Turpinās kartupeļu novākšana. Raža un bumbuļu kvalitāte saimniecībās atšķiras. Vieni priecājas par skaistiem, lieliem kartupeļiem, citi atzīst, ka laika apstākļi negatīvi ietekmējuši gan kvalitāti, gan ražību. Bioloģisko saimniecību kooperatīva “Zaļais grozs” zemniekiem šogad kartupeļi padevušies, bet bijuši arī sarežģījumi. Kooperatīva pārstāve un Nītaures bioloģiskās saimniecības “Lušēni” saimniece Gaida Krūmiņa stāsta, ka pircējiem būs gana plaša izvēle, kaut šī vasara bijusi ļoti untumaina. Kartupeļus rokot, uz lauka bijis daudz sapuvušu bumbuļu, taču tie, kas savākti, ir labas kvalitātes, arī par ražību nevarot sūdzēties. “Nevar teikt, ka puse ražas paliktu uz lauka, bet arī ne maz. Kartupeļus nerakām ar kombainu. Pēc talkas viss lauks nelabi oda. Cik esam aprunājušies ar apkārtējiem, situācija līdzīga. Tagad gudrojam, ko darīt, jo nākamgad tajā laukā kartupeļus stādīt nedrīkst. Lauks, visticamāk, jālaiž papuvē, jāsēj āboliņš vai zaļmēslojuma augi, bet kartupeļiem jāmeklē jauna vieta. Esam bioloģiska saimniecība, ķimikālijas neizmantojam, taču šogad kaitēkļu bija maz, jo kartupeļi auga jaunā laukā,” saka G. Krūmiņa.

Saimniece stāsta, ka pieprasījums pēc bioloģiski audzētas produkcijas ir neremdināms: “Katru gadu kooperatīva biedri palielina kartupeļu un dārzeņu audzēšanas apjomus, tik un tā līdz pavasarim pieprasījumu nespējam nodrošināt.” Pircēju pieprasīti ir salātu kartupeļi, kas vārot nešķīst, tie arī pašai saimniecei vairāk pie sirds, taču jāparedz arī kāds maišelis ar ‘Vinetu’ un ‘Imantu’ tiem klientiem, kas priekšroku dod miltainiem tupeņiem. “Īpašs pieprasījums tagad ir pēc mizotiem un vakuumā fasētiem kartupeļiem. Rīgā “Rimi” veikalu tīklā pircēji jau nevar sagaidīt, kad būs pievedums, tāpēc šonedēļ ķersimies pie darba. Kartupeļu cenu turam saprāta robežās, jo cilvēkiem ar naudu joprojām pagrūti,” saka saimniece.

Šī gada ražu iespaidojušas arī mežacūkas, kas kartupeļu laukā ik pa brīdim rīkojušas dzīres, tām piebiedrojušies staltbrieži. G. Krūmiņa teic, ka nekādi elektriskie gani nelīdz. Staltbrieži iecienījuši arī galda bietes, kas šogad brangi padevušās. Vēl uz lauka vācami kāposti, taču tiem aukstums nekaitē.

Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības “Briežkalni” saimnieks Ainārs Ciematnieks apmierināts ar kartupeļu ražu: “Ņemot vērā lietavas, bija jārēķinās ar labu, nevis izcilu kvalitāti. Ir dažas šķirņu īpatnības, bet ar rezultātu esmu apmierināts. Šogad apstādījām 180 ha, gandrīz viss jau norakts, palikušas vēl “astītes” – 15 hektāri.”

“Briežkalni” ir ne tikai viena no lielākajām kartupeļu audzēšanas saimniecībām Latvijā, bet arī lielākā piegādātāja čipsu ražošanas uzņēmumam “Lattfood”. Sadarbība veiksmīga, un saimnieks apmierināts. A. Ciematnieks pārdod ražu arī lielākajam kartupeļu cietes ražošanas uzņēmumam Baltijas valstīs un vienam no lielākajiem bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājiem pasaulē “Aloja Starkelsen”.

Arī Ilmārs Eglīte no Vaives pagasta “Lejas Indriņiem” kartupeļus audzē pārstrādei. “Esam noslēguši līgumu ar SIA “Aloja Starkelsen”, tāpēc kuru katru dienu ražu vedīsim prom. Alojā ņem pilnīgi visus kartupeļus, kā lielos, tā arī tos, ko tautā sauc par cūku kartupeļiem, tāpēc jūtamies droši, ka ieguldītais darbs atmaksāsies,” tā I. Eglīte. Viņš ar ražu ir apmierināts. No 3,8 hektāriem ieguvis aptuveni 70 tonnas kartupeļu.

SIA “Aloja Starkelsen” agronome Aiga Kraukle pastāstīja, ka šogad ar uzņēmumu līgumus noslēgušas trīs Cēsu apkaimes saimniecības, tām pievienojies arī Priekuļu Agroresursu un ekonomikas institūta pētniecības centrs.

“Šā gada raža vērtējama pozitīvi, jo piegādātie bumbuļi izskatās lieli, protams, bioloģiski audzētie ir sīkāki, taču pagaidām raža iepriecina, arī kvalitātes rādītāji pozitīvi. Tomēr jābilst, ka kartupeļu rakšana turpinās, tādēļ par kopražu vēl grūti spriest. Redzam, ka daļa zemnieku pārpildīs līgumu apjomus, citi atkal nevarēs piegādāt, cik plānojuši. Būtiski piebilst, ka laikapstākļu ziņā pēdējās nedēļas bijušas brīnišķīgas, lai raktu kartupeļus, taču ne visi zemnieki to izmantoja. Vairums vēl steidz pabeigt ar graudkopību saistītos darbus. Tas neiepriecina, jo atsāksies lietavas un atkal būs jaunas problēmas,” teic agronome.

Ar gadiem pierādījies, ka zemnieki labprāt slēdz līgumus ar “Aloja Starkelsen”, taču ir arī tādi, kas priekšroku dod pārtikas kartupeļu audzēšanai un tos pārdod skolām, kafejnīcām, tirgos vai uzpircējiem. Komentējot nozares tendences, A.Kraukle uzsver, ka dārzeņu tirgus Latvijā joprojām ir nestabils un nekas neliecina par drīzām izmaiņām, tālab uzņēmums “Aloja Starkelsen” nostabilizē pozīcijas vietējā tirgū kā uzticams sadarbības partneris. Uzņēmuma agronome pauž: “Agrāk bija citas, stingrākas kvalitātes prasības, daži zemnieki sūkstījās, ka tās ir teju neiespējami izpildīt. Tagad situācija mainījusies un sadarbība ir kļuvusi saprotamāka, drošāka. Zemnieks var būt pārliecināts, ka izaudzēto pieņems un par to samaksās.”