Sākoties jaunajam kalendārajam gadam, jauni uzdevumi arī Zemessardzei. “Druva” par tiem sarunājās ar Zemessardzes 27.kājnieku bataljona komandieri pulkvežleitnantu Normundu Zaviļeiski.

Informatīvais kara lauks

Komandieris atzīst, ka aktivitāšu apjoms palielinās gadu no gada, to jūtot arī ikdienā, taču uzdevumi jāizpilda atbilstoši prasībām: “Var droši teikt, ka joprojām sekmīgi spējam pildīt mums uzdoto. Acīmredzot cilvēku spēja pielāgoties situācijai ir liela. Iespējams, kļūstam profesionālāki.”
Viņš atgādina, ka Zemessardzes bataljona vadība – virsnieki, instruktori – ir profesionālā dienesta karavīri, bet zemessargi ir Latvijas pilsoņi, kuri brīvajā laikā pilda dienestu Zemessardzē, piedaloties mācībās. Profesionālā dienesta karavīri gatavo un vada šīs mācības, veicina bataljona spēju izaugsmi.

Komandieris stāsta, ka pagājušajā gadā uzsvars mācībās bija likts uz nekonvencionālām karadarbības iemaņām, tostarp hibrīdkaru, uz to, ko darīt šādās situācijās: “Šogad apmācību pamatā būs konvencionālais karš, un var teikt, ka šī ir mūsu komforta zona. Tur skaidrs, kur ir pretinieks, ar kuru jācīnās. Hibrīdkarā šādas skaidrības nav, pretinieks var nebūt militārajā formā, viņš var runāt latviski, viņš nav nepārprotami nosakāms. Pērn mācībās “Zobens”, kas notika pilsētā, cēsnieki redzēja, ka ne tikai skrienam pa mežiem, šaujam, bet iesaistāmies bāzes apsardzē, patrulējam ielās, veicam sabiedrības informēšanu.

Mūsu ikdienā arvien vairāk ienāk “neredzamā fronte”, arī zemessargiem jābūt tam gataviem. Militārie zinātnieki jau definējuši, ka informatīvais lauks kļuvis par savdabīgu kaujas lauku, lai gan pirms desmit gadiem tas nebija pat iedomājams. Pasaule mainās, mainās arī militārā joma, un mums jābūt gataviem arī informatīvajā kara laukā, kuru izmanto visas lielvaras, gan draudzīgās, gan nedraudzīgās.”

Komandieris teic, ka Zemessardze ir gatava iesaistīties jebkurā krīzes situācijā, ja tiks dots tāds uzdevums: “Esam kā skrūvīte kopējā mehānismā, saņemot uzdevumu, būsim gatavi rīkoties atbilstoši situācijai.”

Divi eksāmeni

Stāstot par šī gada uzdevumiem, N. Zaviļeiskis atgādina, ka primārais ir dalība mācībās. Visu gadu notiek mācības rotās, bataljonā, bet noslēgumā ir lielās mācības, tās ir kā eksāmens, kurā jāparāda viss apgūtais.

“Bataljonā mācības notiek katru nedēļas nogali, bet ne jau katrs zemessargs piedalās visās,” skaidro komandieris. “Optimāli būtu piedalīties mācībās 30 dienas gadā, aptuveni trešdaļa to izpilda, pārējie – mazāk. Šāda tendence vērojama visā valstī, var teikt, ka mums ir vieni no aktīvākajiem zemessargiem, jo piedāvājam interesantas mācības.”

Šogad plānotas divas lielās mācības jeb “eksāmeni”. Pirmās notiks jau maijā 27.bataljona ietvaros, to nausaukums “Venden”, un tās risināsies kopā ar 27.bataljona seniem sadarbības partneriem no Dānijas. Sadarbība veidojusies kopš 1994.gada. Sākumā viņi brauca mācīt Latvijas zemessargus, tad turpināja sadarboties kā līdzvērtīgi partneri, bet tagad dāņu puse atzīst, ka var mācīties no latviešiem.

