Ja pavasara Mārās sals, tad sals vēl 40 dienas. Tā vēsta tautas ticējums. Vakar gaisa temperatūra vismaz Vidzemē tā arī virs nulles nepakāpās. Tik ļoti jau negribētos, ka vēl vairāk nekā mēnesi valdīs ziema.
20.martā sākās astronomiskais pavasaris, bet par pavasari liecina tikai garāka diena un spožāka saule, nevis siltāks laiks, kas aizvien turas kā ziemā.
23.martā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Priekuļos reģistrējis minimālās gaisa temperatūras rekordu
-18,9 grādus, iepriekšējais 23.marta aukstuma rekords bija -17,1 grāds tālajā 1916.gadā. Savukārt zemākā gaisa temperatūra tajā naktī Latvijā bija Zosēnos – 24,5 grādi.
Sinoptiķi atzīst, ka šogad viss marts aizritēs, valdot ziemas laika apstākļiem. Ir aizvadīta
pēdējos 50 gados Latvijā aukstākā marta otrā dekāde. Tās vidējā gaisa temperatūra bija -8,1oC, kas ir 6,6 grādus zem ilggadīgās normas. Vēl aukstāks šis laika periods ir bijis 1963. gadā: – 9,5oC, bet absolūtais rekordists ir 1942. gada pavasara sākums – tad marta otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra bija -15 grādi. Savukārt šogad tik
auksts laiks Latvijā bija janvāra otrajā pusē.
Izrādās, šī gada marts temperatūras ziņā nav rekordists.
Pēdējo 73 gadu dati rāda, ka pēc vidējās gaisa temperatūras
no 1. līdz 18. martam šogad ir bijis tikai 12. aukstākais. Par 1,4 grādiem aukstāks nekā šogad šajā laikā bijis 2005. gadā, 1987. gada 1.-18. marta vidējā gaisa temperatūra bija -9,9oC, bet visaukstākais 1.-18. marta laika periods bijis 1942. gadā: -12,2oC.
1987. gadā temperatūra zem – 20 grādiem termometrs rādīja divpadsmit dienas, no kurām divās tā noslīdēja zem – 30 grādiem. Arī 1942. gada 1.-18. martā minimālā gaisa temperatūra zem -20 grādiem bija divpadsmit dienas, no tām piecās tika pārsniegta – 30 grādu robeža. Pagājušā gadsimta vidū un sākumā daudz biežāk īsts siltums Latviju sasniedza tikai aprīļa otrajā pusē un maijā.
Sarmīte Feldmane
Komentāri