Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mērījumiem vakar pēcpusdienā Priekuļos sniega segas biezums bija pieci centimetri, bet Zosēnos – septiņi. Lielākajā daļā Vidzemes visu dienu sniga. Ceļu uzturētāji nesteidza tīrīt brauktuves, jo snigšana turpinājās.

Gada pēdējā un jaunā gada pirmajā dienā VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Cēsu nodaļas ziemas dienests, kā informē uzņēmuma Komunikācijas daļas vadītāja Sigita Audere, 164 kilometriem veikta brauktuves attīrīšana no sniega ar vienlaicīgu brauktuves pretslīdes apstrādi, kā arī 277 kilometriem veikta brauktuves kaisīšana ar pretslīdes materiāliem. “Vecgadā un Jaunā gada dienā Cēsu nodaļas ziemas dienests darbus veicis 441 kilometra kopgarumā. No 1.novembra VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” ziemas dienests strādā diennakts režīmā, arī svētku dienās un brīvdienās, lai nodrošinātu valsts autoceļu caurbraucamību,” atgādina S.Audere un uzsver, ka, lai nodrošinātu operativitāti, visā valsts teritorijā ir izvietotas kaisāmo materiālu un tehnikas parka bāzes, kā arī situāciju par autoceļa stāvokli monitorē ziemas dienesta dežuranti, kas pieņem lēmumu par darbu uzsākšanu, balstoties pēc faktiskā autoceļa virsmas stāvokļa un laika prognozēm. Kon­sta­tējot noteiktajai uzturēšanas klasei neatbilstošus apstākļus (sniegs, apledojums), nekavējoties uzsāk darba organizāciju.

“Valsts autoceļi sadalīti uzturēšanas klasēs un tiek uzturēti pri­oritārā secībā, lai atbilstu prasībām. Galvenie ikdienas uzturēšanas darbi ziemā ir autoceļu attīrīšana no sniega, slīdamības samazināšana un citi operatīvie darbi. Tomēr autovadītājiem jāņem vērā, ka ziemā laika apstākļi var strauji mainīties, brauktuve var būt slidena arī pēc tam, kad veikti slīdamības samazināšanas darbi,” uzsver S. Audere.

Lai uzlabotu satiksmes drošību un informētu ceļu lietotājus par posmiem, kuros konkrētajā brīdī tiek veikti ceļu uzturēšanas darbi, ziemas tehnikas vienības ir aprīkotas ar GPS, tām līdzi var sekot tiešsaistes režīmā aplikācijā “Waze” un VAS “Latvijas Valsts ceļi” mājaslapas kartē. Auto­vadītāji arī aicināti informēt par ceļu stāvokli valsts autoceļu posmos, zvanot uz VAS “Latvijas Valsts ceļi” Satiksmes informācijas centra diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 8000 5555.

“Sniedziņš uzsnidzis, grants ceļi vairs nav tik slideni. Šoferi arī paši sazinās ar ceļu uzturētājiem, informē, ja kaut kur slidens, grūti izbraukt,” saka AS “CATA” autoostas kasiere – dispečere Žanna Aleksejeva un pastāsta, ka 29.decembrī gan daudzviet ceļi bijuši slideni. Autobuss, kuram bija jāved pasažieri uz Skujeni, aizbrauca tikai līdz Ģikšiem, rīta reisa autobuss savukārt saslīdējis pie Rencēniem. Ziemas sākumā bija problēmas Zosēnu pusē, bet Ž.Alek­sejeva uzsver, ka tagad šis ceļa posms bijis norievots un braukšana droša: “Ir ziema. Ļoti svarīga ir komunikācija ar ceļu uzturētājiem.”

Vakar šosezon pirmoreiz Dra­bešu pagasta ceļus tīrīja Māris Sērmūkslis. “Sniegs ķēpīgs, kad beigs snigt, varēs tīrīt. Agrāk nav vērts. Naktī sola aukstāku, tad sniegs kļūs čaganāks. Gaidīt arī nevar, jātīra, lai mašīnas pārāk nepiebrauc,” pastāsta Māris Sērmūkslis.

Amatas novada pašvaldības izpilddirektors Māris Timermanis atzīst, ka katram par to, kādai jābūt ceļa brauktuvei ziemā, ir savs priekšstats. “Ir taču ziema, ar to autobraucējiem jārēķinās. Sāksim tīrīt, kad beigs snigt. Protams, varam tīrīt kaut vai trīs reizes diennaktī, bet cik tas izmaksās. Bieži vien mūsu prasības maksā ļoti dārgi, bet pēc tam sūdzamies, ka nauda tiek nelietderīgi izlietota. Ziemā gribam braukt pa melnu ceļu. Mums, vidzemniekiem, jārēķinās ar reljefu, ceļi ir kalnaini, nogāzēs var būt ledus. Novadā katrā pagastā situācija ir citāda, vienā jātīra sniegs, citā zeme pat nav balta,” saka izpilddirektors.

M. Timermanis uzsver, ka novadā vispirms tiek tīrīti tie ceļi, pa kuriem brauc skolēnu autobuss, piena mašīnas un cits saimnieciskais transports. “VAS “Latvijas au­toceļu uzturētājs” ievēro Mi­nis­tru kabineta noteikumus, kuros paredzēts, cik ilgā laikā pēc snigšanas kuras kategorijas ceļš jātīra. Pašvaldība var vien nodrošināt savam transportam ziemai piemērotas riepas,” saka M. Ti­mermanis. Viņš atzīst, ka ciemu centros gājēju celiņi un laukumi tiek kaisīti ar sāli, ir vērts domāt, vai nav izdevīgāk kaisīt ar granti un vai tiešām viss ledus ir jāizkausē.