Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” naktspatversmē naktsmājas rod vairāki bezpajumtnieki. Ir dienas, kad visiem gultasvietu nepietiek, tad nākas izmantot uz grīdas izvietotus matračus.
Nakts patversmē ir astoņas gultas, ja palicēju ir vairāk – tiem jāguļ uz grīdas, kur izklāti matrači. Kā stāsta Cēsu novada pašvaldības aģentūras „Sociālais dienests” atbalsta nodaļas pilngadīgām personām vadītāja Laine Zālīte, decembra
sākumā
naktspatversmē regulāri paliek astoņi
klienti, taču ir dienas, kad palicēju skaits ir lielāks, daždien bijuši pat 12. Vieta telpās ir ierobežota, tāpēc kādu gultu pielikt klāt nav iespējams. Matrači tiek izvietoti starp gultām. „Ir bažas, kur cilvēkus izguldīt, kad klientu būs vairāk. Par tiem, kas ir mūsu redzeslokā, zinām, ka
viņi
nāks
uz patversmi, tiklīdz būs lielāks sals,” norāda L.Zālīte.
Pašvaldības aģentūras „Sociālais dienests” direktore Iveta Sietiņsone atzīmē, ka pašvaldībā jautājums tiek risināts, ir apzināta arī jaunā naktspatversmes atrašanās vieta, kas būs Cēsu klīnikas teritorijā. “Problēma ir saasinājusies. Vēl kādu laiku patversme būs esošajās telpās. Ceram, ka jau nākamā gada otrajā pusē tā varēs uzsākt darbu jaunā vietā. Patlaban notiek tehniskā projekta izstrāde, tam paredzēti līdzekļi jau
šī gada budžetā. Tiklīdz tiks izsludināts konkurss par iepirkumu, varēsim apzināt konkrētas izmaksas. Par budžeta piešķiršanu šajā jautājumā tiks lemts nākamgad,” norāda I.Sietiņsone.
Naktspatversmes pakalpojumu var izmantot ilgākais trīs mēnešus, kuru laikā pakalpojuma saņēmējam ar sociālā darbinieka atbalstu jācenšas uzlabot savas dzīves apstākļus. Jāatzīmē, ka dažkārt nakti siltumā pārlaiž arī cilvēki, kas nav regulārie klienti. Ir gadījumi, kad nakšņotāju vēlā nakts stundā atgādā pašvaldības policija. Visbiežāk tie ir iedzīvotāji no citiem novadiem, kas nokavējuši pēdējo autobusu. Lai uzturētos naktspatversmē, nepieciešams sociālā darbinieka norīkojums. Jāpiebilst, ka tikai vienu nakti patversmes pakalpojumu var saņemt bez norīkojuma.
Klientus uzņem katru dienu
no pulksten 18 līdz 19.30, tā jāatstāj nākamā rītā līdz pulksten 8. Nakts stundās klientus uzņem tikai ārkārtas situācijās. Patversmes dežurante atzīmē, ka klienti zina, kādi iekšējās kārtības noteikumi ir jāievēro – pakalpojumus nevar izmantot personas, kuras atrodas alkoholisko dzērienu reibumā, tāpēc tie, kas tiešām grib nakšņot šeit, ierodas skaidrā prātā, pretējā gadījumā naktsmājas tiek atteiktas. Dežurante piekrīt, ka patversmei varēja būt plašākas telpas un gulēšana uz grīdas klientiem rada neērtības, jo nāk arī cilvēki ar veselības problēmām. Vienam klientam uz grīdas nācies gulēt pat mēnesi.
„Druva” novēroja, ka patversmes klienti bariņā pie durvīm pulcējas precīzi ap sešiem vakarā. Personas bez noteiktas dzīvesvietas atzinīgi novērtē
naktsmītni, ēdienu un personīgās higiēnas iespējas. Patversmē var dabūt siltu tēju, vakariņās – arī ātri pagatavojamo zupu. Tāpat patversmes iemītnieki izmanto iespēju nomazgāties dušā, var arī izmazgāt veļu. Starp patversmes iemītniekiem ir tādi, kas jau gadiem zina ceļu šurp, ir arī klienti, kas uz patversmi nāk nesen. Personas bez noteiktas dzīvesvietas atzina, ka līdz šim naktis pārlaiduši, kur nu kurš – dārza mājiņās, kāpņu telpās vai klusākos pilsētas nostūros, bet bieži vien arī zem klajas debess. Savukārt dienas tiek pavadītas, klaiņojot pa ielām, draugu kompānijā, bibliotēkā vai citviet.
Tikai retais bezpajumtnieks saņem pensiju, vairums par patversmi norēķinās ar GMI pabalstu. Jevdokims Kuzmins ir viens no ilglaicīgajiem klientiem. Viņš saka, ka istabiņa, kurā viņš dzīvo ar vēl diviem bezpajumtniekiem, ir silta un mājīga, arī ar kaimiņiem var satikt gana labi. „Pats galvenais, esam siltumā, varam nomazgāties. Neko vairāk nevajag. Vienīgi pa dienu gan nav ko darīt. Tās stundas kaut kā jāaizvada. Ir reizes, kad apciemoju paziņas pilsētā,” teic J.Kuzmins. Viņš zina, ka patversmē ilgi nevarēs uzkavēties, tāpēc meklē variantus, kur varētu īrēt dzīvesvietu.
Patversmes iemītnieki neslēpa, ko nācis piedzīvot. Kāds pastāstīja, ka pagājušajā ziemā draugs uz ielas nosalis. Citi norādīja, ka cilvēki viņus izliek no dzīvojamo namu kāpņu telpām arī sala naktīs, tikai retos gadījumos atļauts pārnakšņot. Daudziem trūkst laikapstākļiem atbilstoša apģērba. “Aukstuma ziņā esmu rūdīts. Visi nemaz nevarētu izturēt to, ko man nācies pārdzīvot. Esmu uz ielas nakti pavadījis pat 30 grādu aukstumā. Pa vasaru bija, kur tusēt, bet nu tur palikt nevaru. Sociālais dienests iekārtoja patversmē. Ārā ar katru dienu kļūst arvien aukstāks. Pa dienu gadās kādas haltūras, palasām pudeles. Ir naktis, kad sanāk palikt arī kur citur. Draugi jau ir tikai tad, kad kabatā nauda,” par ikdienu stāsta Andrejs, kurš patversmē uzturas pavisam neilgi. Viņš atminas, ka pašas trakākās dienas bijušas tad, kad gadījies samirkt, bet nav bijis, kur izkaltēt drēbes. Par dzīvi patversmē viņš nesūdzas, saka – visi palicēji ir teju kā viena ģimene. Vakaros lasot grāmatas.
Savukārt Jānis Kuzmins ir viens no retajiem, kurš pa dienu dodas strādāt palīgdarbos pie kāda saimnieka. “Priecājos, ka man ir ko darīt, nemaz nezinu, kas notiek pilsētā uz ielas. Darba daudz. Vakarā pārnāku patversmē un eju gulēt,” norāda J.Kuzmins.
Naktspatversmes darbojas no 1.oktobra līdz 30.aprīlim, tas ir maksas pakalpojums, bezpajumtniekiem, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir Cēsu novads, maksa par vienu nakti patversmē – 50 santīmu, izņēmuma gadījumos tiek uzņemti bezpajumtnieki no citiem novadiem, tiem par palikšanu patversmē jāmaksā lielāka summa.
Ilze Fedotova
Komentāri