Maijā dāņi atbrauks uz Latviju, tiks integrēti bataljonā, lai kopā aizvadītu mācības. “Tas ir ļoti noderīgi arī tāpēc, ka tā ir citā valodā runājoša vienība, un mums jāsaprot, kā varam komunicēt, lai izpildītu kopīgo uzdevumu. Tāpēc regulāri sadarbojamies arī ar Igaunijas Zemessardzi, jo šādas starptautiskās mācības ienes jaunas, noderīgas nianses.

Rudenī atkal notiks Zemes­sardzes kopīgās mācības “Zo­bens”, tajās tiks testēta visa Vid­zemes brigāde, kuras sastāvā esam, kā arī pārējās brigādes Latvijā. Arī šajā reizē tiks izspēlēta konvencionāla darbība. Da­žāda mēroga mācības ir nepieciešamas, lai uzlabotos kolektīvā saspēle, kolektīvās iemaņas. Lai ir sapratne, ko dara kolēģis blakus, ko dara cita vienība, lai nav jādomā, vai viņš saprot tevi pareizi. To var panākt, tikai piedaloties mācībās, regulāri trenējoties, un, manuprāt, mūsu zemessargi spēj domāt kā viens,” stāsta N. Zaviļeiskis.

Skaits aug lēnām

Vēlme stāties Zemessardzē īpaši palielinājās Ukrainas konflikta laikā, to ietekmē arī citi notikumi. Vai pietiek zemessargu?

“Uz jautājumu, vai pietiek zemessargu, var atbildēt ar tik zināmo jautājumu – vai Rīga jau gatava,” saka komandieris. “Var teikt, ka nepietiek un nepietiks, bet mēs esam dzīvs organisms ar mainīgu skaitu, ar kadru mainību. Ze­messardzi pamet dažādu iemeslu dēļ, dažam vairs gadi neatļauj būt aktīvajā ierindā, kāds aizbrauc strādāt citur, vēl dažs saprot, ka šī tomēr nav viņa vieta. Taču citi nāk vietā. Kopumā līkne ir pareizā virzienā, skaits palielinās, bet man gribētos, lai tas notiktu straujāk.

Varbūt vajadzētu plašāku informāciju nacionālā mērogā par valsts aizsardzību kopumā. Ze­messargiem pašiem šķiet, ka par to daudz runā, jo dzīvojam šajā informatīvajā laukā, bet cilvēki, kuri ir savos ziņu “burbuļos”, atzīst, ka informācijas trūkst. Cenšamies stāstīt, braucam uz skolām, piedalāmies dažādos pasākumos. Tieši Zeme­ssardze ir tā, kas vistiešāk runā ar sabiedrību, mūsu uzdevums ir dot informāciju, ko darīt krīzes situācijā.”

No 1.janvāra stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka, ka uzņēmumam par darbinieku zemessargu, kuram darba laikā atļauj piedalīties Zemes­sardzes mācībās, valsts līdz piecām dienām gadā izmaksā kompensāciju līdz 50 eiro par dienu. Komandieris uzsver, ka šis ir ļoti pareizs solis no valsts puses, lai motivētu uzņēmējus atbalstīt darbiniekus, kuri izvēlējušies darboties Zemessardzē.

Kā zināms, arī pašiem zemessargiem atbilstoši izdienai noteikta kompensācija par piedalīšanos mācībās.

Vēl viens no šī gada jaunumiem – bataljona štāba pārcelšanās uz Pipariņiem. Noslēgumam tuvojoties štāba ēkas renovācija, taču par konkrētiem termiņiem vēl runāt nevarot. “Esam armijā, un, kā saka, – būs pavēle, darīsim,” teic N. Zaviļeiskis. “Pipari­ņos” atradīsies bataljona štābs, bet bāzē Cēsīs, Valmieras ielā, paliks rotas atbalsta punkts.