Šodien noslēdzas Vidzemes Inovāciju nedēļa. Piecās dienās interesenti varēja apmeklēt 26 dažādus pasākumus vairākos Vidzemes novados, arī Pārgaujas novadā un Cēsīs.

Kā nedēļas kopsavilkums bija konference “Atbildīga inovācija”, kas vakar notika Cēsīs. Tajā diskutēja par bioekonomikas jauninājumiem pārtikas ražošanā un gastronomijā, aprites ekonomiku, dizaina principiem un inovatīviem pakalpojumiem publiskajā pārvaldē, kā arī citiem šī brīža aktuāliem jautājumiem.

Par lielo interesi liecināja tas, ka reģistrēšanās tika slēgta jau vairākas dienas pirms konferences, jo visas vietas bija aizņemtas. Atklājot pasākumu, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents atgādināja, ka šāda Ino­vāciju nedēļa sniedz lielu pienesumu, jo ļauj uzņēmējiem vienam otru iepazīt un dalīties pieredzē, lai vēlreiz no jauna nav jāizdomā ritenis: “Inovācijas nav tikai tāds rezultāts, kas sasniedzams pēc desmit gadiem, ilgi un sūri strādājot. Ja ir vēlme darīt un mācīties no labākās pašmāju un ārvalstu pieredzes, rezultāts sasniedzams krietni ātrāk un visdažādākajās nozarēs.”

“SEB bankas” Inovāciju centra vadītāja Zane Vītola, analizējot mazo un vidējo uzņēmēju attieksmi pret inovācijām, atzina, ka, lai arī vairums uzņēmēju šogad neplāno īpaši nozīmīgus jauninājumus, arvien vairāk tiek domāts, kā uzlabot esošos produktus, pakalpojumus vai ieviest jaunus: “Uzņēmēji domā arī par biznesa modeļa maiņu, jo inovācijas ne vienmēr nozīmē radīt ko jaunu. Tās nozīmē arī mainīt veidu, kā uzņēmums strādā. Mēs ticam, ka uzņēmīgi prāti un inovatīvi uzņēmumi ir būtiski, lai radītu labāku pasauli.”

Taču tas daudz prasa arī no pašiem uzņēmējiem, kuriem jābūt gataviem mainīties līdzi laikmeta prasībām. Z. Vītola norādīja uz vēl kādu svarīgu aspektu: “Jābūt gataviem kļūdīties. Jo vairāk kļūdīsies, jo gudrāks kļūsi un būs lielāka iespēja, ka spēsi apsteigt kādu, kas ir tev tuvu blakus. Jā, mūsu sabiedrībā vēl neesam īsti gatavi pieņemt kļūdīšanās kultūru, bet no kļūdām patiešām var mācīties. Jābūt gataviem atzīt savas kļūdas, jābūt gataviem eksperimentēt, un rezultāts nenoliedzami būs.”

Gundega Skudriņa, kuras rīkotās gastronomijas performances guvušas novērtējumu pasaules konkursos, dalījās savā redzējumā pargastronomisko jaunradi, to, kā iespējams izveidot pārsteigumiem bagātus pasākumus Latvijā un ārvalstīs, izmantojot Latvijas garšas, produktus un sadarbību ar Latvijā atzītiem šefpavāriem.

Arī viņa runāja par laikmetīgumu, inovācijām, izaugsmi, par savas komandas panākumu atslēgu minot atziņu, ka nedaudz aizbraucis jumts paver vairāk zvaigžņu: “Kad 2013.gada Cēsu Mākslas festivālā uzdrošinājāmies veikt savu pirmo gastronomisko eksperimentu, nedomājām, ka darbosimies šajā nozarē, bet tas pēdējo četru gadu laikā novedis pie pasaules līmeņa atzinības dažādos konkursos. Apbalvojumi ir novērtējums mūsu darba kvalitātei un apliecina, ka šāda laikmetīga tendence ir ļoti vajadzīga pasaulei. Ja kāds pasaulē jau izgudrojis riteni, es to vairs nevaru atkārtot, bet varu radīt citu skatījumu uz lietām. Ritenis var būt jebkas – galds, interjera priekšmets un tamlīdzīgi.”

