Keramiķes Baibas Rass viesu namā Rožkalni
Raiskuma pagastā jau no iebraucamā ceļa bija saskatāmi dūmi kūpam un pie dīķa uzslieta nojume. Zem tās – dāmas lakatos un raibās biksēs ar milzīgiem ādas cimdiem rokās.
„Mēs nemēģinām izveidot mākslas darbus, bet eksperimentējam ar dažādiem materiāliem un tehnikām – glazējot ar sodas ūdeni, apviļājot traukus zālē, ietinot lupatās vai zirga astros – tad tie veido īpašus faktūru ornamentus,” stāsta
Vita Vīksna un paskaidro, ka daudzās tehnikas un eksperimentus aizgūst no vācu keramiķes Īrisas Florštetas, kura arī ir šīs nometnes idejas autore. Īrisa kolēģēm atvedusi grāmatu par keramiku. Tur gūstamas daudzas jaunas idejas.
Latviešu un vācu keramiķes nebeidz vien glaimot cita citai – tas tikai nozīmē, ka kultūrapmaiņa un zināšanu
pārņemšana
noritējusi
veiksmīgi.” Baiba zina tik daudz ģeniālu lietu. Viņa nebeidz pārsteigt ar jaunām idejām, lieliski izmantojot dabas materiālus, kas sastopami tepat uz vietas,” atzīst Īrisa. Savukārt Latvijas keramiķes bija sajūsmā par ciemiņu atvesto tehnoloģiju – āra krāsni, kurā mālus var apdedzināt krietni ātrāk, tādēļ dienā izdodoties izcept pat trīs, četras krāsnis. Tā veidota no speciālas vates, kura ir ugunsizturīga, sieta un propāna gāzes padeves, tāpēc māli uzkarst ātrāk, jo nav jāgaida, līdz ķieģeļi sakarsīs. Parasti keramikas darbu apstrādei bija jāvelta aptuveni diennakts. Patiesībā šādas krāsnis izmantotas jau pirms vairākiem gadu simtiem. Šī tehnika – Raku- ir aizgūta no dzenbudistiem Japānā. Latviešu mākslinieces apspriedušās par šādas krāsns iegādi. Baibai Rass jau radusies ideja, kā pēc tam varētu izmantot krāsni, proti, tūristu pievilināšanai, dodot iespēju arī viņiem pamēģināt darboties keramikā vai arī rīkot un vadīt keramikas kursus neprofesionāļiem.
Lai arī profesionālie keramiķi šajā eksperimentēšanā bija mazākumā, veidošanas un dedzināšanas darbi ritējuši pilnā sparā visu četrpadsmit dienu garumā. Arī intervijas laikā Druva bija aculieciniece netradicionālo keramikas tehnoloģiju pielietošanai un divu valstu pieredzes apmaiņai. Tas viss savijās un bija acīm redzams mirklī, kad izveidotie darbi tika ņemti ārā no krāsns. Kā pirms Jaunā gada iestāšanās eksperimentētājas skaitīja ne sekundes, bet grādus. Kad termometrs rādīja deviņsimt, tika paņemtas lielas metāla knaibles. Gluži kā operācijā, tikai vēl arī izmantojot skaidu spaini vai sodas ūdeni, māla figūras tika izvilktas no uguns jeb eksperimentu gala cepiens nodots tālākai apstrādei.
Keramikas nometnes dalībnieces 14 dienās paspējušas izveidot labu komandu. Stāsts, kas noveda līdz šai nometnei, sakņojas pagājušā gada keramiķu sanāksmē Dortmundā, kad Baiba nodibināja labu kontaktu ar Īrisu. Viņas nolēma sadarboties, un tā tapa npmetne Raiskumā.
Īrisa ik vasaru organizē sieviešu vasaras brīvdienu Workshop vai seminārus, tādēļ sev līdzi viņa atveda vēl trīs dažādu profesiju pārstāves, kuras izmēģināja ne tikai keramikas prasmju apgūšanu un pilnveidošanu, bet arī Latvijas kluso, mierīgo un zaļo dabu.” Šī ir lieliska pieredze. Īrisa vienmēr ir nākusi ar labām idejām, ko darīt atvaļinājumā. Es vēlējos darīt kaut ko radošu un ar to
te arī nodarbojos. Esmu šeit lieliski pavadījusi laiku!,” tā Haike Thege, TV žurnāliste.
Arī brīvdienu workshop organizatore vēlējās dalīties emocijās un pieredzē: “Man kā māksliniecei bija interesanti un pārsteidzoši redzēt Cēsu mākslas skolu, kur mēs vienu dienu mācījāmies, kā apstrādāt stiklu. Mani visvairāk pārsteidza tas, ka šāda
skola pieejama visa mācību gada garumā. Vācijā parasti darbojas pāris mēnešu kursi, par kuriem vēl ir jāpiemaksā. Cēsis un to apkārtnes iedzīvotāji var lepoties, ka viņiem ir pieejamas skolas, kurās apgūst mākslas pamatus un mūziku. Tas, manuprāt, ir kaut kas unikāls.”
Izveidotos darbus autores vedīs līdzi uz mājām. Lai paturētu tos šīsvasaras atmiņai.
Agita Salmiņa
Komentāri