Zemniekam, sākot pavasara sēju, jābūt optimistam. Jācer, ka ir vērts ieguldīt darbu un līdzekļus, lai rudenī vāktu bagātu ražu.

Vienmēr pozitīvs un apņēmīgs izklausās Raunas pagasta zemnieku saimniecības “Dravēļi” saimnieks Uldis Sijāts. Viņš atzīst, kaut pagājušajā gadā sausās vasaras dēļ daudzviet graudaugu raža bija gaužām bēdīga, pesimismam paļauties nedrīkst. Pērnais gads nevienam vien graudu audzētājam bijusi īsta mācībstunda, bet “Dravēļu” laukos bijuši ziemāji, to iekūlums esot izdevies labs. “Zemnieks nemaz nedrīkst baidīties. Katrs gads jau ir citāds. Vien varam cerēt, ka ziemas kļūs siltākas un mazāk pārsteigs ar kailsalu. Lai gan “Dravēļos” ziemas rapsis pārziemojis labi, desmit hektāri tomēr jāpārsēj. Pašlaik esam iesējuši 38 hektārus lauku pupas. Pupas sējam papuvē, citādi gadu no gada tikai graudi, graudi – augsne noplicinās. Protams, daļu no iesētajām pupām apēd zosis, bet ko tu padarīsi – arī putnam gribas ēst. Lauks jau kārtībā, tagad tikai jānorullē. Vedam kaļķojamo materiālu, sāksim sēt vasarājus. Daļa minerālmēslu ziemājiem jau uzsēti. Kļūs siltāks, šonedēļ liksim slāpekli.”
“Dravēļos” ir liela graudaugu dažādība, U.Sijāts vērtē, ka gudrs saimnieks riskus sadala. “Mums ir apmēram simts hektāri ziemas rudzu, 250 ha ziemas kviešu, 70 ha ziemas rapsis, 30 līdz 40 hektāri lauku pupas, un aptuveni 60 hektāros būs vasaras kvieši, bet 50 hektārus šovasar atstāšu papuvē,” tā saimnieks.

SIA “Gaižēni”, kas apsaimnieko tīrumus vairākos mūspuses pagastos, darbus uzsākusi jau pirms divām nedēļām, pašlaik notiek intensīva sēja. Augkopības vadītājs Sandis Ivanovs arī pats meties darbos: “Virsmēslošanas darbi jau aiz muguras tāpat kā visi pārējie zemes ielabošanas darbi. Lauku pupas iesētas, bet šogad neredzētos baros pa laukiem dzīvojas zosis. Tās barojas kā negudras. Protams, var rakstīt iesniegumus un cīnīties, lai saņemtu kompensāciju, bet birokrātija tik liela, ka negribas runāt. Pašlaik sējam vasaras miežus, tad kārta auzām. Mērķis visu paspēt līdz Lieldie­nām.”

“Gaižēnos” vasarāji un citi lopbarības graudaugi tiek sēti aptuveni 950 hektāru platībā. S. Ivanovs allaž uzsvēris, ka lauksaimniecībā nav vienādu gadu. Katru reizi daba sagādā ko jaunu. Tas, ko zemnieks var darīt, ir nodrošināt augiem maksimāli labi sagatavotu augsni, bagātu ar vajadzīgajām barības vielām, kā arī izvēlēties kvalitatīvu sēklu. “Gaižēni” sēklu atjauno ik pa diviem gadiem, un tās kvalitāti uzrauga agronoms, bet vēja, saules un nokrišņu daudzuma ietekme nav saimnieku ziņā.

“Gaižēnu” traktortehnikas vadītājs Jānis Vilciņš stāsta: “Šogad laikapstākļi sējai ideāli. Zemes mitrums tieši tāds, kā vajag, tāpēc ilgāk nav, ko gaidīt. Pagājušajā gadā šajā laukā auga pupas, taču lauks nav uzarts, jo tehnoloģijas ļauj sēt tieši rugainē. Citus gadus, kad bijuši slikti laikapstākļi, esam strādājuši maiņās, ķerot momentus, taču šogad nav, par ko sūdzēties. Darbs uz lauka sākas astoņos un beidzas vienpadsmitos vakarā, bet ar šo tehniku un tādos laikapstākļos prieks strādāt.”

Raunas pagasta SIA “Firma Pasāža” saimniece Dace Neiberga smej, kas gan cits pavasarī uz lauka var notikt, ja ne augsnes uzlabošanas un sējas darbi: “Nupat sējam vasaras kviešus un pupas. Ir arī ziemāji, tie gan pārziemojuši kā kurā laukā, taču pašlaik lauki ir diezgan sausi.”

Raiskuma pagasta zemnieks Raitis Bāliņš no bioloģiskās saimniecības “Grantskalni” līdz laukam ar tehniku vēl netiek, jo daudz citu darbu, bet gados jaunais saimnieks novērojis, ka zeme šopavasar ir ļoti sausa. “Ziemāju “Grantskalnos” pavisam maz – tikai seši hektāri -, taču izskatās smuki. Prieks. Drīzumā plānojam sēt vasaras kviešus, auzas un miežus, kopā iznāks ap 80 hektāru,” saka R. Bāliņš.