Viņa norādīja uz kādu atskaites punktu, ko katram vērts ielāgot, un tas ir – 20 sekundes: “Tas ir laiks, kurā novērtē otru cilvēku, kurā tiek pārvarētas pirmās bailes jebkad un jebkur. Tas ir laiks, lai pieceltos, darītu un īstenotu sapņus.”

Viena no konferences tēmām bija aprites ekonomika, un, kā norādīja pasākuma moderatore Līva Stūrmane, te jārunā par resursu ilgtspēju, par dzīves ciklu jebkuram resursam, materiālam, ja vien to neizmetam atkritumos, bet domājam par visiem iespējamajiem pielietojumiem. Ja domājam, kā to izmantot atkārtoti, radot jaunu produktu vai pakalpojumu.

Sarunā ar “Druvu” to apliecināja arī zaļā dzīves veida piekritēja, žurnāliste Anitra Tooma no “Vides vēstīm”. Viņa uzsvēra, ka šādas kopā sanākšanas ir ļoti vērtīgas, jo dažbrīd ar savām idejām jūtoties ļoti vientuļa: “Šobrīd esmu iesaistījusies projektā, kura ietvaros atkarīgajiem Olaines cietumā mācu rokdarbus. Lai arī projektā ir nauda materiāliem, cenšos tos nepirkt, bet meklēju iespēju izmantot esošos. “Otrā elpa” man atlasa apģērbus pārstrādei, lellīšu šūšanai, paklāju tamborēšanai. Rokdarbnieces atdod pērlītes un citu bižutēriju, kas tām nav vajadzīgas. Pati nemitīgi domāju, kā veicināt aprites ekonomiku, kā dot lietām otro dzīvi, un arī to var saukt par inovāciju. Šādā konferencē es atnāku pēc spēka tam, ka tas, ko daru, ir nevis nabadzība, bet nākotne.”

“Altum” Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla atzina, ka inovācijas uzņēmējdarbībā ir neatņemama sastāvdaļa. Viņa norādīja, ka uzņēmējiem būtu svarīgi pavērtēt, cik daudz un ko viņi neefektīvi patērē: “Veicot uzlabojumus, tās nenoliedzami ir inovācijas. Šādas konferences liek cilvēkiem aizdomāties par šiem jautājumiem. Jo vairāk runās, jo labāks būs rezultāts.”

Arī pavārs Māris Jansons uzsvēra nepieciešamību pēc šādām konferencēm, kas dod iespēju veidot komunikāciju, iepazīties ar cilvēkiem, atsvaidzināt zināšanas: “Protams, ne jau katrā konferencē uzzināsi ko jaunu, bet varbūt trešā, ceturtā, piektā dos jaunu izpratni, jaunas idejas.” Viņš arī atklāja, ka pats vairāk turas pie stabilām, pārbaudītām vērtībām: “Dažkārt jaunie pavāri runā par kādām augstām lietām, bet vispirms vajadzētu iemācīties pagatavot klasiskus ēdienus. Kad pamats apgūts, var domāt par nākamo soli. Var jau aizdomāties par nezin ko, bet iznākumu nosaka viens būtisks nosacījums – vai tas ir garšīgi? Ja nav, to visu var mierīgi izmest.”

Konferences ietvaros apmeklētājiem bija iespēja piedalīties trīs dažādās sesijās: “Bioekonomikas inovācijas pārtikas ražošanā un gastronomijā”, “Resursu ilgtspējīga izmantošana. Aprites ekonomikas un dizaina principi” un “Inovatīvo pakalpojumu attīstība publiskajai pārvaldei”.
Dalībnieki atzina, ka šī bijusi vērtīga, piepildīta diena, kas devusi ļoti daudz vielas pārdomām.