Šodien tiek atzīmēta Starptautiskā Baltā spieķa diena. Ikdienā vājredzīgiem cilvēkiem par palīgu kalpo ne tikai spieķis, bet arī cilvēks pavadonis jeb tā sauktais asistents.
Emerita Maļugina ir pirmās grupas redzes invalīde. Bez citu palīdzības viņai iztikt ir grūti, tāpēc sieviete priecājas, ka viņai ir iespēja izmantot valsts programmas, kas paredz atbalstu cilvēkiem ar smagiem redzes traucējumiem.
Jau divus gadus viņa sadarbojas ar Ilonu Krakopu, kura sievietei desmit stundas nedēļā sniedz asistenta pakalpojumu, darbojoties Nodarbinātības valsts aģentūras programmā „Pabalsts par asistenta izmantošanu personai ar pirmās grupas redzes invaliditāti”. Tā paredzēta cilvēkiem ar 1. grupas redzes invaliditāti, kuri nesaņem valsts pabalstu un kuriem nepieciešama kopšana. Emerita saņem arī asistenta pakalpojumu līdz 40 stundām nedēļā, ko koordinē pašvaldība. I.Krakopa ir Emeritas aistente arī šajā programmā.
“Uzzināju, ka no janvāra arī pašvaldībā var saņemt asistenta pakalpojumu. Domāju, kāpēc gan neizmantot iespēju, jo daudz laika pavadu ārpus mājas,” pastāsta E.Maļugina. Sieviete patstāvīgi nevar aiziet uz veikalu, pie ārsta vai uz citu vietu, kur nepieciešams nokļūt. Tāpēc viņai tik svarīga asistenta palīdzība. “Ilonīte ir manas acis. Kopā ar viņu jūtos droši. Tagad pat varu uzvilkt kurpes ar papēdīti. Lai gan tas ir sīkums, tomēr patīkami,” saka E.Maļugina, piebilstot ka Ilonai viņa var pilnībā uzticēties.
Savukārt Ilona Krakopa atzīst, ka par asistentu noteikti nevar būt katrs. “To nevar uztvert tikai kā darbu, jāsaprot, ka tā ir arī atbildība par otru cilvēku,” viņa saka un priecājas, ka ar Emeritu izveidojušās patiesi sirsnīgas attiecības.
Asistenta pakalpojumu pašvaldībā var saņemt cilvēki, kuriem ir pirmā un otrā invaliditātes grupa (tātad arī redzes invalīdi), kā arī bērni no pieciem līdz 18 gadiem ar invaliditāti. Asistenta pakalpojuma mērķis ir palīdzēt klientam pārvietoties ārpus mājokļa – nokļūt vietā, kur cilvēks strādā, mācās, aiziet pie ārsta, uz rehabilitācijas iestādi, biedrību vai citur. Jo vairāk ir ārpusmājas nodarbju, jo vairāk stundu cilvēks var saņemt asistenta pakalpojumus. Taujāta, cik stundu dienā pakalpojums nepieciešams viņai, Emerita stāsta: “Īsti nemaz neesmu rēķinājusi. Tas ir atkarīgs no situācijas. Brīžiem sanāk vairāk stundu, citudien ir mazāka nepieciešamība. Ja jāiet pie daktera un jāgaida rindā, tad jārēķinās ar ilgāku laiku. Tiesa, laikietilpīga ir arī iepirkšanās lielveikalā.” Arī par dzīvi kopumā E.Maļugina nesūdzas. Viņa teic, ka cilvēkiem ar redzes traucējumiem ir dotas izvēles iespējas – sēdēt mājās un gausties, vai tomēr kaut ko darīt lietas labā un mēģināt apgūt ko jaunu. “Neredzīgo biedrības Cēsu organizācijā satieku cilvēkus ar līdzīgām veselības problēmām. Izmantojam iespējas, ko piedāvā biedrībā. Man patīk rokdarbi, teātris. Dodos arī uz vingrošanu,” stāsta cēsniece. Viņa tuvākajā laikā arī iecerējusi
iemācīties rīkoties ar bankomātu, kas paredzēts neredzīgu cilvēku ērtībām. Viens šāds bankomāts ir arī Cēsīs.
Lai gan par asistenta pakalpojuma saņemšanu cilvēki ir priecīgi,
tomēr vājredzīgie saskaras arī ar sarežģījumiem. “Par katru soli jāatskaitās. Tas nav patīkami. Jāuzrāda izziņas, čeki, autobusu biļetes un citi dokumenti, kas apliecina, kā pavadītas stundas kopā ar asistentu. Kāpēc citiem jāzina, pie kāda daktere biju vai ko pirku veikalā? Ir taču arī privātas lietas, par kurām nevienam negribas stāstīt. Tāpēc priecājos, ka sociālajā dienestā situāciju mēģina saprast un tik sīku uzskaiti par katru darbību neprasa. Pašā sākumā gan bija citādi,” saka E.Maļugina. Līdzīgi domā arī Aija Rīvīte, Latvijas Neredzīgo biedrības priekšsēdētāja vietniece, viņa uzskata, ka šādu pakalpojumu izmantotu vairāk cilvēku ar redzes problēmām, taču birokrātiskā puse attur.
Atsaucība asistenta pakalpojumiem pašvaldībā ir Cēsu novadā, pašreiz pieteikušās 13 personas, kuras saņem šo pakalpojumu, no tām ir tikai viena pilngadīga persona ar redzes traucējumiem.
Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” sociālās palīdzības organizatore Signe Poreitere stāsta, ka visbiežāk 40 stundas nedēļā, kas paredzētas asistenta pakalpojumiem, netiek
izmantotas. “Lai saņemtu asistenta pakalpojumu pašvaldībā, jāievēro zināmi noteikumi. Vajadzīgs Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums, vajadzībām jābūt pamatotām,” paskaidro S.Poreitere.
Daudzos novados šis pakalpojums vēl nav guvis atsaucību. Piemēram, Priekuļu novadā asistenta pakalpojumu saņem tikai viena persona, bērns – invalīds. Priekuļu novada sociālā dienesta vadītāja Elita Rancāne pieļauj domu, ka cilvēkus baida dokumentu kārtošana
NVA Cēsu filiāles darbinieki norāda, ka pasākums „Pabalsts par asistenta izmantošanu personai ar pirmās grupas redzes invaliditāti” ir pieprasīts, to izmanto daudzi. Tas arī ir iemesls, kāpēc par asistenta pakalpojumu pašvaldībās ir mazāka interese. Abus pasākumus var apvienot. Tikai tādā gadījumā par asistenta pakalpojumu pašvaldībā darba apmaksa tiek veikta par tām stundām, kas pārsniedz NVA paredzētās desmit stundas.
Ilze Fedotova
Komentāri