Ziņas

Sabiedrība

Zālei nedrīkst ļaut pāraugt

Zāle padevusies. Alvis Alsbergs no Raiskuma pagasta zemnieku saimniecības ”Grīvzeme” uzskata, ka lopbarības sagatavošanā būtiski ir nevilcināties.Foto: Māris Buholcs

Zemnieki steidz gatavot lopbarību ziemai. Lauksaimnieki uzsver, ka jāpagūst zāli savākt, pirms tā pāraugusi, tad arī lopbarība būs vērtīgāka. Sētie zālāji lielākoties ir pirmie, kas pārtop zaļajā masā.

Alvis Alsbergs no Raiskuma pagasta zemnieku saimniecības “Grīvzeme” priecājas, ka laikapstākļi līdz šim bijuši visai labvēlīgi, tāpēc darbi pie skābsiena sagatavošanas sokas raiti. Līdzīgi kā daudzās saimniecībās, arī “Grīvzemē” zāle tiek tīta ruļļos. “Strādājam jau labu laiku, nu jau pirmais pļāvums gandrīz pabeigts. Bija dienas, kad nokrišņi patraucēja, bet no tā jau nevar izvairīties. Sētos zālājus cenšamies nopļaut savlaicīgi. Prieks, ka izdevās sapresēt visu, ko bijām ieplānojuši. Jo ātrāk paspēj nopļaut, jo ātrāk ataugs atāls. Protams, vēl priekšā gana daudz darba. Lai tik zāle aug,” noteic A.Alsbergs un pastāsta, ka parasti vienu dienu pļauj, bet nākamajā pļāvumu sapresē. Lai masa būtu kvalitatīvāka, skābsienam tiek pievienots bioloģiskais konservants – ieraugs, tad barība labāk ieskābs, dzīvnieki to labprāt ēdīs un vieglāk sagremos.

Zemnieki lēš, ka tas, cik stundas vajadzētu apvītināt zāli, lai sagatavotu kvalitatīvu skābsienu, atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem – saules, vēja, zālāja botāniskā sastāva, augu attīstības fāzes, no tā, cik labi mēslota zāle. Jo koksnaināka un sausāka ir sasmalcinātā masa, jo ātrāk to var iekonservēt.
Savukārt Jānis Veispāls no Liepas pagasta zemnieku saimniecības “Līvas” tīrumā devies jau maija beigās. “Kas attiecas uz pirmo pļāvumu – sen jau visam bija jābūt izdarītam, nu jau jāsāk vākt sienu, nevis tikai rullēt. Sākām strādāt laikus, strādājam ar pilnu atdevi, tik, cik laikapstākļi ļauj. Sezonas laikā rēķināmies ar trīs, četriem pļāvumiem. Protams, pa to pašu laiku ir jāpaspēj arī citi darbi. Parasti nopļaujam, nedaudz ļaujam zālei apvīst. Ja nāk lietus, tad gan cenšamies sapresēt rulonos,” uzsver J.Veispāls un saka, ka nereti saņem piedāvājumus appļaut un savākt zāli dabīgajās pļavās citviet pagastā, taču nav izdevīgi pēc pāris rituļiem mērot lielu ceļa gabalu, tāpēc zemnieks šādu iespēju neizmanto.

Šonedēļ zaļās masas sagatavošanu ir uzsācis arī Andris Treiliņš no Jaunpiebalgas pagasta saimniecības “Lejas Kleivas”. Viņam jāsagādā lopbarība ap 250 liellopu ganāmpulkam. „Gatavojam skābbarību. Pats būtiskākais – paspēt laikā, lai zāle nepāraug. Var teikt, ka zāles kvalitāte ir apmierinoša. Šajās dienās strādājam no rīta gaismas līdz vēlam vakaram. Tīrumā dodas trīs tehnikas vienības, kas pļauj, vālo un savāc pļāvumu. Daudz kas ir atkarīgs no nepieciešamā apjoma, ja man būtu mazāks ganāmpulks, tad zaļās masas savākšanu jau būtu beidzis,” teic A.Treiliņš un min, ka katru gadu lopbarībai nepieciešams siens un skābbarība – puse uz pusi. Viņš parasti cenšas sagatavot zāles barību ar nelielu rezervi, jo nekad nevar paredzēt, cik labvēlīga būs nākamā sezona. Zemnieks piemin, ka arī šopavasar pērnā barība nedaudz palikusi pāri.

Kaspars Skranda no Mārsnēnu pagasta saimniecības SIA “Mārsnēnu Upmaļi” norāda, ka skābbarības sagādāšana uzsākta aizvadītās nedēļas piektdienā. Tur skābbarība tiek vākta no sētajiem zālājiem un tiek uzglabāta gan rituļos, gan tranšejā. ”Strādāt sākām pagājušajā nedēļā, ceram, ka šonedēļ jau izdosies pabeigt skābbarības sagādi – tie būs kādi 30 procenti no kopējās nepieciešamās lopbarības. Pēc Jāņiem jau var vākt tikai sienu. Strādājam intensīvi – no astoņiem rītā līdz astoņiem, deviņiem vakarā. Mums ir jaudīga tehnika, pietiek darbaspēka, tāpēc viss norit bez kavēšanās,” viņš saka un turpina: „Šogad lopbarības sagatavošanu sākām vēlāk, jo bija liels sausums, kas būtiski ietekmēja zālājus. Proti, uzturvērtības ziņā to kvalitāte varēja būt labāka. Karstā laikā proteīna saturs zālē diezgan ātri samazinās un strauji palielinās kokšķiedras saturs. Nekvalitatīvāka lopbarība palielina izmaksas– tad piebarošanas sezonā jāpiepērk klāt kvalitatīvāka barība. Mums jau galvenokārt nevajag apjomu, bet gan kvalitāti.”

K.Skranda pastāsta, ka kopumā būšot jāapļauj ap 200 hektāru sēto zālāju un no tikpat daudz hektāriem tiks gatavots siens. Kopumā saimniecībā ziemas lopbarība jāsagādā ap 500 lopu lielam ganāmpulkam.

Vairāki zemnieki “Druvai” norādīja, ka, plānojot zāles lopbarību, ne vienmēr var rēķināties ar sākotnēji iecerētajām zālāju platībām. Sarežģījumi gadoties ar nomas zemi. Gadoties, ka zemes īpašnieki nerēķinoties ar zemnieka ieguldīto darbu nomāto lauksaimniecības platību apstrādē un nolemjot lauzt nomas līgumu pavisam nepiemērotā laikā. Reizēm nomnieka rudenī aparto tīrumu pavasarī nolemjot apsaimniekot pats īpašnieks, cerot uz platībmaksājumiem, dažkārt arī piedāvājot zemes gabalu kādam citam, kas par to gatavs maksāt vairāk. Tas nozīmē, ka laikā, kad zemnieks pavasarī gatavojas sēt zālāju, viņam pasaka, ka sadarbība vairs netiks turpināta, turklāt par ieguldīto darbu nomnieks nesaņem nekādu kompensāciju. Tāpēc kāds zemnieks iesaka kontrolējošajām iestādēm rūpīgāk paraudzīties, par ko tad daudzi saņem platībmaksājumus – kur zemes īpašnieks, kuram pašam nav lopu, liek nopļauto zāli.