Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Siguldas novada dome: Siguldas opermūzikas svētki ir daļa no pilsētas zīmola, būtu neprāts tos zaudēt

Druva
15:22
31.03.2015
31

Siguldas opermūzikas svētki ir pilsētas zīmola sastāvdaļa, tāpēc būtu neprāts tos zaudēt, preses konferencē par 23.Siguldas opermūzikas svētkiem uzsvēra Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Kā pastāstīja svētku vadītājs Dainis Kalns, viņš pēc iepriekšējiem svētkiem gribēja likt punktu to rīkošanai, bet Siguldas novada domes priekšsēdētājs uzrunāja, lai viņš tomēr turpinātu vadīt svētkus. “Piecus gadus biju strādājis pie tā, lai svētkos piedalītos izcilais argentīniešu tenors Marselo Alvaress. Tas bija ļoti skaists brīdis. Bija skumji, ka viņa uzstāšanos redzēja tikai 3000 skatītāju,” stāstīja Kalns. Latviešu klausītāju pasivitāte bija iemesls, kāpēc viņš bija nolēmis svētkus vairāk nerīkot.

“Siguldas opermūzikas svētki ir vajadzīgi sabiedrībai, jo tajos var gūt tādu piepildījumu kā nekur citur. Mēs nevaram neatļauties rīkot svētkus. Siguldas zīmols dzīvo dažādās lietās. Kāds to redz caur sportu – mūsu olimpiešiem -, vēsturi – Turaidas pili – vai neparasto dabu, bet kāds to redz tieši caur opermūzikas svētkiem. Būtu neprāts to zaudēt. Kamēr opermūzikas svētki Siguldā varēs piedzimt, tie piedzims. Ar katru nākamo gadu arī negribas latiņu nolaist zemāk. Mēs iesim līdz galam,” teica Mitrevics.

Arī Kalns norādīja, ka opermūzikas svētku kvalitāte nemazināsies. Sākot domāt par šī gada svētku programmu, viņš atgriezies pie opermūzikas svētku saknēm, kad pirmajos no tiem 1993.gadā bija uzaicināti ārzemēs dziedošie latviešu operdziedātāji. 31.jūlijā notiks galā koncerts “Mēs no Latvijas”, kurā uzstāsies Latvijas solisti Rihards Mačanovskis, Krišjānis Norvelis, Dināra Rudāne, Romans Poļisadovs, Andris Ludvigs, Andžella Goba, Liene Kinča, Kalvis Kalniņš un citi, kā arī pareizticīgo vīru koris “Logos”. Koncertu diriģēs Andris Poga. Kalns starp solistiem īpaši izcēla Rudāni, kurai pērn opermūzikas svētkos – pēc ļoti augstu nošu aizsniegšanas Riharda Štrausa skaņdarbā “Pavasara balss” – esot bijuši tikpat skaļi aplausi kā argentīnietim Alvaresam.

2.augustā “Grand” galā koncertā būs iespējams dzirdēt gan Alvaresa, gan Klementīnes Mergēnas balsi. Abi mākslinieki piedalījušies svētkos pagājušajā gadā. Mergēna pērn opermūzikas svētkos uzstājās Karmenas lomā, savukārt Alvaress regulāri uzstājas “La Scala” un “Metropolitan” operā, kā arī Parīzes nacionālajā operā un Cīrihes operā. Šajā koncertā uzstāsies arī dziedātāja Marina Rebeka, kā arī Dmitro Popovs un citi. Kalns uzsvēra, ka Rebeka ir “īsts brīnums”, par kuru sajūsminās klausītāji daudzās pasaules operās. Rebeka uzstājusies “Metropolitain” un “Convent Garden”, kā arī Vīnes valsts operā, Berlīnes vācu operā un Cīrihes operā. Koncertu vadīs diriģents Vladimirs Kiradžijevs. Pirms šī koncerta notiks arī Miervalda Jenča un Antras Bigačas koncerts Siguldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kurā skanēs Emīla Dārziņa solodziesmas.

Nozīmīgs būs Arvīda Žilinska operas “Zelta zirgs” iestudējums brīvā dabā, kas notiks 1.augustā plkst.21. “”Zelta zirgu” vēlējos iekļaut programmā jau pirms kādiem diviem gadiem. Nav tā, ka tā ir pasaku vai bērnu opera. Tā ir īsta gudrības grāmata,” atklāja Kalns. Viņš vizuālo noformējumu tāpēc uzdevis veidot jaunajiem māksliniekiem Kristai un Reinim Dzudzilo. Krista Dzudzilo stāstīja, ka tas ir ļoti aizkustinoši un svarīgi nelikt vilties. “Svarīgi nelikt vilties ne Dainim, ne Rainim,” uzsvēra abi mākslinieki. Kalns stāstīja, ka svarīgi bijis tas, kurš dziedās Antiņa lomu. Viņam ieteikts solists Jānis Kurševs. Pats dziedātājs pastāstīja, ka viņam ir liels gods un prieks uzņemties šo lomu. “Es ticu labajam un ticu, ka cilvēkiem ir jādzīvo pāri pasaulīgajam,” uzsvēra Kurševs. Viņam stāsts sasaucas ar to, cik grūti Latvijā klājas cilvēkiem, īpaši pensionāriem. “Latvijā ir svarīgs Antiņa tēls – tāds, kurš mīl cilvēku un dabu. Šī ir arī iespēja atgādināt, īpaši jauniešiem, ka uz priekšu var tikt nevis ar viltību, bet ar sirsnību un pārdabisko palīdzību,” stāstīja Kurševs. Viņam pievienojās arī Saulcerītes lomas atveidotāja Jolanta Strikaite, norādot, ka Antiņš ir “tīrs” cilvēks, kura būtību ir grūti saprast. “Cilvēks ikdienā apaug ar pesimismu un rutīnu, bet mums katram vajadzētu tiekties uz balto mērķi,” uzsvēra Strikaite.

Kā stāstīja Kalns, viņš Žilinska mūzikā saklausījis līdzības ar Džakomo Pučīni mūziku. “Tāpēc tā arī ir populārākā opera, kura vairāk nekā 300 reizes spēlēta uz operas skatuves. Tā ir ļoti melodiska,” uzsvēra Kalns. Viņš arī norādīja, ka operā piedalās 140 mākslinieku. Kormeistars Gatis Langenfelds norādīja, ka ideja pēc 50 gadiem atkal atskaņot šo operu ir ļoti laba. Viņaprāt, šī opera ir ļoti mūsdienīga. “Tā ir ļoti saprotama mūzika, ļoti skaidra partitūra. Manuprāt, cilvēki būs ļoti gandarīti – gan tie, kuri operu dzirdēs pirmo reizi, gan tie, kuri jau dzirdējuši,” stāstīja Langfelds.

Režisors Guntis Gailītis norādīja, ka darbs pie operas ir ļoti grūts, jo to varētu veidot gan kā bērnu, gan kā simbolisku, gan kā reālu vai veristisku operu. Režisors operas tapšanā ķeršoties klāt pie saknēm. Viņaprāt, ir daudz motīvu, kas liek aizdomāties gan tiem, kuri veido operu, gan tiem, kuri to skatīsies. Pirms operas Siguldas pils parkā notiks arī jauno talantu koncerts.

Opermūzikas svētkus atbalsta “BM auto” un “LNK Grup”. 20% no svētku finansējuma nodrošina Siguldas novada dome. Kā norādīja Kalns, arī citiem atbalstītājiem vēl iespējams palīdzēt svētku veidošanā.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
42

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
97

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi