Zaubes evaņģēliski luteriskās baznīcas torņa rekonstrukcija draudzes iecerēs bija jau sen. Šīs nedēļas vidū pretim debesīm tika slietas pirmās baznīcas torņa konstrukcijas.

Draudzes mācītājs Edvīns Rumjancevs, kurš līdzās ar daudziem citiem draudzes locekļiem un zaubēniešiem noraudzījās, kā tehnika paceļ pirmās konstrukcijas, “Druvai” norādīja, ka šī diena ir īpaša, jo dievnams tiek pie renovēta torņa.

“Baznīcas Latvijā netiek bieži renovētas, kur nu vēl mainīts baznīcas tornis. Turklāt vēl šādai nelielai baznīcai. Zaubēniešiem šis visnotaļ ir gadsimta notikums,” bilda

mācītājs un pauda neizmērojamu gandarījumu, ka kaut kam tādam ir bijis lemts piepildīties.

Draudzes padomes priekšsēdētāja Sintija Bīriņa – Zeņķe

stāsta, ka baznīcas torņa renovācijas darbi iespējami, pateicoties ziedojumiem. Viņa gan uzsver, ka ne visa nepieciešamā summa ir savākta, un bilst, ka jebkurš ziedojums noderēs šī mērķa realizācijai.

“Kā jau esmu minējusi iepriekš, zaubēnieši un draudzes locekļi lepojas ar savu dievnamu, ar to, kāds tas pirms nedaudz vairāk nekā 100 gadiem ticis uzbūvēts. Nenoliedzami, baznīca, kā jebkura ēka, ir pārcietusi dažādus laikus un attieksmi pret sevi. Līdz šim ar ziedotāju, kā arī ar Zviedrijas māsu draudzes palīdzību bija izdevies baznīcai nomainīt kārniņu jumtu, veikt sienu remontu gan iekšpusē, gan ārpusē,” bilda draudzes padomes priekšsēdētāja un norādīja, ka torņa renovācija bija nākamais būtiskais solis dievnama uzturēšanā.

Draudzes loceklis Ojārs Bīriņš, kurš arī pauda gandarījumu šajā baznīcai nozīmīgajā dienā, atzina, ka tiek veikts liels un nozīmīgs darbs.

“Šodien baznīcai tiek uzliktas jaunās torņa konstrukcijas. Pēc tam tās vēl tiks apšūtas, beigās tiks uzstādīts arī krusts, kurš jau ir pasūtīts. Jābilst, ka jaunā torņa smaile būs krietni garāka nekā iepriekšējā.

Tāda, kāda tā bijusi šai baznīcai vēsturiski, kas arī, man šķiet, ir svarīgi, lai šo dievnamu uzturētu tādu, kāds tas bija pirmsākumos. Ļoti ceram līdz aprīļa vidum šos darbus pabeigt,” saka O. Bīriņš, sakot vislielāko paldies arhitektei Ilonai Vaivodei, kura savu ieguldījumu kopējā darbā veica bez atlīdzības.

“Zaubes baznīcas draudze nav liela, un draudzes locekļi nevar saziedot lielas naudas summas. Tādēļ esam priecīgi, ka ziedojumus un atbalstu mums snieguši cilvēki, kas nav draudzē. Finansiāli mūs atbalstīja arī kāda Vācijas draudze un māsu draudze Zviedrijā. Tuvākajā laikā ceram pārdot Zaubē mācītājmuižu, ko draudze pati nespēj vairs uzturēt, tādēļ ēka paliek tukša. Arī šis finansējums segtu to daļu, kas vēl baznīcas renovācijai nepieciešama,” stāsta O. Bīriņš, norādot, ka

nebūt nav vienkārši uzturēt mazas baznīcas, kurās ir pavisam neliels aktīvo draudzes locekļu skaits.

Noraudzīties lielajā notikumā bija sanākuši arī Zaubes pagasta ļaudis. To starpā bija svētdienas skolas vadītāja Simona Zeņķe un bērni.

“Man pašai ikdiena paiet Rīgā, bet nedēļas nogalēs braucu uz Zaubi un labprāt iesaistos svētdienas skolas vadīšanā. Aktīvi nāk astoņi bērni, ar kuriem darbojamies. Žēl , ka jaunieši pēc devītās klases beigšanas ir spiesti aiziet prom no Zaubes, jo katrs jau meklē tālākas izglītības iespējas gan vidusskolā, gan augstskolās. Žēl, ka jaunieši vēlāk it kā no savas baznīcas nedaudz attālinās,” domās dalās jauniete. Viņa bilst, ka katrā pagastā ir jābūt savai draudzei un baznīcai. Cilvēkam ir nepieciešama vieta, kur aiziet un pabūt tuvāk Dievam. “Tā kā šodien arī es esmu ļoti gandarīta, ka mūsu un arī mana baznīca piedzīvo šīs pārvērtības,” tā Simona Zeņķe.

Liene Lote Grizāne