Šodien sākas labdarības maratons “Dod pieci!”, par šī gada tēmu izvēlēta vardarbība ģimenē.

Maratona laikā saziedotie līdzekļi tiks novirzīti Ziedot.lv ātrās reaģēšanas jeb krīzes fondam, sniedzot finansiālu atbalstu galvenokārt sievietēm un bērniem, kas grib izrauties no apburtā loka – aiziet no vardarbīgām attiecībām –, bet nespēj to izdarīt atbalsta trūkuma dēļ.

Jau septīto gadu trīs “Radio 5” dīdžeji sešas dienas pavadīs stikla studijā, un šogad kopā ar Tomu Grēviņu un Magnusu Eriņu tur dosies arī cēsniece, Latvijas Radio 5 – Pieci.lv satura redaktore Elīna Baltskara.

– Tā bija pašas izvēle?
– Laikam jāsāk ar to, ka pie projekta “Dod pieci!” tiek strādāts gandrīz visu gadu, jau sākot no tēmas izvēles. Šajos pandēmijas apstākļos bija daudz jādomā, kā maratons varēs notikt. Tad pienāca diena, kad spriedām, kāds būs dīdžeju sastāvs. Ņemot vērā tēmas sarežģītību, kolēģi ierosināja, ka varbūt pirmo reizi vajag iesaistīt kādu satura cilvēku. Uzrunāja mani, es piekritu.

– Kādas ir sajūtas neilgi pirms ieiešanas burbulī?
– Ļoti satraucošas, jo man tā būs pirmā pieredze, vadot tik lielu un nozīmīgu notikumu. Turklāt ir skaidrs, ka šogad šis notikums ir ar ļoti lielu potenciālu, ka tajā daudz kas varētu mainīties. Pro­tams, viss ir rūpīgi saplānots, bet apzināmies, ka daudz kas no ieplānotā var arī nenotikt un mainīties. Tā vien šķiet, ka pilnībā tam sagatavoties nemaz nav iespējams. Vērts atzīmēt, ka galvenais gatavošanās process notika, komunicējot zoom platformā. Tas ir šī gada nospiedums, kas parāda, ka arī lielas lietas var organizēt attālināti.

Bet stikla studija tiešām būs burbulis. Pirms došanās iekšā mums jāveic divi kovida testi. Pirmdien bija pirmais, visi saņēmām negatīvus rezultātus, kas mums ir pozitīva ziņa.

– Maratons “Dod pieci!” vienmēr saistījies ar daudziem ­viesiem, kuri apmeklēja stikla ­studiju.
– Ciešā sadarbībā ar Slimību un profilakses centra epidemiologiem esam izveidojuši sistēmu, kā drīkstam strādāt, lai tas būtu droši gan mums, gan lai pavisam nelielās grupās cilvēki tomēr varētu viesoties studijā. Pa vienam, diviem mūziķiem, par kādu vairāk, bet uz īsu brīdi sejas maskās. Pirms tam un pēc tam viss tiks dezinficēts.

Te gan jāmin, ka dīdžeji no viesiem būs atdalīti ar stikla sienu, mēs nebūsim vienā telpā. Mūsu burbulī bez dīdžejiem būs vēl tikai viens tehniskais darbinieks.

– Šī gada tēma tiešām ir smaga. Ko gribat ar šo maratonu pavēstīt? Vismaz likt cilvēkiem par to padomāt?
– Viens no uzdevumiem ir vākt ziedojumus, lai izveidotu atbalsta fondu cilvēkiem, kuri vēlas pamest vardarbīgo vidi. Taču “Dod pieci!” nav tikai par ziedojumu vākšanu, bet arī par vēstījuma nešanu sabiedrībā. Ar to, kas jau izdarīts līdz šim, un ar to, ko pateiksim maratona laikā, pavēstīsim, ka šī ir īsta problēma, ko bieži neredzam, bet tā pastāv tepat blakus. Un tā ir daudz lielāka, nekā domājam. Šī temata aktualizēšana dienaskārtībā ir ļoti nozīmīga, tie ir stāsti, kas bieži paliek aiz sienām, durvīm, jo tie nāk kopā ar bailēm, kauna sajūtu. Ja mēs kā sabiedrība kopā varam apzināties un vardarbības upuriem radīt drošāku atbalstošu vidi, tas jau būs solis problēmas mazināšanai un izskaušanai. Lai cīnītos ar kādu problēmu, tā vispirms jāapzinās, un ceru, ka ar šo maratonu būsim izpratni veicinājuši.

