Ziņas

Sabiedrība

Ziemas vidū – Sveču diena

Top vaska svecītes. Cēsniece Inta Zaksa kopā ar meitu Karlīni, karstu vasku mērcējot ūdenī, gatavo sveces.Foto: Māris Buholcs

Šonedēļ aizvadīta Sveču diena. Tā iezīmēja ziemas vidu. Daudzas latviešu tradīcijas saistās ar šo dienu, tās gan netiek celtas godā tā, kā izdarības Ziemassvētkos, Meteņos vai Jāņos, taču arī šai dienai bija savas dziesmas, rotaļas, paražas, ticējumi un ēdieni. Kaut vai – lai gads būtu jautrs un pats cilvēks – skaists, Sveču dienā jādzer daudz alus, jāēd cūkas gaļa, daudz jāsmejas, jādzied un jābūt jautram, jātērē nauda. Viens no svarīgākajiem darbiem Sveču dienā – sveču liešana. Ticējums vēsta, ka tieši Sveču dienā lietās sveces deg visgaišāk un visilgāk. Tanī pašā laikā sveču liešanai bija jābūt ļoti jautram notikumam, ja lējējs bijis dusmīgs, sveces degot ar tumšu liesmu, sprakšķot.

“Sveču diena noteikti ir īpaša. Tā ir arī viena no Māras dienām,” saka cēsniece Inta Zaksa. Viņas ģimenē jau piecus gadus tiek lietas sveces. “Esam cītīgi viduslaiku svētku apmeklētāji, un reiz bija iespēja piedalīties vaska sveču liešanā. Tas bija interesanti. Pamēģinājām arī mājās, un tagad dedzinām tikai pašu gatavotas sveces,” stāsta Inta un piebilst, ka viņu gatavotās sveces nav gludas, perfektas, bet tās katra ir citāda, jo gatavotas ar rokām, neizmantojot formas.

“Tas ir tik vienkārši, nesteidzīgi, nomierinoši. Un apkārt smaržo vasks,” tā par sveču liešanu saka cēsniece un atklāj savu noslēpumu: “Vispirms piesūcina dakti ar vasku, kas izkausēts karsta ūdens peldē. Tad mērcējot lej sveces. Dakti iemērc karstā vaskā, tad aukstā ūdenī, lai vasks ātrāk atdziest, pēc tam atkal dakti mērc vaskā, tad ūdenī. Pamazām vien svece kļūst aizvien resnāka, kārtas krājas.” Inta arī brīdina, ka, šādi gatavojot sveces, nedrīkst būt negausis. Ja sadomā izgatavot ļoti resnu sveci, bet daktij tāds smagums nepatiks, vasks noslīdēs vaska traukā.

Kārtu pa kārtai, kas pieķeras, uz sveces veidojas arī negludumi, kurus rada gaisa un vaska burbulīši. Inta tos sauc par vaska rotājumiem. Sveces ir grumbuļainas, daži teikuši, ka nesmukas, jo mūsdienu cilvēkam vajag gludu. “Ar roku gatavotas sveces nekad visas nebūs vienādas, lai kā censtos. Bet tieši ar to tās ir īpašas. Ja sveces degot sprakšķ, tur sadeg vaska mazās daļiņas,” pastāsta Inta Zaksa. Iespējams, kāds līdzīgi gatavo sveces, bet vismaz Inta tādu nezina. Inta atklāj, ka vēl var arī gatavot sveces, vasku vienkārši uzlejot uz cepampapīra, ļaujot tam nedaudz padzist, un tad sarullēt sveci. Vasku Inta pērk no pazīstamiem biteniekiem. “Var sveces liet arī no taukiem. Pamēģinājām no cūku taukiem. Tie ātri kūst, sveces ātri izdeg. No aitu taukiem neesam mēģinājuši, mūs brīdināja, ka tad mājā ir nepatīkama smaka,” pastāsta cēsniece.

Viņa sveces gatavojusi arī kopā ar meitas Karlīnas bērnudārza grupiņas bērniem. Inta atzīst, ka pašai tas bijis ļoti interesanti, bijuši arī bērni, kuri ļoti baidās no uguns un karstuma, kā arī tādi, kuri visu zina. Bet visiem ļoti paticis un bijis prieks.

Sveču dedzināšana Intai saistās ar bērnības atmiņām. Vecāmāte allaž aizdedzinājusi sveci, kad ciemojusies kāda ne visai jauka kaimiņiene. “Dzīvojām laukos, bieži vien pazuda elektrība. Ko darīt? Tad aizdedzinājām daudzas sveces, jo vecaimammai to nekad netrūka. Visi sasēdāmies un sacerējām dzejoļus. Mamma pierakstīja. No katra pa rindiņai vien. Dzejoļi bija par radiem, kaimiņiem, notikumiem. Tie bija smieklīgi, asprātīgi. Laukos tā klade ir saglabājusies. Nesen palasīju, brīnos, kādi tik mums nav bijuši kaimiņi. Viņu sen vairs, bet viņi palikuši mūsu Sveču vakaru dzejoļos. Tāpat taču kādreiz droši vien tapa pasakas, teikas, tautasdziesmas. Ja nav elektrības, var dedzināt sveces un saturīgi pavadīt laiku. Svarīgākais – visi kopā,” pārdomās dalās Inta Zaksa un piebilst, ka Sveču diena arī ir tā reize, kad vakarā visi kopā var liet sveces. Tā darīs Intas ģimenē. Pie sveču liešanas ķersies dzīvesbiedrs Ingmārs un meitas Kristīne, Karlīna un Katrīna.

Sveču dienā, kā jau allaž atzīmējamās reizēs, latvieši vēroja gaidāmos laikapstākļus. Ja snieg, tad bites spietos un tām būs daudz medus; ja laiks ir skaidrs un saulains, tad būs vēl daudz sniega, taču būs silts maijs un gaidāms labs ražas gads; pilošas pažobeles sola jauku pavasari; vētrains un puteņains laiks norāda uz jauku pavasari, siltu un lietainu vasaru; miglaina diena sola lietainu vasaru.