Jaunākajā “DnB Nord Latvijas barometra” pētījumā noskaidrots, ka oktobrī uzlabojušies visi ar valsts ekonomisko situāciju un tās attīstību saistītie indikatori, turklāt kopš septembra īpašu kāpumu piedzīvojis valdības darba vērtējums.
Par to informēja “DnB Nord bankas” pārstāvji.
Uzdodot ikmēneša nemainīgos jautājumus, noskaidrots, ka iedzīvotāji kļuvuši optimistiskāki attiecībā uz valsts kopējo virzību, biežāk atzīstot, ka situācija attīstās pareizā virzienā (septembrī 15%, oktobrī 19%), un retāk atbildot, ka valsts attīstības virziens patlaban nav pareizs (attiecīgi 67% un 60%).
Vērtējot valsts ekonomikas stāvokli, samazinājies arī kritisko vērtējumu īpatsvars – septembrī to kā sliktu vērtēja kopumā 80% respondentu, bet oktobrī 77%. Savukārt optimistisko vērtējumu īpatsvars palielinājies, sasniedzot 22%. Augšupejošas tendences novērotas arī vērtējumā par to, kā mainās Latvijas ekonomiskā situācija, – 13% respondentu uzskata, ka tā pamazām uzlabojas.
Prognozējot valsts ekonomikas stāvokli pēc gada, “DnB Nord Latvijas barometra” respondenti pirmo reizi kopš 2008.gada aprīļa pozitīvu vērtējumu snieguši biežāk nekā negatīvu. To, ka pēc 12 mēnešiem situācija būs uzlabojusies, oktobrī atzina 27%, bet septembrī – 21%. Savukārt to, ka situācija nebūs mainījusies, norādījuši 35% aptaujāto, kas ir par četriem procentpunktiem mazāk nekā septembrī.
Lai arī liela daļa iedzīvotāju joprojām uzskata, ka viņu ģimenes materiālais stāvoklis pēc gada nebūs mainījies (septembrī 40%, oktobrī 43%), kopumā prognozes kļuvušas optimistiskākas, un 19% respondentu pauduši pārliecību, ka viņu materiālais stāvoklis uzlabosies. Septembrī šādu viedokli bija izteikuši 15% aptaujāto. Jāatzīmē gan, ka visbiežāk iedzīvotāji joprojām uzskata, ka viņu ģimenes materiālais stāvoklis gada laikā nemainīsies (septembrī: 40%, oktobrī: 43%).
Oktobra pētījuma rezultātos arī novērots, ka samazinās to respondentu skaits, kuri uzskata, ka iespējas Latvijā atrast labu darbu ir drīzāk sliktas (29%) vai ļoti sliktas (50%). Kopumā šādu vērtējumu izteikuši par četriem procentpunktiem mazāk respondentu nekā septembrī (attiecīgi 79% un 83%).
Vērtējot respondentu noskaņojumu, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzsver, ka “interesants ir salīdzinoši straujais palēciens valdības darba vērtējumā, ņemot vērā, ka valdība pēc būtības neko radikāli jaunu nepaveica un parādījās arvien skaidrākas norādes, ka šī pati valdība gatavojas vairākiem ne visai populāriem soļiem budžeta konsolidācijas labad”.
Viņš pieļauj, ka šis lēciens skaidrojams ar pēcvēlēšanu situāciju, kurā aptaujātie, gaidot valdības maiņu, zināmā mērā nekritiski idealizēja esošās valdības veikumu.
Savukārt tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode norāda, ka uzlabojušies valsts ekonomiskās situācijas un ģimenes materiālā stāvokļa vērtējumi, domājot par to, kāda būs situācija pēc gada. Tas liekot domāt, ka varētu uzlaboties ekonomiskā aktivitāte valstī, jo līdz šim daudzi svarīgus lēmumus atlika, baidoties par nākotni.
Tiesa gan, Strode arī piebilst, ka jāsagaida, kā sabiedrība reaģēs uz tā saucamo “budžeta konsolidāciju”, vai tas ietekmēs attieksmi pret valdību un uzskatus par pašlaik pieņemto lēmumu ietekmi uz valsts nākotni.
To, vai pašlaik spertie soļi tikšot uztverti kā nepieciešami valsts tālākai attīstībai vai arī tie raisa tikko apstiprinātās valdības kritiku un neapmierinātības pieaugumu, rādīšot nākamie pētījumi.
Banku augstskolas asociētais profesors Jānis Grasis norāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir apmierināti ar Saeimas vēlēšanu rezultātiem un, lai arī mēreni uzlabojumi vērojami attieksmē pret pašreizējo situāciju gan valsts ekonomikā, gan pašu ģimenēs, tomēr īpaši uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par valdības darbu un kopējo situāciju valstī.
Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, profesors Gundars Ķeniņš-Kings uzsver, ka respondentu vērtējumi lielā mērā saskan ar pozitīvajām ziņām no valdības, Latvijas Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda puses. Viņš gan skaidro, ka globāli nākotnes prognozes tuvākajā laikā nesola strauju uzlabojumu, jo pasaules saimniecisko dzīvi joprojām iespaido ASV notiekošais – un otrādi.
Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja Aija Žīgure uzsver, ka kopējās tendences vērtējumos ļauj secināt, ka beidzot iedzīvotāji sāk uzticēties pozitīvajai informācijai par valsts ekonomikas attīstību. Taču atbildēs esot jūtama arī piesardzība vai pat neliela neuzticēšanās par šāda virziena turpināšanos.
Joprojām saglabājoties neskaidrība par nākamā gada budžeta izmaiņām, tādējādi neļaujot prognozēt savas mājsaimniecības ienākumus. “Tas, protams, ietekmē arī mājsaimniecību atbildes gan uz pozitīvo, gan uz negatīvo pusi un pašlaik galvenās valsts ekonomikas nozares uzrāda nelielus izaugsmes tempus, kas ļauj cerēt, ka palielināsies arī jaunu darbavietu skaits vai arī daļai darbaspēka būs iespēja atgriezties iepriekšējos uzņēmumos, kuri uz kādu laika periodu samazināja vai apturēja savu darbību,” skaidro Žīgure.
“DnB Nord Latvijas barometrs” ir ikmēneša socioloģisks pētījums. Tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
NOZARE.LV
Komentāri