Ziņas

Sabiedrība

Virtuāli un citādi, bet svētki

Virtuāli. Cēsu svētku koncertus šoreiz apmeklētājiem nācās baudīt, vērojot tos uz ekrāniem Rožu laukumā un Pils laukumā.Foto: Normunds Kažoks

Aizvadīti virtuālie pilsētas svētki “Cēsis 814”. Maija sākumā, kad kļuva skaidrs, ka vasarā lielie masu pasākumi nenotiks, Cēsu pašvaldība,apzinoties, ka būtiski saglabāt tradīciju, ziņoja par Latvijā pirmajiem virtuālajiem pilsētas svētkiem Latvijā – “Cēsis 814”.

Tomēr sestdien pilsētā netrūka arī klātienes pasākumu, tajā skaitā jau tik ierastā pilsētas modināšana, par ko allaž gādā pūtēju orķestris “Cēsis”. Arī šogad orķestrmobilis devās ielās, lai atgādinātu cēsniekiem, ka šī ir svētku diena.

Dzīvajā notika arī svētku tirdziņi, kas risinājās gan vecā tirgus teritorijā, kur pulcējās mājražotāji un amatnieki, gan Mākslas telpā “Mala”, kur noritēja dizaina tirgus. Šogad tirgošanās nenotika tik masveidīgi kā citus gadus, jo iespēja tirgoties bija dota tikai noteiktam skaitam mājražotāju un amatnieku. Kādam, iespējams, pietrūka lielās tirgus drūzmas, taču dzirdētas arī pozitīvas atsauksmes, ka šoreiz nebija jāiekļaujas milzīgajā pūlī.

“Iepriekšējos gados, kad tirgošanās bija vecpilsētā, tas bija smags pārbaudījums, jo īsti nevarēja ļauties piedāvājuma izpētei, drīzāk nācās ļauties pūļa plūsmai. Un, redzot to milzīgo ļaužu masu, zuda vēlme kaut ko skatīties. Šogad bija citādi, lai arī cilvēku netrūka, varēja mierīgi piestāt, parunāties ar tirgotājiem, manu­prāt, šogad bija ļoti labs piedāvājums. Varbūt tika veikta kāda īpaša atlase, bet tiešām bija labs tirdziņš,” teica cēsniece Liene Vācere.
Ikvienam pieejama bija arī sporta diena visai ģimenei “Sports vieno” Cēsu stadionā, kur klubu un biedrību pārstāvji iepazīstināja ar saviem sporta veidiem. Nelielus turnīrus organizēja florbolisti, basketbolisti, volejbolisti, interesenti varēja iepazīt, kas ir pludmales cīņa vai tāds jauns sporta veids kā roundnets. Lai arī apmeklētāju nebija daudz, atnāca tie, kuri vēlējās izkustēties.

Atbilstoši Cēsu svētku šī gada veidam – virtuālie – jau no pulksten 11 televīzijas kanālā “ReTv” varēja vērot svētku tiešraidi. Skatīšanās vietu katrs varēja izvēlēties pats: mājās, pagalmā vai, esot kur citur atpūtā, sekojot notikumiem viedierīcēs, vai pilsētā, kur Rožu laukumā un Pils laukumā bija uzstādīti lielie ekrāni. Tiešraides laikā notika pieslēgšanās gan tirdziņam, gan notikumiem stadionā, citviet, taču galvenais notikums bija svētku koncerts, ko ievadīja fonds “Viegli” kopā ar Vidzemes kamerorķestri. Pēc tam skatītājus priecēja mūziķi, kuri vairāk vai mazāk bijuši saistīti ar Cēsīm, tostarp Kaspars Zemītis, Zintis Žvarts, Ieva Kemlere, Rihards Saule, Valdis Atāls, Una Aizgale, Miks Du­kurs, grupa “Franco Franco” un citi, savs laiks bija arī Cēsu amatiermākslas kolektīviem.

Svētku skatuve un studija, no kurienes tika pārraidīta lielākā daļa koncertu, atradās Cēsu Pils dārzā, diemžēl, ņemot vērā ierobežoto teritoriju un potenciāli lielo apmeklētāju interesi, filmēšanas process skatītājiem nebija pieejams. Un jau kopš tiešraides sākuma brīvu vietu kafejnīcās, no kurām varēja vērot ekrānus, tikpat kā nebija. Apmeklētāju vidū pārsvarā viesi no citām pilsētām, kuri šajā dienā tomēr bija izlēmuši atbraukt uz Cēsīm.
Rīdzinieki Anita un Ralfs Ragovski bija izvēlējušies Rožu laukumu. Viņi zinājuši, ka svētki šādā formātā, tomēr gribējuši būt vairāk klātesoši: “Protams, varējām sēdēt dzīvoklī pie televizora, bet gribējām sajust atmosfēru, kas pilsētā valda, lai arī tik ierastā burziņa nav. Varbūt nedaudz pietrūkst, ka nevaram koncertu izbaudīt pilnībā, sajūtot enerģiju, kas nāk no skatuves, bet var jau kādreiz svētkus svinēt arī šādi. Grūti pateikt, vai šajā vasarā ļoti gribētu lielā ļaužu pūlī, laikam ne.”

Arī valmieriete Līga, kura bija kopā ar diviem pirmsskolas vecuma dēliem, norādīja, ka šādam formātam ir savas priekšrocības. Neesot jābaidās, ka ļaužu pūlī bērni var noklīst. Tiesa, mazajiem, ko darīt, īsti gan neesot, taču arī tur zināms ieguvums, nav jātērē nauda dažādām atrakcijām, vilinošiem saldumiem un tamlīdzīgi.

Virtuālais formāts ļāva svētkus vērot arī citviet pasaulē, daudzi izmantojuši šo iespēju.
Šogad nebija tradicionālā svētku gājiena un uguņošanas, kulminācija bija Sv.Jāņa baznīcas torņa izgaismošanas muzikālais gaismas šovs neilgi pirms pusnakts.

Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts atzīst, ka šāda veida svētki, kas ilgst tikai dienu, no sabiedriskās kārtības nodrošināšanas viedokļa esot daudz vieglāk kontrolējami. Kopumā viss aizritējis mierīgi, dažu pārāk sagurušu svinētāju nācies nogādāt mājās, dažviet nācies aizrādīt par pārlieku skaļu mūziku, citviet aicināt ievērot distancēšanos, bet kopumā cēsnieki un viesi pratuši svinēt atbilstoši šī laika prasībām.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, dienas izskaņā lūgts komentēt aizvadīto dienu, atzina, ka vēl jau izvērtēšana notiks, bet viņš svētkus vērtē kā izdevušos: “Pilsētā cilvēku netrūka, bet galvenais, izdevās izvairīties no tā, no kā gribējām – no ļaužu lieliem pūļiem, ilgstošas masveidības. Pieļauju, ka bija arī neapmierinātie, kuriem vajag svētkus ar pamatīgu tusiņu, bet domāju, netrūkst arī to, kuriem patīk šādi mierīgāki svētki. Šādu svētku pluss, ka ikvienam neatkarīgi no viņa atrašanās vietas bija iespēja būt klātesošam, jo svētku moto bija “Svinam kopā!” Var teikt, lai arī svētki it kā bija mazāki, patiesībā bija plašāki.”