Tas, ka jautājums par ceļiem bija būtiskākais, par ko vēlējās zināt uz tikšanos ar Cēsu novada pašvaldības pārstāvjiem sanākušie Zosēnu pagasta iedzīvotāji, nebija pārsteigums.

Zosēni ir viena no apdzīvotajām vietām, no kuras joprojām ne uz vienu pusi nevar aizbraukt pa melnu segumu, ir tikai grants ceļi.    Latvijas Valsts ceļu plānu sarunas ievadā ieskicēja domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, bet tikšanās gaitā pie šīs tēmas iedzīvotāji atgriezās vairākkārt.

Uz sarunu ar pašvaldības pārstāvjiem – domes priekšsēdētāju, viņa vietnieci Inesi Suiju-Markovu, izpilddirektori Līgu Bukovsku, Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieku Guntaru Norbutu, kā arī Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāju Daci Bišeri-Valdemieri un Sociālā dienesta darbinieci Pilngadīgo personu atbalsta nodaļā, kura pieņem iedzīvotājus Jaunpie­balgā, Zosēnos un Melnbār­žos, – bija ieradušies teju 20 vietējo iedzīvotāju. Tikšanās dalībnieki nesēdēja zālē krēslu rindās, bet aplī, raisot patīkamu noskaņu diskusijām par zosēniešiem aktuālo.

Zosēni ir viens no trim novada pagastiem, kura centru ar citām vietām savieno tikai grants ceļi. J.Rozenbergs pastāstīja, ka jaunā satiksmes ministra vēlme ir nodrošināt, ka valstī visu pagastu centri tiek savienoti ar melnā seguma ceļiem. Tas gan nav tuvākā gada jautājums, bet līdz tam būs kopīgi jāizlemj, kurā virzienā ceļu no Zosēniem uzlabot ar melno segumu, jo tāds būs tikai viens.    Daudzi sanākušie uzsvēra, ka prioritāte ir bērni, un, tā kā no Zosēniem jau tagad 41 skolēns brauc uz Jaun­piebalgas vidusskolu, tad segumu vajadzētu klāt uz Abrupi, bet vislabāk, ja tas būtu no Abrupes līdz pat Drus­tiem.

Domes priekšsēdētājs ieskicēja plānotās izmaiņas skolu tīklā, norādot, ka viņš Izglītī­bas un zinātnes    ministrijā uzsvēris, ka Piebalgā obligāti jābūt vismaz vienai vidusskolai. Tā kā    vidusskolu klasēs lielākais    audzēkņu skaits ir Jaun­piebalgas skolā,    visdrīzāk vidusskolas statusu varētu saglabāt šai mācību iestādei. Pa­gasta iedzīvotāja, kuras bērns mācās Vecpiebalgas vidusskolā, akcentēja, ka svarīgi būtu abām skolām saglabāt vidusskolas statusu, jo katrai ir savas stiprās puses. Vecpiebalgā    ir BMX trase, kur bērniem trenēties šajā sporta veidā.

Gatavojoties tikties ar vietvaras pārstāvjiem, iedzīvotāji bija iesūtījuši trīs: par atbalsta personālu skolā, zobārstniecību Jaunpiebalgā un cīņu ar graustiem. Domes priekšsēdētājs pastāstīja, ka atbalsta personālam skolās iedalīts budžets, bet, tieši kādi speciālisti nepieciešami, izlemj mācību iestādes vadība.  Savukārt Da­ce Bišere-Valdemiere paskaidroja, ka skola jau ilgstoši meklē speciālo pedagogu, bet pagaidām nav izdevies to piesaistīt. Jānis Rozenbergs piebilda, ka Izglītības pārvalde kopā ar izglītības iestāžu vadītājiem izstrādājusi algoritmu, ko darīt, ja rodas būtiskas problēmas ar skolēnu uzvedību skolā, plānots arī Izglītības pārvaldē izveidot atbalsta komandu ar nepieciešamajiem speciālistiem, zinot, ka šo speciālistu trūkst.

Attiecībā uz zobārstniecību Dace Bišere-Valdemiere skaid­­­roja, ka ir uzrunāta speciāliste, viņa vēl apdomā piedāvājumu. Jānis Rozenbergs pauda iespēju arī sadarboties ar pārvietojamajiem zobārst­niecības kabinetiem, kas noteiktās dienās ierodas sniegt    pakalpojumu.

Runājot par graustiem, pašvaldība aicināja ziņot par tādām situācijām. Par šādām būvēm ir paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis, vietvara brīdina, ka īpašums jāsakārto. Ja būves    bīstams sabiedrībai, galējos gadījumos    graustu nojauc pašvaldība, piestādot rēķinu īpašniekam.

Iedzīvotāji izteica vēlmi, lai bērniem atkal būtu iespēja trenēties regbijā. Diskusijas raisīja senioru sveikšana, kas pēc novadu apvienošanās vairs nav tik personiska. Bija rosinājums Melnbāržus attīstīt kā kultūras un atpūtas centru, jo vieta ir ļoti ainaviska, turpat līdzās Gauja, var atjaunot dzirnavas, ziemā ir slēpošanas iespējas. Zosēnieši pauda, ka būtu nepieciešams gājēju ceļš, arī soliņi, kur vecākiem cilvēkiem piesēst. Tika aktualizēts jautājums par apkuri pagasta centrā un vēl sadzīviskāki jautājumi – par kaķiem daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās, suni, kas mēdz būt bīstams apkārtējiem.

Cilvēki arī  interesējās, kā jārīkojas, lai viņu vēlmes pašvaldībā vairāk tiktu uzklausītas, lai būtu lielāka iespēja piesaistīt līdzekļus vides, apkārtnēs uzlabošanai.       Inese Suija-Markova pastāstīja par veiksmīgiem piemēriem, kā nelielās apdzīvotās vietās sekmīgi darbojas aktīvistu kopas, ja tajās ir līderi, kuri uzņemas iniciatīvu.

Pēc tikšanās ar pašvaldības pārstāvjiem Kitija Daija, kura ar ģimeni uz Melnbāržiem pārcēlusies pirms vairākiem gadiem, “Druvai” sacīja, ka visvairāk viņu interesējis jautājums par melno segumu vismaz vienam ceļam.

Zosēniete Anita  vērtēja, ka pagasta iedzīvotājiem vajadzētu vairāk iesaistīties vietējās dzīves rosināšanā, ka arī te vajadzētu veidot aktīvistu kopu.    Viņa sacīja, ka labas idejas šajā ziņā    ir vietējā kultūras nama vadītājai    Dzidrai Prūsei, bet viņai vajadzīgs pagasta ļaužu atbalsts. “Šodien uz tikšanos atnāca cilvēki, kuriem interesē, kas pagastā notiek, kuri gribētu kaut ko darīt. Jā, sāks kādi seši, bet pamazām pievienosies arī citi. Pagastā    dzīvo mākslinieki, brīnišķīga sabiedrība, bet bieži par tiem nezinām,” sacīja Anita, piebilstot, ka vajadzētu sākt kaut ar norādēm uz Zosēniem, lai, braucot pa galveno ceļu, vispār var uzzināt, kur ir šis pagasts.