Ziņas

Sabiedrība

“Zaļais dzelzceļš” cauri novadiem

Te bija dzelzceļš. Tā vietā top zaļais dzelzceļš. Dzērbenes pagasta saimniecības vadītājs Viesturs Melbārdis ar Vidzemes tūrisma asociācijas vadītāju Raiti Sijātu un speciālisti Alisi Plaudi pārliecinās, ka darāmā vēl daudz.Foto: Sarmīte Feldmane

Vai te kādreiz brauca vilciens, braucot ar mašīnu pa bijušā dzelzceļa Ieriķi – Gulbene uzbērumu, rodas šaubas. Lauku ceļš ved garām pļavām, cauri mežiem, pāri upītēm, strautiem, izcirtumiem un applūdušām vietām.

Ilgus gadus bijusī dzelzceļa līnija netika izmantota, sliedes un gulšņi jau sen novākti, vienīgi vietējie uzbērumu izmanto kā ērtu ceļu, lai tiktu uz mājām, savu reizi velobraucēji sarīkoja kādu braucienu vai draugu grupa pārgājienu.

Vidzemes Tūrisma asociācija, sadarbojoties ar 25 Vidzemes un Dienvidigaunijas pašvaldībām un organizācijām, ir uzsākusi Inter­reg Igaunijas/Latvijas pārrobežu programmas projekta “Zaļie dzelzceļi” jeb “Green Railway” īstenošanu. Projekts paredz bijušo dzelzceļa līniju infrastruktūras sakārtošanu Vidzemē un Dien­vid­igaunijā, kopumā izveidojot aptuveni 750 km garu velosipēdistu un kājāmgājēju maršrutu, kura lielākā daļa ved pa bijušajām dzelzceļa līnijām. Latvijā tūrisma vajadzībām tiek pārbūvētas kādreizējās dzelzceļa līnijas Skulte – Rūjiena, Valmiera – Ainaži, Valka – Ape un Ieriķi – Gulbene. “Paredzēta dzelzceļa līniju segumu atjaunošana un piemērošana nemotorizētajam transportam, koka tiltiņu un margu uzstādīšana, atpūtas vietu izveide un bijušo dzelzceļa infrastruktūras objektu uzlabošana, kājāmgājēju, velobraucēju skaitītāju uzstādīšana,” pastāsta Vidzemes Tūrisma asociācijas biroja vadītāja, projekta sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Plaude.

Šajās dienās no Ieriķiem līdz Gulbenei 101 kilometra garumā, kas ved cauri Amatas, Cēsu, Vecpiebalgas, Raunas un Jaun­pie­balgas novadiem, uzstādīti kilometru stabi. “Kājām­gājējiem un velobraucējiem ir svarīgi zināt, cik kilometru veikts, cik vēl priekšā,” stāsta Alise Plaude. Ceļa stabiem izmantoti vecie dzelzceļa gulšņi. “Par tiem ir savs stāsts,” bilst asociācijas vadītājs Raitis Sijāts. Ieriķu stacijā projekta īstenotāji ieraudzīja gulšņu kaudzi, interesējās, ko ar to darīs, izrādījās, ir jau pircējs. Paru­nājuši vēl, kad īpašnieks uzzināja, ka vecie gulšņi tiks izmantoti kā ceļa stabi dzelzceļa līnijas malā, uzreiz atmeta ar roku – ņemiet. Par maksu sarunā neielaidās.

“Visticamāk, cilvēki nesaprot, kāpēc uzstāda marķētus ceļa stabus, kāpēc vietās, kur bija dzelz­ceļa pārbrauktuves, vienā ceļa pusē stabs ir garāks, otrā īsāks, un tāpēc izplatās dažādas runas. It kā vietējiem te vairs neļaušot braukt, ka te brauks ar motocikliem un būs liels troksnis, vai arī, ka drīkst pārvietoties tikai tūristi. Diemžēl pāris ceļa stabu ir mēģināts sabojāt. Droši vien ar meža mašīnu stumts malā,” stāsta Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagasta saimniecības vadītājs Viesturs Melbārdis un uzsver, ka vietējo iedzīvotāju ikdienā ierobežojumu nebūs.

