Vasara ir negaisu laiks. Par laimi, šogad vēsturiskajā Cēsu rajonā vēl neesam piedzīvojuši īstenus negaisus ar lielu vēju, kas nogāž kokus, un zibeni, kas izraisa ugunsgrēkus. Tomēr Latvijā kopumā jau notikuši 24 negadījumi, kad zibens spēriens bojājis ēku, tās elektrosistēmu, elektroiekārtas vai nodarījis citus postījumus. Trīs gadījumos māja nodegusi pilnībā.
Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika atklāj, ka pēdējos trijos gados zibens dēļ Latvijā izcēlušies 113 ugunsgrēki. Ik gadu vairāki šādi ugunsgrēki notiek arī vēsturiskajā Cēsu rajonā. Skarbi ir arī apdrošināšanas sabiedrības „Balta” dati par zibens nodarīto postu Latvijā. Kopumā no pagājušā gada maija līdz decembrim „Baltā” iesniegti atlīdzības pieteikumi par 105 zibens izraisītiem negadījumiem. Pērn nav piedzīvota neviena ēkas nodegšana, biežāk zibens mājas bojājis daļēji, piemēram,
nodedzis jumts vai sienas, elektroinstalācija, elektrotehnika. Lielākā izmaksātā atlīdzība bijusi vairāk nekā 2700 latu. Taču šogad zibens bijis postošāks, nodegušas mājas trijās vietās – Limbažu, Ikšķiles un Madonas novadā. Lielākie zaudējumi par mājokli, kas nodedzis no zibens spēriena, ir aprēķināti 40 000 latu.
Par spīti zibens spērienu skarbajām sekām, uzņēmēji, kuri nodarbojas ar zibensnovedēju un iekšējo elektrisko tīklu aizsardzības ietaišu uzstādīšanu, atzīst, ka sabiedrībā trūkst izpratnes par aizsardzības nozīmīgumu. Bieži vien par drošību un aizsardzību cilvēki aizdomājas tad, kad piedzīvota nelaime. Tā tas bija arī Vecpiebalgā, kur pirms diviem gadiem zibens spēriens izraisīja bērnudārza jumta aizdegšanos. Zibensnovedēja tur nebija. Par laimi, notikums nebeidzās traģiski, neviens necieta, tomēr finansiāli nelaime izmaksāja dārgi. Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone atzīst: “Šis notikums lika sarosīties. Pārskatījām, kurās iestādēs ir un kurās nav zibensnovedēju, tajās, kurās nebija, tos uzstādījām. Tagad, protams, jūtamies drošāki un pasargātāki no zibens posta.”
Arī VUGD Vidzemes reģiona brigādes Cēsu daļas komandieris Kaspars Dravants piekrīt, ka bieži vien zibens aizsardzību nodrošināt daudzus pamudina tieši negadījumi – zibens izraisīti ugunsgrēki. “Diemžēl daudzviet zibens novedēju nav. Tas, protams, ir finansiāls ieguldījums, ne visi ir gatavi izdot naudu šim mērķim. Tomēr labāk, lai zibensnovedējs ir un drošība ir lielāka, nekā piedzīvot zibens izraisīta ugunsgrēka postu,” vērtē K. Dravants.
Vecpiebalgas novadā darbojas SIA “Ferits”, kas uzstāda arī zibensnovedējus. Uzņēmuma īpašnieks Aldis Slišans neslēpj, ka interese par zibensaizsardzības ierīkošanu ir neliela. Viens no iemesliem – pasargāt sevi no zibens nebūt nav lēti. “Taupīt uz drošības rēķina ir riskanti. Ja nelaime tomēr gadās un zibens ēkā iesper, tad zaudējumi pēc tam ir daudz lielāki nekā zibensaizsardzības ierīkošana. Zibeni un to, kur tas iespers, paredzēt ir neiespējami,” saka A. Slišans.
SIA “Elektro Aga” valdes loceklis Andris Cekuls ir līdzīgās domās. Viņš piebilst: “Aizsardzību pret
zibeni var saukt par dārgu tikmēr, kamēr tas neiesper. Ja iesper, tā noteikti atmaksājas. Stimuls ierīkot zibens aizsardzību lielākoties tomēr ir iepriekš piedzīvots negadījums vai konkrētām celtnēm obligātā prasība. Tie, kuriem tas nav jādara obligāti, diemžēl taupa uz drošību. Taču jāsaka, ka pēdējos gados zibens aktivitāte ir liela un diemžēl notiek arī nelaimes.”
A. Cekuls un A. Slišans skaidro, ka ierīkot iespējams gan zibensnovedējus, gan pārsprieguma aizsardzību un citas aizsardzības ietaises. Turklāt par drošību parūpēties var ne tikai privātmāju, ražotņu un citu ēku, bet arī dzīvokļu īpašnieki. Lai arī kādam zibensaizsardzības veidam tiek dota priekšroka, būtiskākais, lai ierīkošanu veic profesionāļi.
Jāpiebilst, ka Latvijas būvnormatīvi zibensaizsardzību obligāti paredz sabiedriski nozīmīgās būvēs. Pārējos gadījumos zibensaizsardzības ierīkošanas nepieciešamību nosaka, ņemot vērā būves raksturlielumus un riska kritērijus. Tomēr speciālisti atzīst – pat, ja ēkai obligāti nav nepieciešams ierīkot zibensaizsardzību, der apsvērt tās ierīkošanu ne jau noteikumu un prasību dēļ, bet gan pašu un īpašuma drošības dēļ.
K. Dravants atgādina, ka negaisa laikā vajadzētu veikt arī it kā ļoti vienkāršus, bezmaksas, tomēr efektīvus piesardzības pasākumus: “Jāizslēdz elektroniskās iekārtas, turklāt nepietiek ar, piemēram, televizora izslēgšanu – tas jāatvieno arī no elektrības tīkla. Noteikti jāaizver logi, durvis, dūmvadu aizvērtņi, jo caurvējš var piesaistīt zibeni.”
Māra Majore – Linē
Drošība ir svarīga. Priekuļu novada domes izpilddirektors Fjodors Puņeiko priecājas, ka Priekuļu pirmsskolas izglītības iestāde “Mežmaliņa”, arī novada domes ēka, tāpat kā citas iestādes ir pasargātas no zibens. Zibensnovadītāji ir uzstādīti.
Foto: Māris Buholc
Komentāri