Ražotāju cenu kāpums vietējā tirgū realizētajai produkcijai vēl arvien ir ļoti lēns, norāda “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Piemērām, apstrādes rūpniecībā, salīdzinot ar 2009.gada decembri, vietējā tirgū realizētās produkcijas cenu kāpums sasniedza vien 1,9%.
“Nākamajos gados līdz ar iekšzemes pieprasījuma atkopšanos un enerģijas izmaksu palielinājumu vietējā tirgū realizētai produkcijai sagaidāms mazliet straujāks cenu kāpums, tomēr, protams, ne tuvu 2007.gadā piedzīvotai izaugsmei – aptuveni 17% līdz 18% gadā,” pieļauj Strašuna.
Savukārt eksportētajai produkcijai cenu attīstību lielā mērā nosaka pasaules izejvielu cenas, kas augustā arī auga. “Swedbank” sagaida, ka nākamajos gados pasaules cenu kāpums rimsies un arī Latvijas eksportētājiem ražotāju cenu pieaugums varētu būt straujāks vien produktu klāsta dažādošanas dēļ, piemēram, ražojot vairāk augstākas pievienotās vērtības produktu, kas arī maksā dārgāk.
Kopumā, salīdzinot ar 2009.gada decembri, eksporta produkcijas cenu kāpums augustā sasniedza jau 9,5%.
Kā ziņots, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2010.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, palielinājās par 0,6%, bet gada laikā, salīdzinot ar 2009.gada augustu, cenas augušas par 7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kopējā cenu līmeņa kāpums augustā bija raksturīgs preču realizācijai gan vietējā tirgū par 0,7%, gan eksporta tirgū, kur pieaugums bija 0,6%.
Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija metālu ražošanā – par 2%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,6%, atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē – par 9,3%, koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošanā – par 0,8%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 1,1%.
Gada laikā šā gada augustā salīdzinājumā ar 2009.gada augustu ražotāju cenas rūpniecībā palielinājās par 7%. Iekšējā tirgū realizētās produkcijas cenas palielinājās par 4,9%, bet eksportētajai produkcijai – par 10,3%.
Lielākā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu pārmaiņām elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (pieaugums par 8,7%), koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (kāpums par 13,4%), metālu ražošanā (izaugsme par 36,6%), pārtikas produktu ražošanā un atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē (pieaugums attiecīgi par 2,4% un 37,4%).
NOZARE.LV
Komentāri