Izteikti sportisku 2013.gadu aizvadījis cēsnieks Aigars Kalējs, 30.decembrī veicot
42. maratonu gada laikā.
Skrējējs stāsta, ka sportiski piesātinātais gads sācies 1.janvārī ar noskrietu maratonu, un 30.decembra skrējiens bija kā likumsakarīgs gada noslēgums: “Šim jābūt 42.maratonam 2013.gadā. Sākumā gan nekas tāds netika domāts, bija tikai gada pirmā diena ar noskrietu maratonu, tad sekoja otrais, trešais, tā bumba vēlās, arī sapņi auga.”
Iedvesmai kalpojis portālā noskrien.lv atrodamais Renča skaitlis. Tas konkrētā periodā tiek iegūts, vismaz x reižu noskrienot vismaz x kilometrus, piemēram noskrienot sešas reizes vismaz sešus kilometrus, Renča skaitlis ir seši.
“2012.gadā Latvijā kādam skrējējam Renča skaitlis bija 31, kas nozīmē, ka viņš
31 reizi veicis 31 kilometru. Tas man kalpoja kā atskaites punkts un motivācija, jo gribējās to pārspēt, taču nebiju cerējis, ka tas pāraugs 42 maratonos. Kad pērn 1.janvārī devos skriet, nedomāju par maratonu, bet par pusīti, labākajā gadījumā par 32 kilometriem, ko varētu veikt 32 reizes, taču jutos ļoti labi, un noskrēju visu maratonu – 42 kilometrus. Var teikt, tas sanāca netīšām, bet latiņa bija uzlikta, un sāku apzināti iet tieši uz šo distanci. Un ja distance ir 42 kilometri, apzināti centos sasniegt 42 noskrietās reizes. Un jo vairāk par to domāju, jo vairāk tas kļuva par mērķi,” stāsta A. Kalējs.
Tagad viņš kļuvis par absolūtu līderi Renča skaitļa vērtējumā, taču unikāli, ka 42 maratoni veikti vienā gadā. 25.decembrī Aigars portālā endomondo.com savā profilā ierakstīja: “Redzama gaisma tuneļa galā. Atlicis vairs tikai viens.” Viņš arī aicināja vēl kādu pievienoties viņam pēdējā maratonā, un uz šo aicinājumu atsaucās komandas (Virsotne/ MARMOT) biedrs no Ikšķiles Edgars Bremze. Viņš atzina, ka ar prieku piebiedrojies, jo tā ir iespēja būt klāt unikālam notikumam: “Sapratu, ka komandas biedrs jāatbalsta. Paša rēķinā šogad ir tikai divi maratoni, jāmēģina pieveikt trešais.”
A.Kalējs neslēpj, ka sajūta pirms starta tāda īpaša, satraukums kā pirms sacensībām: “Patiesībā tikai tagad ir pārliecība, ka tas paveikts. Jūlija sākumā nācās ņemt divu mēnešu pauzi, jo lauzu kakla pirmo skriemeli. Biju veicis 20 maratonus, likās, ka sapnis beidzās. Taču pēc sešu nedēļu pauzes noskrēju divus pusmaratonus, sapratu, ka esmu gatavs atgriezties. Sākumā matemātiski biju izrēķinājis, ka pirmajā pusgadā mēnesī jānoskrien četri maratoni, tad otrajā varēs skriet mēnesī trīs. Taču ne viss notiek matemātiski. Lai mērķi īstenotu, pēdējos mēnešos nācās iespringt, un decembrī šis bija jau septītais maratons.”
No veiktajiem maratoniem tikai trīs skrieti sacensībās, pārējie galvenokārt tepat ap Cēsīm. Veikto kilometru skaits ir
pat lielāks, nekā oficiāli sarēķinot 42 maratonu distances, jo Itālijā veikts kalnu maratons 109 km garumā, kā arī Siguldas kalnu maratonā veikta 54 km distance. Taču Renča skaitlī 109 km distance tiek ieskaitīta kā viena vienība.
30.decembra skrējiena distance izplānota tā īpaši, vispirms veicot divus apļus ap Cēsīm, tad skrējēji devās pa noteiktu maršrutu, lai veiktais maršruts uz kartes veidotu skaitli 42.
“Šis darbs paveikts, bet nezinu, vai otrreiz uz ko tādu parakstītos,” atzina A. Kalējs. “Tas galvenokārt bija kā apliecinājums sev, nekur ārpus jau nestāstīju par šiem plāniem, jo nekad nevar zināt, kas var noņemt no distances, piemēram, kāda slimība. Taču šajā gadā esmu sapratis, ka cilvēka spējas ir neizmērojamas.”
Jānis Gabrāns
Komentāri