– Pandēmijas laiks, iespējams, īpaši aktualizē tēmu, jo vairāk laika jāpavada ģimenē.
– Tā tiešām ir. Kamēr vairums cilvēku par mājām domā kā par drošu vietu, kur paslēpties no ikdienas trakuma, netrūkst to, kuriem mājas ir bīstama vieta. Un laikā, kad esam aicināti palikt mājās, šī problēma var tikai eskalēties. Pētījumi rāda, ka vardarbība ģimenē augusi visā pasaulē. Arī Latvijas statistika liecina, ka pavasarī, kad bija pirmais pandēmijas vilnis, policijai izsaukumu skaits uz ģimenes konfliktiem palielinājās par trešdaļu. Tāpēc arī sapratām, ka par šo tematu jārunā tagad, kad tā īpaši aktuāla ne tikai ģimenēs, kur vardarbība jau bijusi. Jārunā arī par to, kā sadzīvot šajā laikā, kā veidot veselīgas attiecības, lai konflikti, vardarbība nesāktos ģimenēs, kur tās nav bijis.

– Vai radio ir medijs, kas spēj mainīt cilvēku domāšanu, uztveri?
– Domāju, jā. Radio ir ļoti moderns medijs, tā vairs nav tikai tā kastīte virtuvē, automašīnā. Radio ar cilvēku runā dažādās digitālajās platformās, sociālajos medijos. Arī šis projekts notiek ciešā sadarbībā ar Latvijas Televīziju un “Re:baltica”.

Jāsaka atzinīgi vārdi kolēģiem, kuri iesaistījušies satura veidošanā, jo, manuprāt, samērā īsā laikā šī tēma izskanējusi ļoti skaļi. Parādot dažādus vardarbības veidus, dažādus stāstus, izgaismojot problēmas sistēmā, kā valsts risina šo problēmu. Tas viss devis labu augsni sešām dienām stikla studijā, kur ļoti intensīvi par to turpināsim runāt. “Daod pieci!” auditorija ir diezgan liela, jo šis labdarības maratons ir notikums, ko cilvēki gaida, kas asociējas ar Ziemassvētku gaidīšanas laiku. Jā, tēma ir smaga, bet kopējā sajūta laba, jo visi kopā darām kaut ko, lai palīdzētu šiem cilvēkiem.

– Šoreiz nāksies iejusties arī dīdžeja lomā pie pults. Tas laikam ir pirmo reizi?
– Ņemot vērā, ka man nav pieredzes ētera vadīšanā, ar kolēģiem esam vienojušies, ka galveno rūpi uzņemsies viņi. Tiesa, pirms maratona esmu izgājusi īso ievadkursu “ugunsgrēka nodzēšanā”, ja tā var teikt, esmu apguvusi galvenās pogas un principus, lai ēters varētu skanēt. Ja pēc pirmajām naktīm jutīšu, ka uz dažām stundām varu palikt viena, noteikti ļaušu kolēģiem pagulēt ilgāk un uzņemšos nakts ētera smagumu.

– Var teikt, ka būs dubultas ugunskristības, gan pirmo reizi stikla studijā, gan pirmo reizi pie pults.
– Jā, un tas laikam ir tas satraucošākais. Varu droši teikt, ka man šajās dienās būs ļoti daudz jauna. Būs jāskaras ar to, ko iepriekš neesmu darījusi, tai skaitā televīzijas tieš­raide, intervijas, tas viss būs kaut kas nepiedzīvots, bet, ja reiz ko­­­­lēģi man to uzticējuši, atliek ticēt, ka tas ir manos spēkos.

Man būs pilna galva ar iespaidiem, īpašām emocijām, un patiesībā gaidu šo notikumu ar patīkamu satraukumu. Zinu, ka kaut kas nāk, bet kā tas būs, to līdz galam iedomāties nespēju. Bet Ziemas­svētku laiks taču ir brīnumu laiks!