Nezināmas personas zvana un mēģina izvilināt iedzīvotāju internetbankas un maksājuma karšu pieejas datus – tādu informāciju joprojām saņem Valsts policija. Pagājušajā nedēļā Vidzemes reģionā reģistrēti vairāki gadījumi, kad personām ar viltu no konta izkrāptas ievērojamas naudas summas, informē Valsts policijas Vidzemes reģionālās pārvaldes vecākā speciāliste Zane Vaskāne.

“Druva” jau rakstīja, ka Cēsu pusē kāds vīrietis saņēmis zvanu no nepazīstamas personas, kura ar sevi iepazīstinājusi kā finanšu speciālistu un piedāvājusi iesaistīties starptautiskos biržas darījumos. Rezultātā izkrāpti 11 500 eiro, vīrietis tādu summu pārskaitījis uz apšaubāmiem biržas platformas bankas kontiem.

Vidzemes reģiona pārvaldē pagājušajā nedēļā vērsusies sieviete, kura konstatējusi, ka no viņas bankas konta ir noņemta nauda – vairāk nekā 3000 eiro. Vidzemniece aizvadītās nedēļas beigās saņēmusi zvanu no nepazīstamas personas, kura uzdevusies par bankas darbinieku un lūgusi nosaukt bankas kartes numuru un citus datus. Uzticību radījis tas, ka vīrietis zvanījis no tālruņa numura, kas ļoti līdzīgs kādas bankas klientu apkalpošanas tālruņa numuram.

Valsts policija uzsver, ka bankas darbinieki nekādā gadījumā nezvanīs un attālināti klientam nelūgs atklāt internetbankas pieejas datus. Tāpat Valsts policija atkārtoti aicina nekādā gadījumā neuzticēt savus personas datus citiem. Tāpat gadījumos, ja tiek zvanīts ar līdzīgu pieprasījumu, par to noteikti jāinformē policija, piefiksējot tālruņa numuru, no kura saņemts zvans. Lai sekotu līdzi kontā notiekošajam un nekavējoties reaģētu uz krāpnieciskām darbībām, policija iesaka izmantot paziņojumus par izejošajiem maksājumiem mobilajā lietotnē vai SMS veidā.

Valsts policijā saņemtie ziņojumi par krāpniecību liecina, ka joprojām pietiekami daudzi cilvēki cieš no moderno tehnoloģiju radīto iespēju noziedzīgas izmantošanas. Ik pa laikam gan likumsargi, gan dažādas IT struktūras atgādina, cik bīstami ielaisties jelkādos darījumos ar nepazīstamiem cilvēkiem, kas zvana pa tālruni, nezināmām firmām, kas sūta e-pastus vai īsziņas, ja temats saistīts ar naudu, īpašumiem un personas datiem. Vai protam atšķirt krāpniecības mēģinājumus? Bankas “Luminor” veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā trešdaļa jeb 38 % Latvijas iedzīvotāju ar tiem saskārušies un spējuši tos atpazīt, “neiekrītot” krāpnieku nagos. Visbiežāk cenšanās apkrāpt saistīta ar tirdz­niecību internetā un neatbilstošu preču vai pakalpojumu saņemšanu, zvaniem par ienesīgiem darījumiem un viltus sai­tēm, kas ved uz dažādām internetbankām.

Aptaujājot iedzīvotājus par izplatītākajām krāpniecības metodēm, kas var nest finansiālus zaudējumus, aptuveni katrs desmitais (14 %) atzinis, ka, veicot pirkumu internetā, nav saņēmis solīto preci vai tā bijusi neatbilstoša interneta veikalā norādītajai informācijai. Ar šādu krāpniecības veidu visbiežāk saskārušies iedzīvotāji Vidzemē un Zemgalē – aptuveni katrs piektais aptaujātais.

Savukārt 8 % aptaujāto iedzīvotāju Latvijā saņēmuši zvanus par it kā ienesīgiem ieguldījumiem un uz tiem atsaukušies, tādējādi zaudējot arī finanšu līdzekļus. Visbiežāk pēc šādu zvanu saņemšanas naudu zaudējuši iedzīvotāji Latgalē – 10 % gadījumos.

Vaicāti par krāpniecības gadījumiem saistībā ar banku pakalpojumiem, kopumā 18 % Latvijas iedzīvotāju norādījuši četras biežākās situācijas. Tās ir: saņemts e-pasts vai SMS ar viltus saiti uz internetbanku; viltus zvans no “bankas” ar aicinājumu atjaunot vai nosaukt savus personas datus; zvans par aizdomīgiem darījumiem kontā, lūdzot tos identificēt; kā arī lūgums ievadīt datus “viltus” internetbankas saitē, tādējādi nododot tos krāpniekiem. Interesanti, ka zvanus no viltus bankām visbiežāk saņēmuši tieši jaunieši vecumā līdz 29 gadiem – katrs desmitais,  visretāk – cilvēki vecumā no 60 līdz 74 gadiem.

Pandēmijas laikā, pieaugot iedzīvotāju paradumiem iepirkties internetā, savu darbību turpinājuši un attīstījuši arī “viltus” veikali. Aptauja liecina, ka 4 % Latvijas iedzīvotāju nav spējuši atpazīt viltus veikalus, iepirkušies tajos un nodevuši savus kredītkartes datus trešajām pusēm. Interesanti, ka, par spīti augstākām digitālām prasmēm, viltus veikalus visretāk spēj atpazīt jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Toties 7 % aptaujāto savā konta izrakstā pamanījuši darījumus, ko paši nebija veikuši, bet vēl 3 % iedzīvotāju no maksājumu kartes ieturēta lielāka summa, nekā norādīts interneta veikalā.

“Iepērkoties viltus veikalā, klients pakļauj sevi vairākiem riskiem – ne tikai nesaņemt pasūtīto preci vai pakalpojumu, bet kļūt par personas datu vai maksājumu kartes datu zādzības upuri. Daudzos gadījumos viltus veikalu mērķis ir datu uzkrāšana, izmantojot tos ļaunprātīgos nolūkos. Tāpēc iesakām rūpīgi izvērtēt tiešsaistes veikalu pirms pirkuma izdarīšanas, pārliecinoties par tā adresi, izvērtējot, vai e-veikala piedāvājumi nav “pārāk labi, lai būtu patiesi”, un pārskatot, vai ir norādīti veikala noteikumi, piegādes, naudas atmaksas un citi svarīgi nosacījumi,” saka bankas informācijas drošības eksperts Pāvels Mickevičs.

“Luminor” bankas aptauja tika veikta 2021. gada februārī sadarbībā ar tirgus izpētes kompāniju “Norstat”, aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.