Laikā, kad vairākus mēnešus slēgti lietoto preču veikali, cilvēki, kuri nevar atļauties iegādāties jaunas drēbes un apavus, bet rodas pēc tiem nepieciešamība, meklē iespējas, kur saņemt šo atbalstu – apģērbus, apavus un citas sadzīves preces.

Latvijas Sarkanā Krusta Cēsu komitejai ir Ziedojumu nodaļa, kas vairākkārtīgi mainījusi atrašanās vietu, bet patlaban atrodas Bērzaines ielā 16 pagrabtelpā. Cilvēki, kuriem ir sociālā dienesta izziņa, trešdienās no vieniem līdz trijiem un ceturtdienās no vienpadsmitiem līdz vieniem reizi mēnesī var saņemt drēbes un apavus, kā arī par nelielu samaksu var iznomāt palīglīdzekļus: kruķus, pārvietošanās rāmjus jeb krāģīšus un citus. Daina Alksnīte Ziedojumu nodaļā strādā jau gadiem, viņa vērtē, ka patlaban apmeklētāju ir mazāk nekā pirms ārkārtējās situācijas: “Iespējams, cilvēki domā, ka mūsu nodaļa nedarbojas. Garākas rindas gan vērojamas pēc pārtikas pakām, bet ne visi ienāk šeit. Ir arī tādi, kas nāk regulāri, ar kuriem esam pazīstami, viņi ne tikai izvēlas sev vajadzīgo, bet mēs arī parunājamies par to, kas aktuāls.”

D.Alksnīte stāsta, ka visvairāk cilvēki meklē džinsu bikses, T-kreklus, arī virsjakas, zeķes, protams, apavus. Tāpat ātri vien beidzas bērnu cimdiņu un cepurīšu krājumi. Apmeklētāji tiek gaidīti, D.Alksnīte gan rūpīgi iekārtojusi telpas, gan rūpējas, lai viss pieejamais ir tīrs un kārtīgs.

Arī brīdī, kad “Druva” viesojās Ziedojumu nodaļā, bija vērojams, ka cilvēki atnāk gan izvēlēties sev vajadzīgo, gan interesējas par iespēju ziedot apģērbus Sarkanajam Krustam. D.Alksnīte teic: “Liels paldies tiem cilvēkiem, kuri atnes izmazgātus, izgludinātus un rūpīgi saliktus apģērbus, tajā pašā laikā diemžēl ir arī tādi, kas vēlas vienkārši atbrīvoties no vecām drēbēm, mums ir nesti arī maisi ar netīru, neizmantojamu apģērbu. Tādu nevēlamies pieņemt. Arī tiem, kuri jaunas lietas šobrīd nevar iegādāties, drēbes ir nepieciešamas tīras un valkājamas.” Cēsu komiteja apģērbu, ko saņem no ārvalstu ziedotājiem, sūta arī uz nodaļām, kas atrodas dažādos vēsturiskā Cēsu rajona pagastos.
Raunas novada nodibinājumam “Raunas evaņģēliski luteriskās draudzes diakonijas centrs” ir palīdzības centrs – veikaliņš, kurā par nelielu summu pieejami apģērbi, veļa, trauki, ir arī mēbeles. Iegūtie līdzekļi tiek novirzīti nodibinājuma struktūrvienībai – aprūpes centram “Pansija Rauna”. Tomēr, tā kā uz šo palīdzības centru attiecas tie paši ierobežojumi, kas uz citiem nelieliem veikaliem, tas patlaban ir slēgts.

Priekuļu novada Liepas biedrības “Sargiet bērnus” valdes priekšsēdētāja Inta Zaksa skaidro, ka jau novembrī cilvēki zvanīja, jautāja, vai ir pieejamas kādas drēbītes bērniem, viņi aug, apģērbs un apavi jāmaina, bet ģimenēm trūkst līdzekļu, lai iegādātos ko jaunu: “Tad individuāli sagatavoju nepieciešamo un, ievērojot visus piesardzības pasākumus, nododu sagatavotu paku. Bet jāatzīst, ka šobrīd daļa cilvēku pat baidās lūgt atbalstu, nepieļauj domu, ka viņiem varēs palīdzēt.”
Cēsu kristiešu draudzes “Prieka vēsts” sociālās palīdzības centrā, kas strādā piektdienās no vienpadsmitiem līdz trijiem, arī novērojams pieprasījums gan pēc apģērbiem, gan bērnu ratiņiem, vannām un citām lietām.

Centra vadītāja Anita Tīrone skaidro, ka cilvēku vislielākais pieplūdums bija, kad feisbuka kontā ievietoja informāciju par iespēju saņemt palīdzību: “Ir ziema, cilvēkiem ir dažādas vajadzības, kas jānodrošina. Situācijas ģimenēs ir atšķirīgas, bet ir tādas ģimenes, kas ir izmisumā, lielākoties šādas ziņas saņemam no laukiem. Mēs nešķirojam, vai cilvēkam ir trūcīgo statuss vai nav, ja viņš vēršas pie mums, mēs cenšamies palīdzēt. Visvairāk varam piedāvāt drēbes un apavus bērniem līdz gada vecumam, pusaudžiem, ļoti daudz ir sieviešu apģērbu, mazāk kā vienmēr ir apģērba vīriešiem. Turklāt tagad pie mums vērsušies arī cilvēki, kas iepriekš nav nākuši pēc atbalsta. Ja cilvēkam nav iespēja tikt piektdienās, var arī man personīgi zvanīt pa tālruni 26377610, varam sarunāt iespēju ienākt centrā jebkurā laikā, protams, ievērojot visus drošības pasākumus, lietojot maskas, dezinfekcijas līdzekļus.”

Anita Tīrone vērtē, ka visvairāk centrā vēršas ģimenes, kurās ir mazi bērni, bet ir arī seniori. A.Tīrone dalījās ar aizkustinošu stāstu: “Ir seniore, kas centrā izvēlas adījumus, kurus izārda un ada zeķes, tās atnes mums. Šīs zeķītes ātri vien nokļūst pie nēsātājiem.” Tāpat viņa novērojusi, ka šajā laikā arvien lielāks piedāvājums parādās internetā, tur atrodams tas, ko šobrīd veikalos nevar nopirkt, un daudzi to atdod arī bez maksas.