Cēsīs veidojas tradīcija – nevalstiskajām organizācijām Ziemassvētkus svinēt kopā. “Ikdienā katra organizācija darbojas savā nozarē, ir daudzas aktivitātes, kurās tās sadarbojas. Tas ir apsveicami. Latvieši esam viensētnieki, bet vajag arī sanākt kopā, paballēties. Reizi gadā saviesīgs pasākums, kad var saposties, pabūt kopā, parunāties, arī apspriest sadarbību – organizācijas šo pērn iesākto tradīciju novērtējušas atzinīgi,” “Druvai” pastāstīja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Viņš arī atzina, ka, tikai sanākot kopā deviņām organizācijām, 2.pamatskolas zāle ir pilna, ja būs nepieciešams, var izmantot arī sporta kompleksu.

Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Iveta Sietiņsone bija gandarīta par aktīvo cilvēku ieinteresētību piedalīties Ziemassvētku sarīkojumā. “Prieks par cilvēkiem, kuri, lai arī kādas ir ikdienas problēmas, nāk kopā savās organizācijās, paši uzmundrina sevi, iesaista citus un veido dzīvi bagātāku un krāsaināku,” atzina Iveta Sietiņsone un piebilda, ka NVO ir atbalsts un sadarbības partneris sociālajam dienestam dažādu jautājumu risināšanā.

Par NVO daudzveidību domes priekšsēdētājs sacīja: “Cēsu seniori ir ļoti aktīvi. Katrai biedrībai ir sava misija, katra pulcē cilvēkus ar kopīgām interesēm. Cēsnieki zina, ko dara pensionāru, invalīdu vai kaulu un locītavu saistaudu biedrība, cik aktīvi ir politiski represētie, nacionālie karavīri, “Daugavas vanagi” un “Harmonija”. Katrai organizācijai ir savi uzdevumi, kurus tā veic, iesaista sabiedrību,” atgādināja novada domes priekšsēdētājs.

Katra biedrība dāvanā no pašvaldības saņēma kalendāru, lai ir, kur ierakstīt notikumus, kurus nedrīkst palaist garām, kā arī pretvīrusu balzāmu. Pašvaldība svētkos arī gādāja par kultūras programmu un nelielu cienastu.
170 cēsnieki, lielākoties seniori, izbaudīja Ziemassvētku noskaņu. Bija gan koncerts, gan danči, gan jautri puiši mēģināja kliedēt nopietnību.

“Mēs vienmēr esam kuplā skaitā. To, ka NVO Ziemassvētki jāsvin kopā, pērn pašvaldībai ierosināja mūsu biedrības iepriekšējā vadītāja Maruta Valaine. Esam Cēsīs kuplākā biedrība,” pastāstīja Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības Cēsu nodaļa pārstāves Veronika Keiša un Ausma Konošonoka un atklāja, ka uz kopīgo sarīkojumu atnākuši 67 biedrības biedri. Kundzes ar optimismu atzina, ka biedrība allaž dod iespēju būt aktīviem.

Latvijas Politiski represēto apvienības Cēsu biedrības pārstāvis Guntis Eglītis par balli uzreiz atzina, ka interesantākais vienmēr sākas tikai uz rīta pusi. “Cilvēkiem vajag sanākt kopā. Vienalga, vai tā pašu organizācija vai visi kopā. Daudzi nav ilgi redzēti, cēsnieki jau cits citu pazīstam, bet ar gadiem katrs vairāk pa māju,” pārdomās dalījās Guntis Eglītis un piebilda, ka biedrībā biedru skaits iet mazumā. Cēsīs vairs ir ap desmit 1941.gadā izsūtītie, jūnijā pasākumā viņš bijis vienīgais, kurš atnācis. “Dažādi laiki pārdzīvoti. Vai nav laime, ka Ziemassvētkos varam priecāties, būt kopā,” sacīja Līvija Čīča.

Biedrības “Cēsu pensionāri” biedre Solveiga Sīmane atminējās, ka pērn bijis jāuzstājas, jāstāsta par biedrību, visi par to uztraukušies. “Tagad varam justies brīvāk, esam kā viesi,varam paballēties,” domās dalījās Līvija un atzina, ka diemžēl biedrībai arī tieši todien ir sarīkojums un nekādi nevarējuši atrast citu laiku.

Sarīkojuma gaitā domes un sociālā dienesta vadītāji pakavējās pie katra galdiņa. Sarunas bija ne tikai par svētkiem, arī par nākotnē iecerētajiem darbiem. “Tas bija patīkami, ka pašvaldība interesējas, ko darīsim, kas būtu vajadzīgs, lai iecerēto paveiktu,” “Druvai” sacīja “Harmonijas” vadītāja Astrīda Kamša.

Jau pilsēta krēsloja, kad Ziemassvētku sarīkojuma dalībnieki labā garastāvoklī, gandarīti devās mājās. “Te justais, piedzīvotais ir kā zāles veselībai,” secināja Cēsu Invalīdu biedrības priekšsēdētājs Indulis Balodis.