Iepriekšējās apkures sezonas sākumā Cēsu iedzīvotāju parāds par siltumu bija aptuveni 250 000 latu, taču šogad tas sasniedz apmēram 350 000 latu, informēja SIA “Cēsu siltumtīkli” direktors Jēkabs Blaus.
Jau ziņots, ka vasaras laikā parādu summa ir sarukusi no 528 000 latu uz nepilniem 400 000 latu, līdz ar to vasaras periodā daļa iedzīvotāju centušies savus parādus nomaksāt. Vasarā brīdinājumi ar prasību nomaksāt vismaz 50% parāda summas nosūtīti 34 mājām, no kurām lielākā daļā to arī izdarījusi, bet ar pārējiem tiks turpinātas sarunas, tomēr, kā pastāstīja Blaus, ir liela daļa parādu, par kuriem uzņēmums apzinās, ka nekad nevarēs atgūt, tostarp ir parādi par dzīvokļiem, kas citu saistību dēļ iedzīvotājiem ir atņemti un atrodas bankas rīcībā, kas dzīvokļa iepriekšējās saistības nesedz.
Problēmas radot arī lielais iedzīvotāju skaits, kam pieder dzīvokļi Cēsīs, bet paši īpašnieki dzīvo ārzemēs un uzņēmumam nav sasniedzami. No īrniekiem summu uzņēmumam nav tiesību prasīt, savukārt sodīt ar apkures atslēgšanu arī nav iespējams, jo tādējādi ciestu visi nama iedzīvotāji, skaidroja Blaus.
“Sliktākais ir tas, ka daudzi nemaksā nevis nevarēšanas dēļ, bet gan principa pēc. Kad nākam pretim iedzīvotājiem, rīkojam sapulces, runājam par iemesliem un mēģinām atrast kompromisu, ierodas jau tikai maksātāji – godīgie iedzīvotāji -, kaut arī paziņots ir visiem. Un tad nu mēs dzirdam, ar kādām glaunām mašīnām un pa kādām valstīm brauc nemaksātāji, bet apkuri nomaksāt nevar,” situāciju skaidroja uzņēmuma direktors.
Viņš arī norādīja, ka iespējas atgūt nesamaksātos apkures parādus apgrūtina arī nesakārtotā likumdošana, kas nosaka, ka par maksājumu veikšanu ir atbildīga iedzīvotāju kopa, nevis pārvaldnieks. “Pagaidām pārvaldnieks ir tikai starpnieks, un no viņa piedzīt nesamaksāto summu mēs nevaram, kaut arī viņam būtu vieglāk risināt sarunas ar parādnieku,” atzina Blaus. Tajā pat laikā aģentūrai LETA viņš atklāja, ka uzņēmums uz jauno apkures sezonu skatās pozitīvāk nekā uz iepriekšējo. Viens no iemesliem ir statistikas rādītāji par bezdarba līmeņa krišanos, kas varētu nozīmēt iedzīvotāju maksātspējas palielinājumu, kā arī jaunais siltuma tarifs Cēsīs, kas ir par 17% mazāks nekā iepriekš.
LETA jau ziņoja, ka jaunais siltuma tarifs, kas stājās spēkā no vakardienas, 1.oktobra, paredz siltuma tarifa samazinājumu par 17%.
Tas esot paveikts, pateicoties pēdējo gadu plānveidīgai un racionālai līdzekļu investēšanai ilgtermiņa projektos, jaunas katlumājas būvniecībā un būtiski samazinot siltuma zudumus siltumenerģijas pārvadē.
“Cēsu siltumtīkli” ar investora “Dalkia Latvia” atbalstu pēdējos trīs gados investēja pilsētas siltumapgādē vairāk nekā divus miljonus latu. Galvenie uzdevumi, kas par šiem līdzekļiem ir paveikti, ir dabasgāzes īpatsvara samazināšana, sākot biokurināmā izmantošanu, kā arī jaunāko tehnoloģiju ieviešana siltumenerģijas ražošanas iekārtu darbības efektivitātes paaugstināšanai. Jaunākais projekts, kas tika pabeigts marta sākumā, ir jaunā koksnes biomasas katlumāja. Tā ražos siltumu, izmantojot vietējo kurināmo – koksnes šķeldu.
SIA “Cēsu siltumtīkli” ir galvenais siltumenerģijas piegādātājs Cēsīs. No 2009.gada marta to pārvalda SIA “Dalkia Latvia” piederošais uzņēmums SIA “Jaunā fabrika”. Uzņēmums veic siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un realizāciju, kā arī nodrošina siltumenerģijas lietotāju ēku iekšējās siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi. Uzņēmuma mērķis ir nodrošināt Cēsis ar drošu, kvalitatīvu, videi draudzīgu un ilgtspējīgu centralizētu siltumapgādi.
LETA
Komentāri