Ziņas

Sabiedrība

Ziemāju lauki ūdens peļķēs

Ūdens uz laukiem. Pārlieku lielais mitrums sējumos, par ko liecina lielās lāmas, apdraud ziemāju pārziemošanu. Foto: Marta Martinsone-Kaša

Mitrā un lietainā laika dēļ ziemāju sējumi daudzviet Latvijā grimst ūdenī. Zemniekiem cerētā raža var iet secen, jo zem lielajām lāmām sēkla izdzīvot nespēj.

Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra vadošā zinātniece Arta Kronberga pastāstīja, ka pašlaik par nākotnes prognozēm pāragri runāt, jo laikapstākļi kā vienmēr ir mainīgi, taču esošā situācija neiepriecina.

“Pagājušajā nedēļa nozares ekspertu padomē diskutējām par radušos situāciju lauksaimniecības nozarē, arī ziemāju sējumiem. Pirmām kārtām runāja par Latgali kā plūdu apdraudētu reģionu, taču visai līdzīgi cietusi ir arī visa Vidzeme. Ņemot vērā kavēšanos ar ražas novākšanu, slapjajiem laukiem, pirmkārt, aptuveni 23 procenti ziemāju vispār netika iesēti. Otrkārt, lielākā daļa ziemāju tika iesēti novēloti. Ja optimālais laiks Vidzemē ir septembra vidus, tad šogad ziemājus iesēja pašās septembra beigās vai pat oktobrī. Tas ir liels pārziemošanas risks. Lai ziemāji labi pārziemotu, nepieciešamas divas fāzes, viena, ko daudzi zemnieki joprojām gaida, ir sadīgšana, un otra – sacerošana. Ja ziemāji nav sadīguši, tad uz pozitīvu iznākumu nav, ko cerēt. Tajos laukos, uz kuriem paš­laik stāv ūdens, ziemāji jau gājuši bojā. Treškārt, ņemot vērā novēlotos sējas termiņus, daļa zemnieku iesēja graudus ar pazeminātu dīgtspēju. Tie saimnieki, kuri sēklu iepirka laikus, ir nedaudz labākā pozīcijā, bet to saimnieku sējumi, kuri apsēti ar pašaudzētu sēklu, ir pakļauti riskam, proti, sēklai var būt zema dīgtspēja. Līdz ar to varam teikt, ka pavasaris būs skumjš. Protams, daudz atkarīgs no ziemas, un varam tikai cerēt, lai tā būtu bez krasām temperatūras svārstībām, bet, zinot pēdējo laiku ziemas, cerīgi neizskatās. Manā pieredzē, kas ir vairāk nekā 20 gadu pētnieciskajā darbā, tik smaga situācija nav pieredzēta.

Šī situācija liecina, ka pavasarī būs nepieciešams daudz vairāk vasarāju, kas atkal nav labi. Ja zemniekiem pavasarī būs jāuzar un jāpārsēj šie lauki, varētu ievēloties arī pavasara sēja. Atliek tikai cerēt uz agru pavasari.”

Līdzīgi par situāciju sējumos izsakās arī Valsts augu aizsardzības dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore Inga Bēme: “Tajos laukos, kur sēja notikusi laikā un pašlaik labībai no zemes ir izlīdušas trīs četras lapiņas, situācija ir apmierinoša. Lielais mitrums no laukiem var pagūt uzsūkties, un priekšā vēl visa ziema, bet ir arī zemnieki, kas vēl tagad ar zemi un steidz sējas darbu. Viņu cerības krietni sarūk. Ļoti vēlētos, lai šāds mitrums nebūtu pavasarī, jo tad lāmas uz laukiem var nodarīt vēl lielākus kaitējumus, ņemot vērā, ka graudaugi pēc ziemas ir novārguši un daudz jūtīgāki pret nelabvēlīgiem apstākļiem.”

Zemnieku saimniecības “Stauri” graudkopis Didzis Grīnbergs no Raiskuma pagasta ziemājus iesējis 100 ha platībā: “Tam, vai graudaugi ir vai nav sacerojuši, pašlaik nav nozīmes. Par situāciju skaidrāk varēs runāt pavasarī, kad būs pārlaista ziema. Mitruma ziņā situācija kā kurā vietā.”

Neskatoties uz to, ka Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības “Avotiņi” saimnieks Kristaps Daģis savu ziemāju ražu šogad nokūla laikus, sēklu sējai esot pircis. “Oktobra sākumā sējām ziemas kviešus 15 ha platībā. Bijām domājuši apsēt uz pusi vairāk hektāru, bet savam darbam neredzējām jēgu. Tagad sadīgušie ziemāji izskatās labi, ir sacerojuši, cerams, ka pārziemos. Protams, šur tur ūdens uz lauka stāv, bet tas tikai atsevišķās vietās. Tagad atliek gaidīt.”

Raiskuma pagasta saimnieks Jānis Plūme iesējis 30 ha ziemas kviešu: “Biju nopircis kodinātu sēklu, tāpēc arī nolēmu sēt. Sēja bija samērā vēla, oktobra sākumā, nedēļā, kad laiks bija sau­lains un bez nokrišņiem. Labība ir sadīgusi, bet sacerojusi vēl nav. Uz tīruma ir arī peļķes, bet kopumā sējumi izskatās apmierinoši.”

Oktobrī kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 59,2 mm, kas bija 149 procenti virs mēneša normas. Ja sējumi aizies postā, vienīgais zemnieku glābiņš būs pārsēt laukus ar vasarājiem. Taču, tā kā daudzviet gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs graudaugi nav nokulti, sēklas trūkuma dēļ lauku pārsēšana var izrādīties visai sarežģīts uzdevums.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *