Lai gan plaši izplatīts ir viedoklis, ka pašlaik parādsaistības nekārto gandrīz neviens, patiesībā maksājumus kavē mazāk nekā 20% no visiem maksātājiem, informēja Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijā (LĀPPA).
LĀPPA norāda, ka finansiāli tas nozīmē lielus zaudējumus komersantiem, bet tas pierāda arī faktu, ka vairums cilvēku cenšas savus maksājumus kārtot laikus, lai arī viņus skārusi krīze.
Asociācija norāda, ka no šiem regulārajiem maksājumiem ir atkarīgi gan komersanti, gan arī valsts – saņemot nodokļu maksājumus tā vietā, lai maksātu bezdarbnieku pabalstus, tāpēc ir jo īpaši būtiski gan ar maksājumu monitoringa, gan parādu piedziņas prakses, gan tiesību aktu palīdzību aizstāvēt to sabiedrības daļu, kas maksājumus kārto laikus.
Komentējot situāciju ar neatgūstamajiem parādiem sabiedrisko pakalpojumu sektorā, LĀPPA uzsver, ka ir nepieļaujama parādnieka statusa idealizēšana un tādu apstākļu radīšana, kas veicina parādu nemaksāšanu, jo tādējādi tiek grauta gan jebkāda ekonomikas augšupejas iespēja, gan sabiedrībā valdošā vērtību sistēma.
Asociācija norāda, ka Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājums iekļaut sabiedrisko pakalpojumu tarifos izmaksu posteni neatgūstamo parādu dzēšanai ir vēl viens piemērs, ka problēma ar parādiem ir samilzusi tik lielā mērā, ka visas puses cenšas rast risinājumu uz maksātāju rēķina.
Tas bija redzams gan rudenī, kad aktualizējās komunālie parādi un bija ierosinājums namu apsaimniekotājiem iekrātos parādus segt no mājokļu apsaimniekošanas fonda, gan arī pašlaik, kad izskanējis ierosinājums katrā sabiedrisko pakalpojumu rēķinā iekļaut pozīciju, kas sedz neatgūstamos parādus, ko radījuši citi pakalpojuma izmantotāji.
LĀPPA atzīmē, ka uzņēmumu (komersantu) un valsts iestāžu maksājumu administrēšanas un parādu dzēšanas politikai jābūt vērstai uz to, lai aizstāvētu maksātājus, nevis parādniekus.
Pašlaik šie publiski izskanējuši ierosinājumi no dažādām pusēm liecina par faktu, ka iestādēs un uzņēmumos netiek pievērsta pietiekami liela uzmanība naudas plūsmas uzraudzībai un regulēšanai jeb netiek realizēts maksājumu monitorings, norāda asociācija.
Asociācijas ieskatā, iekšējām procedūrām jābūt vērstām uz to, lai, pirmkārt, nepieļautu lielu parādu uzkrāšanos, un, otrkārt, ja parādi ir izveidojušies, uz tiem jāreaģē ātri.
Parādu piedziņas prakse liecina – jo ilgāks laiks paiet kopš parāds radies, jo mazākas iespējas to atgūt.
Asociācijas ieskatā, arī tiesību aktiem jābūt veidotiem tā, lai tajos iekļautās normas motivētu maksāt rēķinus laikus un būt atbildīgiem par saviem tēriņiem, nevis radītu labvēlīgu vidi parādu apjoma pieaugumam un zaudējumiem, ko rada neatgūstami parādi.
Pašreizējā situācija skaidri liecina, ka valsts pakļautībā esošo iestāžu, valsts uzņēmumu un komersantu darbs parādu piedziņas jomā ir krietni jāuzlabo, tāpēc LĀPPA aicina EM pārliecināties par pasākumiem, kas tiek veikti, lai nepieļautu parādu uzkrāšanos un tos operatīvi atgūtu.
LĀPPA kā profesionāļu apvienība ir aktīvi iesaistījusies ārpustiesas parādu piedziņas regulējošo normatīvo aktu izstrādē, kas ļautu paaugstināt ļaunprātīgo nemaksātāju atbildību un vienlaicīgi fokusētu valsts un pašvaldību palīdzību tiem, kam tas patiesi nepieciešams.
LĀPPA biedri ir nozares lielākās kompānijas – SIA “Creditreform Latvija”, SIA “Paus Konsults”, “Lindorff Oy” Latvijas filiāle, SIA “Intrum Justitia”, SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus””, SIA “Sergel”, “Gelvora” filiāle Latvijā.
LETA
Komentāri