, Krievijā, Lielbritānijā, ASV, Vācijā, Singapūrā.
NOZARE.LV
Komentāri