Raitis Sijāts piebilst, ka, visticamāk, cilvēki nesaprot, kāpēc pie bijušajām pārbrauktuvēm stabi nav vienādi. Pie garākā tiks piestiprināta informācijas plāksne, pie īsākā kilometra norāde. Cilvēkiem šķitis, ka īsākais stabs ir nozāģēts.

Viesturs Melbārdis pastāsta, ka dzērbenieši neticējuši projekta virzībai, vietējais uzņēmējs jau no rudens četras reizes nogreiderējis ceļu, tāpēc tas ir tik labs. “Ja šajā laikā vairākas baļķu mašīnas braukušas un nekas nav redzams, tikai tagad parādījies pāris iesēdumu, tas liecina, cik stabils ir ceļš,” vērtē dzērbenietis, bet Rai­tis Sijāts uzsver, ka Vecpiebalgas novada 13,5 kilometri ir labākā stāvoklī nekā kaimiņu novados. Pašvaldība pie Gulberes ezera, īstenojot projektu, iekārtojusi atpūtas vietu “Šķeperi”, kurā ir pārģērbšanās kabīnes, tualete, uguns­kura vieta, galds un soli. Pie tās ērti piebraukt no ceļa.

“Ieriķi – Gulbene ir ļoti interesants maršruts velobraucējiem, kājāmgājējiem. Ir svarīgi, lai viņiem būtu pieejama iespējami plašāka informācija par vietu, kurā atrodas. Informācijas plāksnēs būs gan ziņas par vēsturi un daudz par dzelzceļu, par redzēt vērtiem objektiem, naktsmītnēm,” pastāsta Raitis Sijāts, bet Alise Plaude uzsver, ka interesantu objektu netrūkst, kaut vai vecā caurteka, kas izbūvēta zem dzelzceļa augstākā uzbēruma, kas ir vismaz metri 30. Gravā ved kāpnes. Pat daudzi dzērbenieši nezina, ka dzelzceļa malā ir šāda vieta. Par bijušajām dzelzceļa stacijām projekta īstenotājiem daudz pastāstīja bijušais dzelzceļnieks Romāns Ruķis. Pretī viņa mājai dzelzceļa otrā pusē aizvien saglabājusies ēka, kur atradās pārmijnieka postenis Nr. 1. Pie šīs mājas noteikti pieliks informācijas plāksni. Pēc R. Ruķa ieteikuma kilometru marķējums ir ceļa labajā pusē, braucot no Ieriķiem.

“Par katra objekta, kas atrodas uz privātās zemes, iekļaušanu kopīgajā informācijā tiks runāts ar īpašniekiem,” atgādina Raitis Sijāts. Viesturs Melbārdis pauž pārliecību, ka, palielinoties tūrisma plūsmai, tiem, kuri dzīvo netālu no bijušā dzelzceļa, būs iespēja iesaistīties tūrismā ar saviem piedāvājumiem. Šovasar šo ceļu izmantoja arī divas svētceļnieku grupas, kuras devās uz Aglonu.

Tuvākais darbs ir tiltiem pār Dzestreni, Pērļupi un Ubeju uzstādīt margas, lai braucēji un gājēji justos droši. “Rudenī rezumēsim, kas paveikts, kas jādara,” saka Raitis Sijāts.

Ikdienā bijušā dzelzceļa posmu uzrauga arī policija, lai pa to nebrauktu pārlieku ātri. Zosēnietis Ojārs Zeimulis regulāri ar velosipēdu brauc pa bijušo dzelzceļu. “Šovasar diezgan maz to izmantoju, laiks bija par karstu. Līdz Jaunpiebalgai, Lizumam, Amatai gan. Man patīk šis ceļš – mašīnas nebrauc, putekļu nav,” saka Ojārs Zeimulis un pastāsta, ka velobraucējus satiek aizvien biežāk.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *