Neraugoties uz kaprīzajiem laika apstākļiem, šajā sezonā pāris nedēļas agrāk, nekā ierasts, vairākos agro šķirņu laukos jau sākti ziemāju kulšanas darbi, aģentūru LETA informēja biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvji.

Kā norāda biedrības priekšsēdētājs un saimniecības “Lazdiņi” īpašnieks Juris Lazdiņš, pirmais kūlums Jaunpils pusē sākts jau 7.jūlijā, savukārt Dobeles pusē kulšanas darbi varētu sākties pēc pāris nedēļām.

“Pašreizējā situācija labības laukos ir laba, bet to nevar attiecināt uz visu Latviju, jo gan sals Vidzemē un Latgalē, gan sausums savu ietekmi ir atstājis. Jūnijs un jūlija sākums ir mitrs. Ceram uz labiem laikapstākļiem ražas novākšanai augustā, lai ar kvalitatīviem graudiem kompensētu zemās graudu cenas pasaules tirgos,” sacīja Lazdiņš.

Savukārt Jaunpils novada SIA “Joži” un SIA “Pētertāles” saimniece Guna Sproģe atzina – lai arī 10-70% labības lauku pēc lielajām lietavām un krusas ir sakritušas veldrē un kulšanas darbi sokas palēnāk, kopumā raža ir laba. Tāpat darbu ir sākusi graudu kalte, jo mitrums stāvošā labībā ir no 16-18%, savukārt labībai veldrē līdz 23%.

“Šogad jānokuļ 450 hektāri ziemas miežu, kas būs ļoti laba augsne tālāk ziemas rapša sēšanai. Ceram, ka laika apstākļi būs labvēlīgi lauksaimniekiem, un ražas novākšana ritēs raiti – bez lietavām,” sacīja Sproģe.

Arī Gulbenes novada saimniecības “Lācīši” saimnieks Gints Gžibovskis sacīja, ka ražas novākšanu sākta pagājušās nedēļas nogalē ar zālāju sēklu kulšanu. Ziemājiem nelabvēlīgā ziema un pavasara sausums ražu ir ietekmējis, līdz ar to arī pirmajai kultajai pļavas auzenei ražība ir bijusi zemāka, nekā plānots. Par pārējām kultūrām vēl pāragri spriest, gaidāmā raža būs zināma tikai tad, kad pilnā sparā būs sākti kulšanas darbi jūlija beigās un augusta sākumā, atzina zemnieks.

“Zemnieku saeima” apvieno 900 saimniecības no visas Latvijas, kas kopumā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru zemes un nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.

Kā ziņots, vasarāju raža šogad solās būt vidēja vai pat zema, piemēram, vasaras kviešu vidējai ražai sasniedzot 3,9 tonnas no hektāra salīdzinājumā ar četrām tonnām pērn. Arī vasaras miežu raža varētu būt mazāka – vidēji 3,3 tonnas no viena hektāra salīdzinājumā ar 3,5 tonnām pirms gada, bet auzu – 2,6 tonnas no hektāra, kas būs pērnajā līmenī.

Kā jau ziņots, Latvijā pagājušajā gadā graudu kopraža sasniegusi visu laiku rekordu – trīs miljonus tonnu. Tikmēr graudu vidējā iepirkuma cena turpināja pazemināties un bija 148,06 eiro par tonnu, kas ir zemākā cena pēdējo gadu laikā.