Cēsu tirgus jau 90 gadus ir vietā, ko šobrīd dēvējam par veco tirgu, bet kur joprojām norit tirdzniecība ar ziediem, kur atrodas tik zināmie divi tirgus paviljoni. Vietā, kur ceram sagaidīt jauna tirgus apbūvi. Uz svētku torti pagaidu tirgus paviljonā tika aicināti tirgotāji, bijušie un esošie tirgus darbinieki. Paviljona rūpniecības preču zonā tika atklāta fotogrāfiju un dokumentu izstāde “Tirgus – cēsnieku labklājības spogulis”, kas vasarā bija skatāma vecā tirgus paviljonā.

Cēsu Zonālā valsts arhīva vecākā eksperte Anda Opoļska, kura veidojusi izstādi, norādīja, ka tirgus vēsture kopumā mērojama daudzos gadsimtos, jo, visticamāk, tirgošanās sākusies līdz ar pilsētas dibināšu pirms 810 gadiem. Daudzus gadus tas atradās Tirgus laukumā, ko šodien pazīstam kā Rožu laukumu, bet 1926. gada 18. oktobrī pilsētas valde realizēja domu par moderna tirgus laukuma ierīkošanu Cēsīs. Tajā bija 53 tirdzniecības būdas un bruģēts laukums. Gadu gaitā daudz kas uzbūvēts, nojaukts, bet SIA “Cēsu tirgus” valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš atzīst, ka vēsture atkārtojas: “Kaut kad pazuda 53 minētās būdas, bet 90.gadu beigās laukumā tika novietotas tā sauktās baltās būdas, kopskaitā 113. Tās pastāvēja gandrīz desmit gadu, līdz 2008.gadam, kad uzcēla pagaidu tirgus paviljonu. Bija līgums, ka 20.februārī jābūt brīvai teritorijai, lai var sākt būvniecību. To arī izpildījām, diemžēl kopš tā laika nekas nav mainījies.”

Viņš gan izteica cerību, ka process tomēr virzīsies uz priekšu un nākamajā gadā sāksies būvniecība. Tikmēr jau astoņus gadus tirgus ir pagaidu vietā, taču tirgošanos tas neietekmē. Cēsīs tirgus vienmēr bijis cieņā gan starp tiem, kuri tirgojas, gan starp tiem, kuri nāk pirkt.

“Tirgus nav tikai tirgošanās, tā ir cilvēku satikšanās vieta,” norāda M. Bērziņš.

Jubilejas pasākuma brīdī tirgū bija iegriezies arī ceļotājs laikā – Jākobs no Vendenes. Viņš iepazinās ar precēm, ko tagad pārdod tirgū, lai gan atzina, ka tagad daudz nepazīstamu lietu. Taču pašos pamatos jau tirgus esot nemainīgs.

“Vendenei vai Cēsīm, kā to saucat tagad, ir jābūt tirgum, un tajā ikvienam tirgotājam vienīgais un primārais nosacījums ir tāds, ka viņam jābūt gatavam andelēt. Tikai tad to varēsim saukt par tirgu. Tirgus atšķiras no veikala ar to, ka tirgū mēs andelējamies,” teica Jākobs.

Arī M. Bērziņš atzina, ka dzīvē viss ir cikliski, ja agrāk sabrauca tirgoties ar pajūgiem, tagad – ar mašīnām.

Tos laikus, kad tirgotāji no laukiem ieradās pajūgos, atcerējās ilggadējā tirgus darbiniece Skaidrīte Jaunzeme, kura nostrādājusi tirgū 37 gadus līdz pat 2000.gadam. Pārņēmusi darbu no mammas, kura sākusi tirgū strādāt 1944.gadā. Pašas gan nav tirgojušās, bet strādājušas tirgus administrācijā, pildot dažādus amatus – laborantes, kasieres, noliktavas pārzines, citus.

“Esmu bijusi klāt daudzām izmaiņām un pārmaiņām. Pirmajos gados iekasējām naudu no tirgotājiem, kuri brauca ar pajūgiem. Vasarā un ziemā bija jāstāv ārā pie vārtiem, tas nebija viegli. Strādājot noliktavā, tirgotājiem bija jāizsniedz svari, atsvari, spectērpi, cits inventārs. Bija jāizcilā 120 galda svari, neskaitāmi atsvari un daudz kas cits.

Kad sāku strādāt, kontrole tirgū bija nopietna, piemēram, gaļu laboratorijā rūpīgi pārbaudīja, vien tad uzlika zīmogu, ka var tirgot. Kad sākās neatkarības laiks, nekādas kontroles vairs nebija, katrs tirgoja, ko varēja dabūt. Vietu trūka, visi gribēja dabūt to labāko, tie bija traki laiki,” atceras S. Jaunzeme.

Tirgus vadītājs atzīst, ka pircēji un tirgotāji ir uzticīgi Cēsu tirgum un pārdot gribētāju skaits pēdējos gados nesarūk, drīzāk otrādi, palielinās. Uz Cēsu tirgu brauc tirgotāji no tuvām un tālām vietām, visvairāk, protams, piektdienās un sestdienās, kā arī paplašinātajos ikmēneša tirgos, kad kopējais tirgotāju skaits pārsniedz 150. Ierodas no Alūksnes, Limbažiem, Ādažiem, Rubenes, Daugavpils, Rēzeknes, daudzām citām vietām. Cēsu tirgus ir iecienīts, piedāvājums plašs, bet arī cenas tāpēc esot nedaudz augstākas nekā citviet.

Jau 20 gadus paša izaudzēto Cēsu tirgū pārdod zemnieku saimniecība “Brīvnieki”. Tās īpašnieks Jānis Basevičs atzīst, ka Cēsu tirgus ir laba vieta, kur pārdot paša audzēto: “Teikšu, ka Cēsīs ir viens no labākajiem tirgiem. Piedāvājam tikai pašu audzēto, redzu, ka cilvēki to novērtē, jo klientu loks ir nemainīgs. Viņi labi zina gan mani, gan manu preci, un šāda uzticība ir vajadzīga abām pusēm.”

Paviljonā sastaptie pircēji atzinīgi vērtēja Cēsu tirgus plašo piedāvājumu, uzsverot, ka te ir lielāka drošība nopirkt to, kas tiešām audzis Latvijā, nevis nācis nezināmus ceļus. Tas, kurš vienreiz iepazinis tirgus labo piedāvājumu, iegriežas te regulāri.

M. Bērziņš īpaši uzsvēra šo uzticību gan starp pircēju un tirgotāju, gan starp tirgotāju un tirgus administrāciju: “Lai arī šī ir pagaidu vieta, tirgotāji ir mums uzticīgi, par to viņiem esam pateicīgi. Tieši viņi ir tas galvenais resurss, lai tirgus pastāvētu. Ja ir savstarpēja uzticēšanās, visām bedrēm var tikt pāri. Arī šai neziņai, kas joprojām valda ap jauna tirgus būvniecību. Ceram, ka simto gadadienu varēsim atzīmēt jaunās tirgus telpās.”