Ziņas

Sabiedrība

VUGD priekšnieks: Dienestā ir jūtams algu palielināšanas efekts

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieku algu palielināšanas efekts ir jūtams, jo jauni cilvēki pastiprināti izsaka vēlmi kļūt par ugunsdzēsējiem-glābējiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš.

Ugunsdzēsēju algas divu gadu laikā vidēji pieaugušas par 40%, sacīja Āboliņš. Ja pērn algas palielinātas līdz aptuveni 580 eiro pēc nodokļu nomaksas, tad šogad šī summa ir vidēji 800 eiro.

Āboliņš ir pārliecināts, ka šis pieaugums palīdzēs risināt kadru problēmu. Viņš atzina, ka efekts jau ir jūtams. Vienlaikus grūtāk sokas ar virsnieku, inspektoru piesaisti.

Ja pērn VUGD bija 185 brīvas vakances, šogad tādas ir 163, piebilda dienesta priekšnieks.

Āboliņš arī atzīmēja, ka šogad VUGD budžets ir “ar plus zīmi”, tomēr visas problēmas par šiem līdzekļiem aizvien nav iespējams atrisināt. Viņš norādīja uz slikto depo stāvokli un novecojušo tehniku.

LETA jau vēstīja, ka VUGD tehnikas iegādei, depo atjaunošanai un papildus darbinieku pieņemšanai nākamgad nepieciešami papildus vairāki desmiti miljoni eiro.

Valdība 14.februārī uzklausīja Iekšlietu ministrijas sagatavotu ziņojumu, kurā teikts, ka VUGD esošais ugunsdzēsēju glābēju skaits ir nepietiekams, bet materiāli tehniskais nodrošinājums un depo ēkas ir novecojušas. Patlaban VUGD šos darbus veic ar nepietiekamu finansiālo un tehnisko nodrošinājumu, kas neļauj dienestam pilnveidot reaģēšanas spējas, norādīts ziņojumā.

Piemēram, lai dienests 2018.gadā iegādātos 37 speciālos transportlīdzekļus, nepieciešams finansējums 10 401 295 eiro apmērā, bet 2019.gadam un turpmāk katru gadu, lai iegādātos 36 speciālos transportlīdzekļus, nepieciešams finansējums 10 221 295 eiro apmērā. Šādi aprēķini veikti, ņemot vērā 2014. un 2015.gada iepirkumu cenas.

Tāpat, izvērtējot izpildāmo darbu neatliekamību, kā arī veicot aprēķinus, 2018.gadā būtu nepieciešams sākt 17 depo ēku būvniecību, pārbūvēšanu un atjaunošanu par kopējo summu 33 087 800 eiro. Septiņām depo ēkām varētu piemērot publiskās un privātās partnerības modeli un šajā gadījumā nepieciešamais valsts budžeta finansējums varētu samazināties par 14 350 000 eiro.