Valsts prezidentam Andrim Bērziņam prezidentūras pirmajā gadā “ugunskristības” sagādāja atlaistās Saeimas darba organizēšana, parlamenta ārkārtas vēlēšanas un valdības veidošanas process.
“Mans pirmais gads Valsts prezidenta amatā ir pagājis iepriekšējām prezidentūrām neraksturīgā darba režīmā. Jau pats prezidentūras sākums tieši saistījās ar referendumā atlaistās 10.Saeimas darba organizēšanu un tam sekojošajām 11.Saeimas vēlēšanām, kā arī valdības veidošanas procesu. Tā bija līdz šim Latvijas valsts vēsturē nebijusi situācija, ko var saukt arī par manām pirmajām “ugunskristībām”,” atzīst Valsts prezidents.
Bērziņš pats atturas vērtēt paveikto pirmajā darba gadā, aicinot par to izteikties citus.
“Esmu jau iepriekš uzsvēris, ka pats savu darbu vērtēšu tikai pēc šādas mērauklas: ja pēc manas prezidentūras Latvijas cilvēku dzīve kļūs kaut nedaudz labāka, pārticīgāka un par savu nākotni drošāka, ja kaut daļa no tiem, kas devušies peļņā uz ārvalstīm, atkal vēlēsies atgriezties dzimtenē, ja Latvijas laukos un mazpilsētās atjaunosies dzīves aktivitāte un vietējām pašvaldībām būs vairāk lemšanas varas savā teritorijā, ja Latvijas izglītība kļūs konkurētspējīga Eiropas mērogā, ja mūsu valstī cilvēki vēlēsies dzīvot un audzināt bērnus, tad uzskatīšu, ka savā prezidenta zvērestā doto solījumu esmu izpildījis,” saka valsts pirmā persona.
Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne aģentūru LETA informēja, ka pirmajā prezidentūras gadā likumdošanas jomā izsludinājis 163 likumus, divus likumus nodevis otrreizējai caurlūkošanai, sasaucis četras 10.Saeimas ārkārtas sēdes un iesniedzis sešas likumdošanas iniciatīvas dažādā juridiskā formā.
Savukārt ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā prezidents definējis vairākas prioritātes – izglītības kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, reģionālo attīstību, stiprinot pašvaldību iniciatīvu un atbildību, kā arī investīciju un Eiropas Savienības finansējuma piesaisti ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai un darba vietu radīšanai. Lai Valsts prezidenta iniciatīvas sasniegtu iedzīvotāju vajadzības, izveidota Stratēģiskās attīstības komisija, nodrošinot organizētās pilsoniskās sabiedrības plašu pārstāvniecību, kvalificētu akadēmiķu un pašvaldību iesaisti.
Jau stājoties amatā, Bērziņš uzsvēra, ka Latvijai īpaši būtiska ir sadarbība reģionā, kā arī darbs savu interešu nodrošināšanai Eiropas Savienībā un NATO. Šīs arī ir galvenās ārpolitikas prioritātes, kas ir īstenotas Valsts prezidenta pirmā darbības gada laikā. Attīstot sadarbību reģionā, Valsts prezidents ir bijis divās vizītēs Igaunijā, divās vizītēs Lietuvā, kā arī divās vizītēs Polijā un vizītē Somijā. Arī ANO ikgadējās vispārējās debates tika izmantotas divpusējo kontaktu veidošanai un attīstīšanai.
Veicinot Latvijas intereses Eiropas Savienībā, īpaši saistībā ar nākamā daudzgadu budžeta izstrādi, Valsts prezidents Briselē ir ticies ar daudzām augstākā līmeņa amatpersonām, īpaši pievēršoties kohēzijas fondu un lauksaimniecības tiešmaksājumu jautājumiem. Drošības politikas jomā, risinot Latvijai svarīgos jautājumus gan par turpmāko dalību ISAF misijā Afganistānā, gan arī par Baltijas gaisa patrulēšanas turpināšanu, Valsts prezidents ir veicinājis Latvijas intereses, gan tiekoties ar NATO vadību Briselē, gan arī pārrunājot šos jautājumus ar NATO valstu un valdību vadītājiem NATO samitā Čikāgā. Šajā ziņā nozīmīga bija arī Valsts prezidenta vizīte Afganistānā, tiekoties gan ar Latvijas karavīriem, gan arī ar ISAF komandieriem. Arī Latviju šī gada laikā ir apmeklējusi virkne ārvalstu vadītāju.
Prezidents pirmajā darba gadā veicis arī vairākas sabiedriskas aktivitātes. Piemēram, Bērziņš lūdza Izglītības ministriju nākt klajā ar piedāvājumu, ka vidējo izglītību skolēns var iegūt, sasniedzot 18 gadu vecumu. Ar prezidenta iniciatīvu šis jautājums tika iekļauts jaunās valdības deklarācijā. Lai nostiprinātos pārliecība par šāda lēmuma pareizību un sabiedrības atbalstu, prezidents gada laikā ir devies 11 reģionālajās vizītēs, kurās ticies ar vietējiem izglītības pārstāvjiem un pārrunājis šo un citus aktuālos jautājumus. Tāpat Valsts prezidents līdz šim ir aktīvi iesaistījies un iniciējis dažādas aktivitātes, kas ir vērstas uz daudzbērnu ģimeņu lomas stiprināšanu sabiedrībā. Kā vienu no tām var minēt jaundzimušo trīnīšu un viņu vecāku sveikšanu.
Par stabilu Rīgas pils tradīciju kopš bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laikiem ir kļuvusi svētku egles iedegšana kopā ar dižģimenēm no visiem Latvijas novadiem un pilsētām Rīgas pils laukumā. Arī pagājušajā gada decembrī Bērziņš turpināja šo tradīciju, aicinot Ziemassvētku egles iedegšanas pasākumā 20 Latvijas kuplākās un stiprākās daudzbērnu ģimenes no novadu pašvaldībām. Savukārt, lai turpinātu atbalstīt un dotu iespēju šīm 20 ģimenēm pavadīt kopīgi laiku, Valsts prezidents tās ielūdz izmantot Valsts prezidenta ložu Latvijas Nacionālajā operā uz atsevišķām operas un baleta izrādēm. Līdz šim ielūgumus ir saņēmušas 14 ģimenes. Valsts prezidents ir arī paudis atbalstu Latvijas Audžuģimeņu biedrībai, apmeklējot tās rīkoto Jaunā gada iesākuma pasākumu, un arī turpmāk iesaistīsies tās rīkotājās aktivitātēs.
Prezidents uzskata, ka Latvijas sabiedrības saliedēšana nav iespējama bez mūsu valsts sarežģītās vēstures izpratnes, tādēļ viņš ir centies sekmēt dažādo un atšķirīgo vēstures atmiņu tuvināšanos, atbalstot un veicinot sabiedrības saliedēšanas procesus. Par aizsākumu šai iniciatīvai uzskatāma Labas gribas manifesta parakstīšana.
Pirmajā prezidentūras gadā Valsts prezidenta kancelejas paspārnē strādājošā Vēsturnieku komisija ir izdevusi 27.komisijas rakstu sējumu, piedalījusies vēstures skolotāju konferencē par aktuāliem Otrā pasaules kara vēstures jautājumiem. Prezidents ir atbalstījis arī Mazākumtautību konsultatīvās padomes (MTKP) darba turpināšanu, uzsverot, ka Latvija ir ne tikai latviešu valsts, bet arī citu šeit dzīvojošo nāciju valsts. Prezidents gada laikā vairakkārt atzīmējis, ka nepastāv dalījums “savējie un svešie”, jo “visi ir mūsējie”. Prezidents piedalījies vairākās MTKP sēdēs, uzsverot ideju par saprašanos un saliedētību Latvijā.
Valsts apbalvojumu likumā noteiktajā kārtībā Valsts prezidents uz savu pilnvaru laiku iecēla Ordeņu kapitula kancleru un tā locekļus. Izveidojot Ordeņu kapitulu, Valsts prezidents aicināja tajā darboties personas no iepriekšējiem Ordeņu kapitula sastāviem, tādējādi nodrošinot pieredzes valsts apbalvojumu lietās nodošanu jaunajiem kapitula locekļiem. Valsts apbalvojumu likumā noteiktajā kārtībā Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumiem ir apbalvojis 105 personas.
Kā ziņots, svētdien, 8.jūlijā, apritēs Bērziņa pirmais prezidentūras gads. Valsts pirmā persona zīmīgo jubileju pavadīs savās mājās laukos. Pirms gada – 2011.gada 8.jūlijā – prezidents Saeimas ārkārtas sēdē nodeva svinīgo solījumu un stājās amatā.
LETA
Komentāri