Jau vairāk nekā desmit dienas spēkā ir grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos, kas paredz, ka, pārvietojoties ārpus apdzīvotām vietām, kā arī apdzīvotās vietās, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem jābūt tērptiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.
Var teikt, atstarotāju ēra beigusies, tie tomēr nedeva gaidīto rezultātu, jo bojā gājušo un cietušo gājēju skaits diennakts tumšajā laikā pēdējos gados nav samazinājies. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotā statistika liecina, ka 2013.gadā valstī notikuši 957 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gājēji. Šajos negadījumos 70 cilvēki gājuši bojā, par astoņiem vairāk nekā gadu iepriekš. Negadījumos cietis
921 gājējs, bet smagi cietuši – 110. To, ka diennakts tumšajā laikā uz ceļiem un ielām ir bīstami būt nepamanāmam, apliecina fakts, ka 67,1 procents no visiem bojā gājušajiem gājējiem reģistrēti krēslā un tumsā. Tāpēc pieņemts lēmums, ka apģērbs ar atstarojošiem elementiem turpmāk būs obligāts.
“Druvas” aptaujātie gājēji bija dzirdējuši par šādu faktu, taču vairums bija pārsteigti, uzzinot, ka šī norma jau stājusies spēkā. Jāteic, retais bija gatavs tūlīt pirkt atstarojošo vesti vai apdarināt apģērbu ar gaismu atstarojošajiem elementiem.
“Iespējams, ideja nav slikta, bet, manuprāt, nerealizējama. Kā piespiedīs visus staigāt šādā apģērbā? Daļa to ņems vērā, sevi pat pieskaitītu pie šīs daļas, bet būs taču liela daļa cilvēku, kas to ignorēs. Ne viņi līdz šim lietojuši atstarotājus, ne tagad tērpsies kā jāņtārpiņi. Tie, kuri atbild par satiksmes drošību, tagad var teikt, ka izdarījuši visu, lai būtu drošāk, bet realitātē maz kas mainīsies. Un pilsētās, lai arī nomales ir tumšas, to ignorēs lielākā daļa,” skeptiska pa jauno lēmumu bija cēsniece Anda Leitāne.
Toties autobraucēji šo noteikumu maiņu tikai apsveic, jo vai ikkatrs vadītājs, braucot diennakts tumšajā laikā, saskāries ar šo nepamanāmo cilvēku radītajām problēmām, viņiem pēkšņi parādoties braucēja redzes lokā. Taču arī viņiem nav īstas pārliecības, ka tagad situācija uzlabosies.
Viena no idejas rosinātājiem bija CSDD, kuras sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Bērziņa atzīst, ka pirmajos gados, protams, nekāds brīnums nenotiks, bet šis bija nepieciešams lēmums: “Ja ceļu satiksmes negadījumos iet bojā tik daudz gājēju, jāatceras pašu gājēju atbildība. Viņiem jādara viss, lai būtu redzami ceļu satiksmē. Gribu uzsvērt, ka veste nav vienīgais veids, kā sevi padarīt redzamu. Likumā teikts – atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem. Tas ļauj ikvienam ceļu satiksmes dalībniekam izvērtēt virsdrēbju un aksesuāru pirkumu, lai tas ne tikai apmierinātu estētiskās prasības, bet arī
palielinātu pamanāmību uz ceļa diennakts tumšajā laikā. Būs pietiekami, ja sākumā uz abām rokām būs labi saredzamas atstarojošās aproces. Uzsveru – labi saredzamas, nevis kaut kur ap somiņas siksnu apliktas un padusē iespiestas.”
Oktobrī sāksies reklāmas kampaņa par gājēju drošību, kurā akcentēs atstarojoša apģērba valkāšanu.
Zinot, ka ne visi var atļauties iegādāties atbilstošu apģērbu, CSDD sadarbībā ar Latvijas Samāriešu apvienību dāvās šādiem cilvēkiem gaismu atstarojošās vestes, kopumā plānots izdalīt līdz 20 tūkstošiem. Protams, tas neapmierinās visas vajadzības, bet I. Bērziņa norāda, ka šajā akcijā būtu gatavi iesaistīties arī uzņēmēji. Līdzīga sadarbība jau bijusi gājēju apgādē ar atstarotājiem. Protams, atklāts paliek jautājums, vai šie cilvēki dāvātās vestes arī lietos, vai tās, gluži tāpat kā daudzie atstarotāji, tiks kaut kur nomestas.
Kā norāda Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa priekšnieks Aldis Pāže, dažādās akcijās šajos gados izdalīts tik daudz atstarotāju, ka Latvijai vajadzētu būt drošākajai valstij pasaulē, taču patiesībā cilvēki joprojām staigā bez tiem: “Iestājoties tumšajam laikam, katru gadu runā par to, lai cilvēki parūpējas par atstarojošajiem elementiem. Katru gadu braucām pa skolām, dalījām atstarotājus, bērniem jau vajadzētu būt nokarinātiem no vienas vietas ar tiem, taču realitātē viņi staigā bez atstarotājiem. Līdzīgi ir ar velobraucējiem. Apzinīgākie jau tagad valkā atstarojošās vestes, jakas, taču pusaudži bieži vien uzskata, ka tādu vilkt ir zem viņu goda. Bet patiesībā tas pirmām kārtām vajadzīgs viņu drošībai.”
A.Pāže norāda, ka policija veiks reidus, lai kontrolētu, kā jaunās likuma normas tiek ievērotas, un ja gājējs tiešām apdraudēs satiksmes drošību, ar pirksta pakratīšanu nebūs gana. Administratīvā atbildība par šādu pārkāpumu ir paredzēta. Viņš norāda, ka arī
pilsētā, kur ielām nav ietves, kur vājš apgaismojums, gājējam jābūt šādi aprīkotam: “Katram iedzīvotājam jārūpējas par savu drošību, vecākiem jārūpējas, lai bērni būtu attiecīgi tērpti.”
Satiksmes noteikumos ir vēl kādi grozījumi attiecībā uz velosipēdu vadītājiem. Tie papildināti ar jaunu tiesību normu, kas nosaka, ka bērniem, kuri jaunāki par 12 gadiem, braucot ar velosipēdu, galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei. Līdz šim aizsargķivere bija jālieto bērniem, kuri jaunāki par septiņiem gadiem. Šī norma stāsies spēkā no 1. oktobra.
Arī velosipēdistiem, braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem. Velosipēdam jābūt aprīkotam ar atstarotājiem un gaismas lukturiem.
Jānis Gabrāns
Komentāri