Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā turpina samazināties un ir pietuvojies oktobra rādītājiem pērn, taču arvien izteiktākas kļūst reģistrētā bezdarba reģionālās atšķirības, norāda Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Piemēram, Latgalē reģistrētā bezdarba līmenis oktobra beigās bija divas reizes lielāks nekā Rīgā – attiecīgi 21,9% un 10,3%. Tādējādi reģistrētā bezdarba līmeņa starpība starp Latgali un Rīgu pieauga no pieciem līdz sešiem procentu punktiem pirmskrīzes laikā līdz desmit procentu punktiem šogad martā, kad valstī tika sasniegta bezdarba līmeņa virsotne, līdz pat 11,6 procentu punktiem šogad oktobrī.
Turpretī darba meklētāju īpatsvara atšķirības starp Latvijas reģioniem nav tik izteiktas. Piemēram, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma datiem darba meklētāju īpatsvars Latgalē 2009.gadā, kas ir jaunākie pieejamie dati, bijis tāds pats kā Rīgā – 17,6%. Salīdzinājumam, vidējais reģistrētā bezdarba līmenis pērn bija attiecīgi 16,3% un 9,5%.
“Tādējādi reģistrētā bezdarba reģionālās atšķirības pamatā atspoguļo nevis darba roku pieejamības reģionālās atšķirības, bet gan atšķirīgu motivācijas pakāpi reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA),” uzskata Krasnopjorovs.
Viņa skatījumā, par atšķirīgu motivāciju liecina tas, ka Latvijas reģionos ir vairāk ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju – darbspējīgā vecuma iedzīvotāji, kas nav nodarbināti un nemeklē darbu. Daļa no viņiem, piemēram, cilvēki, kas nemeklē darbu saistībā ar veselības un ģimenes apstākļiem vai ir zaudējuši cerības to atrast, tomēr var būt motivēti iegūt bezdarbnieka statusu NVA. Lai gan viņiem nav tiesību saņemt bezdarbnieka pabalstu, jo iepriekš netika maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, reģistrētā bezdarbnieka statuss ir apliecinājums darba ienākumu neesamībai, tādējādi palielinot viņu izredzes saņemt trūcīgas ģimenes statusu un līdz ar to arī pretendēt uz garantētā minimālā ienākuma pabalstu vai arī saņemt sociālā nodrošinājuma pabalstu.
Turklāt nedrīkstot nenovērtēt iedzīvotāju vēlmi piedalīties NVA organizētajos mācību pasākumos, it īpaši tāpēc, ka apmācību laikā tiek maksāta stipendija, kas pārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un garantēto minimālo ienākumu slieksni.
Arī iespējas piedalīties “simtlatnieku” programmā palielina darba meklētāju motivāciju reģistrēties NVA reģionos vairāk nekā Rīgā. Turklāt lauku rajonos “simtlatnieku” programmā, iespējams, piedalās ne vien darba meklētāji, bet arī ēnu ekonomikas sektorā nodarbinātie, piebilst centrālās bankas eksperts.
“Lauku rajonos lielāku ēnu ekonomikas īpatsvaru varētu veidot ģimenes uzņēmumu un zemnieku saimniecību neapmaksātie darbinieki. Lai gan tie pēc CSP darbaspēka apsekojuma tiek klasificēti kā nodarbinātie, darba specifika ļauj daļai no šiem cilvēkiem reģistrēties NVA par bezdarbniekiem, lai varētu piedalīties 100 latu programmā,” skaidro Krasnopjorovs.
Viņaprāt, tas, ka 2009.gada nogalē vērojām būtisku reģistrētā bezdarba pieaugumu, kas bija īpaši izteikts lauku apvidos, varētu būt saistīts ar “simtlatnieku” programmas īstenošanas sākšanu.
Kā ziņots, reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2010.gada oktobra beigās bija 14,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, aģentūru LETA informēja NVA Informācijas nodaļā.
Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2010.gada septembri samazinājies par 0,3 procentpunktiem. 6113 NVA reģistrētie bezdarbnieki oktobrī iekārtojās darbā.
NVA uzskaitē 2010.gada oktobra sākumā bija 165 386, oktobra beigās – 162 497 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 2889 cilvēkiem jeb 1,7%.
Salīdzinoši zemākais bezdarba līmenis 2010.gada oktobrī reģistrēts Rīgas reģionā – 11,2%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 21,9%. Kurzemes reģionā oktobrī bezdarba līmenis pazeminājies līdz 15,4%, Zemgales reģionā tas arī bija 15,4%, savukārt Vidzemes reģionā – 16%.
Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis oktobrī bija: Rīgā – 10,3%, Jelgavā – 10,8%, Ventspilī – 11,0%, Daugavpilī – 11,9%, Jūrmalā – 13,7%, Liepājā – 16,6%, Rēzeknē – 22,6%.
NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2010.gada oktobrī piedalījās 58 825 bezdarbnieki, proti, profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā vai kvalifikācijas paaugstināšanā, tā sauktajā apmācībā pie darba devēja – 6641, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos – 25 110, no tiem neformālajā izglītībā – 12 852, pasākumos noteiktām personu grupām jeb valsts līdzfinansētajā nodarbinātībā – 1361, kompleksajos atbalsta pasākumos – 2747, apmācībā darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība – 22 794.
Mūžizglītības pasākumus nodarbinātām personām oktobrī sākuši 790 cilvēki. Karjeras konsultācijas 2010.gada oktobrī saņēmušas 7985 personas, no tām 5144 bezdarbnieki un darba meklētāji.
Oktobra beigās NVA datubāzē bija reģistrētas 3233 aktuālās vakances.
Jau ziņots, ka septembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija 14,6%. Augusta beigās reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija 15%.
NOZARE.LV
Komentāri