Ziņas

Redzeslokā

Vīnogas paša dārza un siltumnīcas

Skaistas un gardas. Priekulietis Jānis Java gandarīts par vīnogu ražu.Foto: Sarmīte Feldmane

Vairs nav pārsteigums, ka Latvijā prot izaudzēt augļus, ogas un dārzeņus, kas ierasti saistās ar siltajām zemēm. Par vīnogām, šķiet, vairs nediskutē. Protams, Kurzemē, Zemgalē, kur klimats maigāks, tās izaudzēt vieglāk.

Priekulietis Jānis Java atzīst, ka ir tik daudz šķirņu, kuras    iztur aukstas ziemas, nav problēmu. “Protams, katram jāvērtē, vai tās ir ogas, kas garšo vislabāk,” viņš uzsver.

J.Java kopā ar dzīvesbiedri Irēnu kopj 120 šķirņu vīnogulājus. No dažas šķirnes pāris vīnkoku, bet lielākoties no katras pa vienam.

Nevarēja palikt vienaldzīgi

Pirms gadiem sešiem tirdziņā Jaunpiebalgā bez kādas nopietnas domas nopirka četrus vīnogulājus. Tie lēnām auga. Tad Irēna un Jānis aizbrauca uz vīnogu ražas degustāciju Kroņaucē un Irēna novērtēja – stādām vēl, bet ne vairāk par 20.

Radās aizvien lielāka interese, literatūras pietiekami daudz, lai, kā atzīst Jānis, pieļautu pats savas kļūdas. “Man svarīgākais, lai ogas garšīgas un skaistas. No tām četrām šķirnēm, kuras nopirkām pirmās, vairs nav nevienas. No nākamā pirkuma – puse. Vīn­ogām jābūt saldām – tādas lielākoties garšo, jābūt lieliem ķekariem, skaistām ogām, acīm taču vajag baudījumu. Ja odziņas būs necilas, lai arī ļoti gardas, tādas negribēsies, ” pārliecināts vīnogu audzētājs. Un atgādina, ka pateikt, kura oga garšīgāka, var tikai salīdzinot.

Siltumnīcā ogas garšīgākas

Vīnogas iestādītas garā rindā dārzā aizvējā un siltumnīcā. “Ārā ir šķirnes ar augstāku ziemcietību un īsāku veģetācijas periodu. Siltumnīcā stādījums    ciešāks nekā parasti, stāds ik pa metram, starp rindām pusotrs. Siltumnīcā vienmēr ogas būs lielākas un garšīgākas,” pieredzē dalās J.Java.

Tievas, garas, apaļas, ovālas, mazas un pāris īkšķu lielumā, bez sēklām, ar lielām sēklām, zaļas, sarkanas, rozā, violetas, dzeltenas – tik dažādas ir vīnogas. Protams, ir vīna šķirnes un deserta šķirnes. “Deserta šķirnes nesatur tik daudz skābes un šķiet saldākas, bet vīna šķirnēs cukura ir vairāk. Ir arī    ļoti garšīgas vīna šķirnes vīnogas,” teic J.Java un piebilst, ka daudziem pazīstamā `Zilga`    ir vīna šķirnes oga, tā vīnam piedod brīnišķīgu aromātu. Tāpat daudzi iestādījuši `Gauju`.

Katra šķirne īpaša

J.Java pastāsta, ka ik gadu no kādas šķirnes atsakās un vietā tiek iestādīta cita. “Stādus pērku no Gata Kužuma. Viņam kolekcijā ir daudz jaunu šķirņu. Ļoti ražīgi strādā ukraiņu un krievu selekcionāri, arī daudzām latviešu šķirnēm nav ne vainas. Vīndari ir ieinteresēti sev piemērotu šķirņu audzēšanā, un, tā kā vīndaru ir aizvien vairāk, palielinās pieprasījums pēc stādiem. Tā nu viegli var nopirkt vīnkoku, kas labs vīnam, bet ogas ēšanai ne tik garšīgas,” pastāsta J.Java un piebilst, ka Latvijā ir vairāki nopietni vīn­ogulāju stādu audzētāji.

Ejot gar vīnkokiem, viņš zina pastāstīt par katru šķirni, kā tā aug, kādām jābūt ogām, kādas tās šoruden, kas vīnogulājam nav paticis.

“Vīnogu audzētāji teikuši, ka pagājušais gads bija slikts, šis vēl sliktāks. Gluži tā teikt nevaru,” atklāj dārznieks un uzsver, ka, protams, raža siltumnīcā un ārā atšķiras. “Ārā ogas apskādē gliemeži, lapsenes, tās saplaisā,” stāsta J.Java un dalās pieredzē: “Lūk, šķirne `Gurman raņņij`, lauka šķirne,    bet siltumnīcā augušām ogām cita garša. `Muskat belij` garšīgas ogas, bet ārā nenogatavotos.

`Nero` gribēju jau mest ārā, šogad ogas ir    garšīgākas, nekā bija pērn.`Hameleons` – ogām pamazām mainās krāsojums. Spica, gara kā lāsīte -    `Vikings`, izturīga un salda. Lielas ogas ir    šķirnei `Kijeva`. Ja ķekarā kāda liela oga, tā rāda, kādām jābūt visām.`Melnā skaitule` pavasarī tiešām skaista, bet mežone, ogas arī nekas īpašs. ` Pamjats nebesnoj sotņi’ -    šķirnei nosaukums par godu Maidana cīnītājiem Ukrainā -nopirku tikai nosaukuma dēļ, šoruden ražas vēl nav.”

 Pieredze krājas

J.Java vairākkārt uzsver, ka    ne vīnogu stādus, ne ogas neaudzē, lai tirgotu. “Ja tirgotu, audzētu ne vairāk kā sešas šķirnes. Mani interesē vīnogu audzēšana. Vīnkoki prasa uzmanību, saprotu, ka veltu par maz laika, ļaujot ne vienam vien augt savā vaļā. Tie jāgriež, jāveido,” pastāsta vīn­ogulāju audzētājs.

Saimnieks rāda pavasara stādījumus, tie    krietni pastiepušies.    “Kad iestādu, apleju, vairāk nevajag laistīt, lai stāds aug dziļumā un meklē mitrumu. Mēslojumam – komposts. Dažai šķirnei patīk sārmaina, citai skābāka augsne. Ja grib izaudzēt garšīgas vīnogas, lielākais kaitnieks ir    slāpeklis. Jā, izaugs 20 kilogramu raža, bet ogām nebūs nekādas garšas,” pārliecinājies vīnogu audzētājs un piebilst, ka ar miltrasu ir jācīnās, palīdz pelni, var miglot ar sodu -    desmit grami uz litru.

Siltumnīcā un garā rindā dārzā gatavojas vīnogas. Saimniekam jāvērtē raža, ogu garša, jāgatavo vīnkoki ziemai un nākamajam pavasarim. “Rudenī zari jāizgriež, pavasarī    vīnkoks    raud un asaro, ir skumīgs. Ja zaru daudz, arī ogu daudz, bet raža mazāk kvalitatīva. Ja zarus atstāj      vertikāli, būs vien daži pumpuri, ja horizontāli – daudz vairāk. Tāpat ar ogām. Rudenī pazarītes izgriežu, galotni nost. Četri pieci lielie zari jānoliec, mazajiem zariem nedrīkst ļaut ražot,” pieredzē dalās priekulietis J.Java.

Viņš ir pārliecināts, ka savu vīnkoku var izaudzēt katrs un arī iegūt labu ražu. Tikai jāizvēlas īstā šķirne, jāapzinās, cik laika varēs veltīt kopšanai.