Ziņas

Sabiedrība

Zilaļģes un klimata pārmaiņas

Daba jāsargā. Arī Latvijas ezerus skar globālās klimata pārmaiņas.Foto: Māris Buholcs

Vides risinājumu institūta un Latvijas Hidroekoloģijas institūta rīkotā populārzinātniskā konference “Klimata pārmaiņas Latvijas ūdeņos: Zinātne – Tehnoloģijas – Risinājumi” bija kupli apmeklēta. Aizvien aktuālākajā tēmā gribēja ieklausīties gan vides speciālisti pašvaldībās un ministrijā, gan ezeru apsaimniekotāji.

“Tēma nav jauna, par klimata pārmaiņām tiek runāts un diskutēts daudz. Iesaistot cilvēkus, kuri nav tikai zinātnieki, cenšamies runāt saprotamā valodā. Par klimata problēmām stāstām lokāli – kas notiek Burtniekā, Alūksnes ezerā, mūsu durvju priekšā. Cilvēki ir ieinteresēti, jo viņiem saprotams, par ko runājam,” “Druvai” pastāstīja Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Matīss Žagars.

Sadarbojoties Vides risinājumu un Latvijas Hidroekoloģijas institūtam, pētnieki gadu Burtnieka un Alūksnes ezerā veica izpēti zilaļģu ietekmei uz ezera zivīm. Pētnieki secinājuši, ka kaitīgie toksīni zivīs uzkrājas, taču nopietnus draudus cilvēka veselībai nerada. Zilaļģes ietekmē toksīnu uzkrāšanos zivīs, cilvēkiem vajadzētu uzmanīties – tie ir galvenie pētījuma rezultāti par klimata pārmaiņu izraisītajām sekām Latvijas ezeros. Kaitīgie toksīni rodas, zilaļģēm ziedot, savukārt inkubācijai labvēlīgu vidi rada klimata pārmaiņas un dažādas mikrobioloģiskas vielas, kas ūdenī ieplūst no lauku mēslojuma un sadzīves notekūdeņiem, kas arī ir galvenais problēmas cēlonis. “Ja aļģēm nebūs, ko ēst, nebūs, no kā dzīvot, tad to būs mazāk. Tad vairāk būs tādu aļģu, kas nav toksiskas un nav kaitīgas,” norādīja Matīss Žagars un uzsvēra, lai arī pagaidām zilaļģu ietekme uz cilvēka veselību ir maza, tā tomēr pastāv. Pētnieki ir pārliecināti – ja par problēmas novēršanu netiks domāts, nākotnē tas radīs reālus draudus cilvēka veselībai. Pētnieki atgādina, ka neatkarīgi no ezera platības, dziļuma un atrašanās vietas abu izpētīto ezeru rezultāti attiecināmi arī uz citiem Latvijas ezeriem ar līdzīgām problēmām. Pētnieku mērķis bija informēt sabiedrību un parādīt, ka problēmas ir.

Vides risinājumu institūta izpilddirektore Inese Suija – Markova pastāstīja, ka pašvaldības valdījumā saņēmušas ezerus, bet reti kura zina, ko ar tiem darīt, kā apsaimniekot, kāds ir to ekoloģiskais stāvoklis, kā ezeru izmantot sociālekonomiski. “Viss jāskata kompleksi, gan informējot sabiedrību, gan veicot pētniecību,” stāsta Inese Suija – Markova.

Zilaļģes ir tepat vietējā ezerā, to kaitējumu redzam un saprotam. Taču klimata pārmaiņas, tā vien šķiet, neattiecas uz katru no mums. Protams, tikmēr, kamēr nemēģinām šajā tēmā kaut nedaudz iedziļināties un pavērtēt kopsakarības. Vidzemes plānošanas reģiona speciāliste Laila Gercāne sarunā ar “Druvu” atgādināja, ka vides jautājumiem ir tieša sasaiste ar ekonomiku. “Ja nākotnē gaidāma globālā sasilšana, klimata izmaiņas, tās, nenoliedzami, ietekmēs. Katram par to savs priekšstats, un jārunā saprotami, nebaidot, bet skaidrojot, liekot aizdomāties, kā pārmaiņas var ietekmēt individuālo labsajūtu. Nebūs, piemēram, iecienītās maizes, jo šie graudi te neaugs, nevarēs paslēpot, jo vairs nebūs sniega. Kamēr kāda problēma mani un maku neskar, ieklausās ne katrs. Par nākotni, vidi jārunā arī emocionāli un finansiāli. Cilvēki domā par saviem bērniem, mazbērniem,” domās dalījās Laila Gercāne un uzsvēra, ka katrā pašvaldībā ir vides speciālists un pamazām vides jautājumi iekļaujas pašvaldību ikdienas darba kārtībā. Ir arī finanšu instrumenti, lai kaut ko varētu sakārtot, izdarīt. “Jādomā par ražošanu. Ir tik daudz no padomju gadiem degradētu teritoriju, kuras jāsakārto, lai ierīkotu ražotnes, bet ērtāk taču sakoptā vidē, zaļā zonā. Un tas ir būtisks vides jautājums. Paši ar savu pārmērīgo produkcijas patēriņu, jo gribam arvien jaunākus modeļus un vairāk, radām klimata pārmaiņas. Jāsāk ar sevi – jāmaina uzskats par dzīvi,” pārliecināta Laila Gercāne un atzīst, ka Latvijā par šo tēmu jārunā aizvien vairāk un sabiedrība ir jāizglīto.

Veselavas zemnieks Andris Actiņš uz konferenci bija atbraucis, lai ko noderīgu gūtu izpratnei par aktuālo un praktisko dīķsaimniecībā. ” Sen nebiju klausījies tik labi organizētu semināru, lektori runā ar aizrautību. Savulaik darbojos Vides un reģionālās attīstības ministrijas konsultatīvajā padomē par klimata pārmaiņām, un par šo tēmu gana daudz dzirdēts un zināms. Latvijai sakarā ar emisijas kvotām tā ir aktualitāte, arī Zemkopības ministrija mēģina kaut ko risināt. Par klimata pārmaiņām ir jārunā, jāstāsta, tās nav tikai pasakas,” sacīja Andris Actiņš.

Konferencē par klimata pārmaiņām, to ietekmi uz Latvijas ūdeņiem, cilvēku lomu klimata pārmaiņu barības ķēdē, modernām tehnoloģijām ūdeņu izpētē un ilgtspējīgiem risinājumiem ūdeņu apsaimniekošanā stāstīja gan vadošie Latvijas zinātnieki ūdeņu izpētē, gan pasaules līmeņa attālās izpētes speciālisti, arī žurnāliste Sandra Kropa un Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs.

Sandra Kropa atgādināja kāda britu sociologa secinājumu: “Katrs zina, ka smēķēt ir slikti, tas kaitē veselībai, bet vairums pārtrauc smēķēt, kad ir problēmas vai ir jau par vēlu. Ar klimata pārmaiņām un mūsu uzvedību ir tāpat.” Viņa atzina, ka tas ir izaicinājums – runāt par to, ko neredz. “Spriežot par vides un klimata pārmaiņām, runājam par lietām, kas nemainīsies ne rīt, ne parīt. Runājam par to, kāds klimats ir šodien. Kurā brīdī paši izaugam un orientējamies uz nākotni, katram ir individuāli,” sacīja S.Kropa un piebilda, ka ir viegli iznīcināt lietas, par kuru eksistenci pat nenojaušam. Viņa stāstīja piemērus, kā gadsimtos mainījusies sabiedrības attieksme pret vērtībām. Sen izskanējusī atziņa, ka 21.gadsimta strīdu un karu objekts būs nevis nafta, bet ūdens, kļūst aizvien saprotamāka.

“Par klimata pārmaiņām var runāt dažādos līmeņos. Kā teica Sandra, kamēr tas neskars ko tev mīļu un dārgu, tev ir vienalga. Kad redzi, ka kaut ko vari zaudēt, sāc domāt,” atzina Inese Suija – Markova un piebilda, ka arī pati izjūt klimata pārmaiņas. “Ziemas nav tādas, kādas bija bērnībā, toties Latvijā sāk parādīties tropiskas naktis, pie mums var atrast jaunas dzīvnieku, putnu un kukaiņu sugas. Laiks ir vējaināks. No mežsaimniekiem dzirdu, kā viņi maina skuju koku sugas, selekcionē egles, lai tās būtu izturīgākas vējainos apstākļos. Tas notiek visapkārt. Tā kā daudz ceļoju, arī uz tropu valstīm, vienkāršie zvejnieki, zemnieki ikdienā runā par El Ninjo efektu, par to, ka kļūst sausāks, vētras lielākas, mums jūra nāk virsū, ēd sauszemi.

Kad atgriežos no ceļojuma, izkāpjot lidostā, dziļi ievelku elpu, cik te labi un tīrs gaiss.Tā ir vērtība, kas jāsargā ne tikai sev, bet arī nākamajām paaudzēm,” domās dalījās I.Suija – Markova.

Konferences dalībnieki bija vienisprātis – vairāk un saprotamāk jārunā par dabu, vidi, klimatu. Tad arī cilvēki sāks domāt, ka katra rīcība ietekmē to, kas notiek ne tikai durvju priekšā, bet daudz plašākā mērogā.