Jau vairākus gadus pavasarī Dzērbenē tiek rīkots cimdu adītāju konkurss.

Tas reizē ir atgādinājums par dzērbenieti, Latvijā pazīstamo Cimdu Jettiņu ( Jetti Užāni) , kura ļāvās fantāzijai un radīja neparastus cimdus, katru kā gleznu. Šīgada tēma bija “Rakstā rakstā”. Tiesa, šoreiz adītāju pulks nebija tik kupls kā iepriekšējos gados un – kā bilda kāda rokdarbniece –par maz konkurss tika reklamēts.

Cimdu adītāju prasmi vērtēja māksliniece Ērika Māldere, Cimdu Jettiņas mantojuma glabātāja Elīna Apsīte un kultūras darbiniece Agnese Caunīte – Bērziņa.

Ē.Māldere atzina, ka izvērtēt adītāju veikumu bijis grūti, katrs cimdu pāris rūpīgi apskatīts. E. Apsīte atgādināja, ka pēdējos gados dzijas krāsošanai izmanto ķīmiskās krāsvielas, tādēļ dzijai vairs nav to krāsu toņu, kādi adījumiem bija agrāk. Tradicionāli latviskie toņi pazūd.
Par skaistākajiem tika atzīti dzērbenietes Līvijas Miezes cimdi ar ūdensrozēm. E.Apsīte atgādināja, ka arī Cimdu Jettiņai bijuši ūdensrožu cimdi.
Vērtētāju uzmanību piesaistīja arī Smuidras Vīksnes no Pe­dedzes, kurai radi dzīvo Zosēnos, adītie cimdi. Pagājušajā pavasarī viņa atsūtīja maisu ar cimdiem, arī šoreiz. “Smuidrai patīk pavasaris. To atklāj Vidzemes siltās krāsas, kas ataino rītus un vakarus,” sacīja Ē. Māldere.

Daudziem, arī vērtētājām patika cimdi – ezīši. Tos adījusi dzērbeniete Ilze Pērkone. “Adīšana ir mans ziemas vaļasprieks. Bēr­niem, mazbērniem, znotiem zeķes vajag. Adītus cimdus gan mazbērni nevalkā. Kādam pasākumam vajadzēja ko interesantu, tā tapa ezīši,” pastāstīja dzērbeniete un piebilda, ka mūžā adīts viss ikdienā nepieciešamais.

Nākampavasar atkal būs cimdu konkurss. Izstādē rokdarbnieces vērīgi pētīja kaimiņieņu rakstus un idejas.